Neuzticēšanās socioloģisko aptauju rezultātiem, "nepareiza" partiju dalīšana "vājpienā" un "krējumā", un solījumi nesadarboties ar pašreiz pie varas esošajiem politiķiem – šādas tēzes 19. augustā skanēja 14. Saeimas vēlēšanām veltītā raidījumu cikla "Nākamais, lūdzu!" pirmajā epizodē. Raidījumā piedalījās to vēlēšanu sarakstu pārstāvji, kuru reitings līdz šim nav pārsniedzis 2%.

Raidījumā piedalīties aicināti bija septiņu vēlēšanu sarakstu līderi, tomēr sarakstu TAUTAS KALPI LATVIJAI, "Vienoti Latvijai" un "Tautas varas spēks" pārstāvji no dalības raidījumā atteicās. Sarakstu "SUVERĒNĀ VARA" debatēs pārstāvēja Jūlija Stepaņenko, sarakstu "Kristīgi Progresīvā Partija" – Andris Feldmanis, sarakstu "Apvienība Latvijai" – Māris Možvillo un sarakstu "Republika" – Sandis Ģirģens.

Ģirģens un Možvillo pauda neapmierinātību ar debašu formātu. Možvillo sūrojās, ka neesot pamata partijas iedalīt pēc sasniegtā reitinga, jo uz vēlēšanām katrai būtu jāiet "no nulles", kā arī ironiski dēvēja 2% reitinga slieksni nesasniegušās par "vājpiena" partijām, pretnostatot tās "krējuma" partijām. Ģirģens savukārt pauda, ka pētījumu kompānija "Factum Interactive" esot reģistrēta kādā dzīvoklī ar vairākām citām firmām, kuru viņš pats pirms pāris dienām esot apmeklējis. No tā politiķis secināja, ka nevajagot ticēt procentu barjerām, un aicināja cilvēkus balsot "par to, kur jūs redziet profesionalitāti".

Ģirģens aŗi pauda, ka, iekļūstot parlamentā, viņa partija nesadarbošoties ar pašreizējām varas partijām. Līdzīgu tēzi pauda Stepaņenko, kura teica, ka nesadarbosies "ar tām partijām, kuras ir pazemojušas un ņirgājās par cilvēkiem šajā ziemā un rudenī". Viņa piebilda, ka visi balsojumi ir redzami publiski, un katrs tos var izvērtēt. Možvillo potenciālos sadarbības partnerus 14. Saeimā nenosauca, bet Feldmanis, norādot uz pārējiem debašu dalībniekiem, atzina: "Mani ļoti apmierina šī te kompānija, es esmu priecīgs, es ar viņiem varu iet spiegot!"

Jautāti par plāniem atjaunot obligāto militāro dienestu (OMD), politiķi vienbalsīgi to noraidīja. Možvillo kritizēja, ka "mēs esam pārāk aizrāvušies ar karošanu un militārām spēlēm", un svarīgākais esot nevis "iepirkt tankus", bet rūpēties par visaptverošu civilo aizsardzību. Ģirģens savukārt pauda atbalstu tikai brīvprātīgai un profesionālai armijai, jo OMD ieviešana varētu veicināt migrāciju un vājināt Latvijas drošību. Arī Stepaņenko pauda, ka viņas partija OMD neatbalsta, pie reizes kritizējot, ka armijā dienošajiem nebija iespējas strādāt attālināti un nācās obligāti vakcinēties pret Covid-19. Feldmanis savukārt izteica komplimentu kolēģiem, kuri spriežot ļoti autoritatīvi, un no savas puses piedāvāja "lauku rajonos izbūvēt ļoti daudz patvertnes, kur cilvēkiem paslēpties". Tas esot jādara tieši laukos, jo mežainos apvidos tas esot visdrošāk.

Jautāts par to, kā sargāt Latvijas iedzīvotāju veselību, Možvillo aicināja sākt ar izglītības sistēmu, proti, esot jāuzlabo bērnu fiziskās aktivitātes skolās un jāveicina tautas sports, jo šobrīd daudzi jaunieši neesot spējīgi izdzīvot skarbos apstākļos. Tikmēr Stepaņenko priekšplānā virzīja mediķu algu jautājumu, kuras esot jāceļ, tā vietā, lai līdzekļus tērētu slimnīcu valdēm un jauna aprīkojuma iegādei. Viņa arī solīja veicināt medicīnas tūrismu. Ģirģens savukārt aicināja "nedomāt šauri", bet gan, strādājot ar arodbiedrībām, vienoties par algu indeksāciju visās valsts finansētajās nozarēs. Ietaupīt varot arī cīnoties ar "izshēmotiem" darījumiem, un labāk plānojot vakcīnu iepirkumus – politiķis atgādināja, ka daļu Covid-19 vakcīnu Latvija ziedo Āfrikas valstīm, jo tās esot palikušas pāri. Feldmanis savukārt solīja palielināt visu valsts budžetu līdz 15-20 miljardiem eiro – tādējādi arī finansējums veselībai būšot pietiekams. Viņš arī uzsvēra, ka "ministram ir bišķi jāsaprot no tās medicīnas". Uz norādi, ka veselības ministri-mediķi Latvijā jau ir bijuši, Feldmanis atbildēja: "Kompetentāku vajadzētu!"

