Baltiešu triumfs, prom no Zaļā kursa un uzticamais populistu narcisisms – ko gaidīt no Eiroparlamenta?

Diskusijā piedalījās Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Kārlis Bukovskis, biedrības "Eiropas kustība Latvijā" viceprezidente Lolita Čigāne un politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle.

00:55 Pievēršoties politisko grupu spēku samēriem jaunajā EP sasaukumā Bukovskis pauda – katastrofa, par kuru daudzi baidījās un brīdināja, ka eiroskeptiskās un vai ksenofobiskās partijas būs tik lielā pārstāvībā, ka paralizēs parlamenta darbu, nav piepildījušās. Tā vietā īstenojusies "sava veida klasika" – eiroskeptiķu partijas nespēja apvienoties vienā lielā politiskajā grupā, sakašķējās un aizgāja katra savu ceļu, tādējādi mazinot savu kopējo ietekmi. Metla-Rozentāle papildināja, ka kopējais eiroskeptiķu skaits gan ir audzis, un vienlaikus sarukusi zaļo partiju ietekme, kas gan šķiet loģiski – karš Ukrainā ietekmē ekonomiku, un zaļās idejas ir dārgas īstenošanā. Čigāne tikmēr ironizēja – vienmēr var paļauties uz populistu narcisismu. Arī šoreiz galēji labējo politiķu personiskās ambīcijas bijis iemesls, kādēļ viņi sadalījušies pa trijām EP politiskajām grupām, ne izveidojuši vienu.

11:36 Vācietei Urzulai fon der Leienai, visticamāk, izdevies saglabāt EK prezidentes amatu uz otro tremiņu pēc kārtas. Čigānes vērtējumā tādēļ, ka viņa, vadot EK, sevi pierādījusi kā gudru taktiķi, "izņemot no spēles" tos politiķus, kas atļāvušies fon der Leienu kritizēt vai pretdarboties viņai. Fon der Leienas līdzšinējā politiķes karjera Vācijā par šādām spējām neliecināja, tādēļ arī politiķei izdevies daudzus pārsteigt. Bukovskis tikmēr atgādināja – vēl jau EK prezidente nav apstiprināta amatā, priekšā viņas un visu komisāra amata kandidātu iztaujāšana EP. Ticamākais gan, ka viņa šo barjeru pārvarēs, bet tas savukārt nozīmē, ka darbu saglabās lielākā daļa fon der Leienas biroja un vadoši ES ierēdņu, tostarp galvenā ES ierēdne, EK direktore Ilze Juhansone. Bukovskis arī piebilda – kaut Latvijas komisārs Dombrovskis šajā sasaukumā zaudējis izpildviceprezidenta "uzplečus", faktiski viņam piešķirtais par ekonomiku atbildīgā komisāra portfelis būs viens no ietekmīgākajiem – ES tomēr pašos pamatos ir ekonomiska savienība.

19:25 Bijusī Igaunijas premjere Kaja Kallasa savukārt kļuvusi par ES augsto pārstāvi ārlietu jautājumos. Bukovskis atzīmēja, ka viņa iepriekš bija viens no redzamākajiem kandidātiem un NATO ģenerālsekretāra amatu, bet šim amatam viņas stingrā nostāja pret Krieviju izrādījās par skarbu – interesanti, ka ES savukārt tas nebija traucēklis. Čigāne savukārt atzīmēja, ka ES augstais pārstāvis ārlietās nestrādā tikai ar Krieviju, bet visos ārpolitikas virzienos. Kallasai izaicinājumu būs daudz, tostarp, piemēram, Izraēlas un palestīniešu konflikts Gazas joslā. ar globālo ietekmi ES. Metla-Rozentāle savukārt uzsvēra, ka Baltijas valstīm piešķirtie komisāru portfeļi ir vērā ņemams sasniegums – būtisks starptautisks novērtējums mūsu ilggadējajai pozīcijai, kā uzticamiem un pragmatiskiem partneriem.

25:20 Lietuvietis Andrjus Kubiļus kļūs par jaunizveidota amata ieņēmēju EK – viņš atbildēs par aizsardzības un kosmosa jomām. Bukovskis norādīja – tieši tādēļ šis ir ļoti svarīgs amats, jo no pirmā šāda amata ieņēmēja arī būs atkarīgs, cik ietekmīgs šis amats realitātē būs – kādu pamatu viņš ieliks, vai spēs paplašināt amata tvērumu, izaudzēt "koku no sēkliņas". Bukovska vērtējumā izredzes ir labas – Kubiļus esot stingrs un prasmīgs politiķis.

31:54 Pievēršoties ES aizsardzības jomai – 27 valstis šobrīd izmanto 36 dažādas ieroču sistēmas, kamēr, piemēram, ASV izmanto tikai sešas. Kādas ir iespējas te panākt vienotu darbu? Čigāne atzina, ka komisāra amata izveide ir tikai pirmais solis šajā ceļā. Aizsardzības industrija ir daudzmiljardu sfēra, bet tās potenciāls Eiropā nav izmantots tieši dēļ sadrumstalotības – dalībvalstis cīkstas, kura pirmā nopirks kādas amerikāņu tehnoloģijas, tā vietā lai stimulētu pašmāju aizsardzības industriju. Bukovskis papildināja – aizsardzība līdz šim nav bijusi ES deleģēta joma, tāpēc tagad redzēsim kā ar to veiksies. ES politika – neļaut veidoties lieliem monopoliem, lai veicinātu konkurenci iekšējā tirgū, mūsdienās var kļūt par traucēkli ne tikai aizsardzībā, bet arī citās jomās, kad jākonkurē ar ASV un Ķīnu. "Katrai idejai vajag līderi, lai to īstenotu, skatīsimies, ko izdosies panākt jaunajam komisāram," viņš teica. Metla-Rozentāle savukārt atgādināja arī par ēnas pusi – bažas var rasties par to, lai neiznāk kā ar vakcīnu iepirkumiem, kur tos centralizējot ES līmenī, "lielie spēlētāji" neaizlien pārējiem priekšā rindā. Turklāt jāatceras, ka ieroču iepirkšana no ASV ir tām izdevīga, un ASV apzinās savu pašreizējo pozīciju, ko zaudēt nevēlēsies.

45:34 Viens no būtiskākajiem jautājumiem arī turpmākos piecus gadus būs ES palīdzība Ukrainai. Viens no veidiem kā to šobrīd cenšas risināt – nododot tai peļņu no Eiropā iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Kādēļ ne pašus aktīvus? Bukovskis atgādināja, ka arī Krievijā joprojām ir miljardus vērtas Rietumu investīcijas – ja mēs ekspropriēsim, arī tā sekos piemēram. Un arī citviet pasaulē par to nepriecāsies, jo tas būtu juridisks precedents ekspropriācijai politisku apsvērumu dēļ – kur ir garantija, ka to pašu neizdarīsim ar ASV, Ķīnas un Saūda Arābijas investīcijām? Metla-Rozentāle piebilda – kaut cilvēcīgi gribētos šo jautājumu risināt "asi un krasi", jāsaprot, ka visdažādākās industrijas Eiropā atļautajās robežās turpina sadarboties ar Krieviju – notiek balansēšana.

52:10 Zaļais kurss – klimata neitralitātes mērķi, plāni atteikties no auto ar iekšdedzes dzinējiem – vai tie paliks spēkā, vai tiks atlikti? Čigāne prātoja – kopumā vēlēšanu rezultāti parādīja, ka zaļais kurss bijis pārāk intensīvs. Jāapzinās, kāds ir sabiedrības noskaņojums par to, jāsaprot, ka negācijas nāk par labu populistiem. Tādēļ jau kampaņojot fon der Leinea mazināja zaļā kursa retoriku, un par to atbildīgā eirkomisāra portfelis tiek piedāvāts centriski labējam politiķim no Nīderlandes, kas ekonomikas apsvērumus vērtē kā nozīmīgus vides lietās. Vienlaikus, zaļās tehnoloģijas attīstās ar ļoti konkrētu tirgus pamatojumu, ar tām var ļoti labi pelnīt, tā kā Eiropai jāskatās abos virzienos. Bukovskis pievienojās šai atziņai – zaļās tehnoloģijas ir jaunais ekonomiskais cikls, ar ko virzīt ekonomiku uz augšu. Vienlaikus covid-19 pandēmija un inflācija ir "noēdušas" ļoti daudzu cilvēku uzkrājumus, ar ES atbalstu elektroauto iegādei var nepietikt, tādēļ atkāpšanās no domas par iekšdedzes dzinēju tirdzniecības aizlieguma jau 2035. gadā ir loģiska – ja redzi, ka tas nebūs iespējams, nav par visām varītēm pie mērķa jāturas. Metla-Roznetāle gan atgādināja – lai arī politiski saprotama mazāka zaļā kursa virzīšana priekšplānā, nedrīkstam arī aizmirst, ka klimata pārmaiņas nav beigušās.

58:35 Kādi ir lielākie izaicinājumi ES nākamajos piecos gados? Čigāne pauda, ka esam eksistenciālā krīzē, jo, ja Ukraina karā neuzvarēs, tad rodas jautājums, kā dzīvosim tālāk? Atbalsts Ukrainai, viņasprāt, ir eksistenciāli svarīgs, un ir labi, ka to EP vairākums ir sapratis. Metla-Rozentāle savukārt uzsvēra – prioritātei jābūt arī pašas ES ekonomiskās stabilitātes stiprināšanai – cilvēki no grūtībām nogurst un vērtības, kā atbalsts Ukrainai, var atkāpties otrajā plānā. Uz tā rēķina savukārt populistiskie spēki cenšas pārņemt varu. Bukovskis savukārt kā lielāko izaicinājumu izcēla ES paplašināšanos – ja paplašināšanās process virzītos kā plānots, uzņemot ES Ukrainu, Moldovu un Rietumbalkānu valstis, ES palielinātos par 70 miljoniem iedzīvotāju, turklāt no valstīm, kuras nav pārtikušas un Ukrainas gadījumā pat kara plosītas. Tas savukārt nozīmētu, ka Kohēzijas fondu līdzekļu vairums aizietu šīm valstīm, savukārt Latvijai būtu jārēķinās, ka varam kļūt par donorvalsti, ne ES fondu naudas neto saņēmēju.

Viss "Delfi" saturs par EP vēlēšanām ērtā un pārskatāmā veidā būs pieejams te.

Šo satura ciklu "Nākamais, lūdzu!" līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.