Raidījumā politiķi diskutēja par to, kā pasargāt cilvēkus un uzņēmumus no cenu kāpuma, par to, vai Latvijai jānosoda Krievijas iebrukums Ukrainā, vai jāpieņem Civilās savienības likums, kā arī citām būtiskām tēmām.

Piedāvājam noskatīties raidījuma spilgtākās epizodes:

Iepazīstinot ar savu partiju, "Suverēnās varas" līdere Jūlija Stepaņenko uzsvēra, ka politiskais spēks tendēts uz to, lai apvienotu latviešus un krievus, un tā galvenā vērtība ir ģimenes aizsardzība.

"Kristīgi Progresīvās Partijas" programmā zinātne pieminēta 10 reizes, bet gandrīz trešdaļai kandidātu ir tikai vidējā izglītība. Partijas priekšstāvis, zinātņu doktors Andris Feldmanis raidījumā stāstīja, ka viņa prioritāte būs finansējums zinātnei: "Miljardu iedod, desmit miljardus dabū atpakaļ!"

"Apvienība Latvijai" sarakstos tikai 27,4% kandidātu ir sievietes, taču partijas līderis Māris Možvillo pauda viedokli, ka sieviešu īpatsvars nav būtisks, un tas nebūt neliecina, ka tā būtu tikai "veču apvienība".

Runājot par risinājumiem enerģētikas krīzei, Ģirģens mudināja noteikt šķeldas eksportēšanas aizliegumu, noteikt atjaunojamo energoresursu cenu griestus un pārksatīt lēmumu par atteikšanos no kūdras izmantošanas apkurē.

Stepaņenko kritizēja, ka valdības piedāvātie risinājumi esot pārāk sarežģīti. Tā vietā būtu uzreiz jāķeras pie "helikoptera naudas" dalīšanas katrai personai katrā mājsaimniecībā. Tāpat viņa piedāvāja samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) un atcelt akcīzes nodokli gāzei.

Možvillo kritizēja valdības piedāvāto risinājums malkas iegādes atbalstam, jo tas radot lielus krāpšanas riskus, un atgādināja, ka pašvaldību īpašumos atrodas 90 000 hektāru mežu. Uz precizējošu jautājumu, vai mežu izciršana ir risinājums energokrīzei, Možvillo atbildēja: "Mežus neizcērt, mežus apsaimnieko!"

Runājot par konkrētiem soļiem, kas jāsper, lai vairs nebūtu jāuztraucas par energoresursu trūkumu, kandidāti pauda līdzīgas tēzes – jāapzina un gudri jāapsaimnieko valstī pieejamie energoresursi, jāpārskata valsts "zaļais kurss" un jāatbrīvojas no starpniekiem un nekompetentām amatpersonām.

Kandidātu viedokļi daļēji saskanēja arī jautājumā par veicamajām nodokļu izmaiņām – dominēja viedokis, ka jāsamazina PVN pirmās nepieciešamības precēm, siltumam un elektrībai un jāpiemēro atvieglots nodokļu režīms maziem un vidējiem uzņēmumiem.

"Latvijā darbojas konglomerāts, kas kontrolē zāļu lieltirgotavas, mazumtirgotavas, aptiekas, slimnīcas - tas ir vesels mafijas tīmeklis, kā rezultātā palielinās medikamentu cena," apgalvoja Ģirģens.

Arī ja rudenī turpinās augt saslimstība ar Covid-19, Stepaņenko, Možvillo un Ģirģens solīja neatbalstītu ierobežojumu noteikšanu. Feldmans bija pretējās domās: "Es atbalstīšu! Jāšpricē ir!" Viņš atzina, ka tas viņam kā senioram personīgi ir svarīgi.

Feldmans diskusijā pauda viennozīmīgu atbalstu Saeimas pieņemtajam paziņojumam, ar kuru Krievija atzīta par terorismu atbalstošu valsti. Možvillo to nodēvēja par deklaratīvu paziņojumu, Ģirģens precizēja, ka terorismu atbalstot nevis Krievija, bet Putina valdība, savukārt Stepaņenko to nodēvēja par viena deputāta priekšvēlēšanu teātri, kas Latvijas iedzīvotājiem nenes nekādu labumu.

Feldmans mudināja mainīt likumus, lai novērstu "lokomotīves principu", savukārt Možvillo pārmeta, ka valsts pārvalde ir pārāk agresīva, un svarīgi ieviest principu "konsultē vispirms".

Neviens no studijā esošajiem politiķiem neatbalstīja Civilās savienības likuma pieņemšanu. Stepaņenko mudināja arī grozīt Satversmi, nostiprinot ģimenes definīciju, un Feldmans viņai piebalsoja. Možvillo norādīja, ka viss jau esot pateikts Laulību likumā un citiem esot jākārto attiecības pie notāra. Ģirģens savukārt pārmet, ka Satversmes tiesa pārkāpusi likumdevēju kompetenci un pauda pārliecību, ka šādi jautājumi jārisina referendumā.

Politiķi vairījās definēt savas partijas ideoloģiju kā kreisu vai labēju, konservatīvu vai liberālu.

Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!