'Attīstībai/Par!' 'Nākamais, lūdzu!': nekoleģiālais Kariņš, smagākie portfeļi, integrējies vai aizbrauc
Alina Lastovska
Nekoleģiāla rīcība, slikta pārvaldība, darba grupu veidošana ar mērķi nevis risināt problēmas, bet izvairīties no atbildības par tām – šī ir tikai daļa pārmetumu, ko "Attīstībai/Par!" politiķi intervijā vēlēšanu ciklā "Nākamais, lūdzu" veltīja savam koalīcijas partnerim un valdības vadītājam Krišjānim Kariņam (JV). Pašiem "Attīstībai/Par!" līderiem gan arī nācās atbildēt uz jautājumiem par naudu no īpatnēja ziedotāja, kā arī to, kādēļ no apvienības kandidē bijušais "Saskaņas" premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, čekas maisos atrodamais ārsts Anatolijs Danilāns un aktieris Andris Lielais, kurš vēl nesen pelnīja naudu, piedaloties Krievijas propagandas šovos.
Raidījumā piedalījās Artis Pabriks, Marija Golubeva un Daniels Pavļuts. Pabriks ir pašreizējais aizsardzības ministrs, partiju apvienības "Attīstībai/Par!" valdes loceklis, premjerministra amata kandidāts un saraksta līderis Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Arī Golubeva ir partiju apvienības "Attīstībai/Par!" valdes locekle, premjerministra amata kandidāte un saraksta līdere Rīgas vēlēšanu apgabalā. Viņa ir arī 13. Saeimas deputāte un bijusī iekšlietu ministre. Savukārt Pavļuts ir pašreizējais veselības ministrs, partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs, tajā ietilpstošās partijas "Kustība "Par!"" valdes priekšsēdētājs un kandidāts ar otro kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā. Saraksta numurs šajās Saeimas vēlēšanās ir 16.
"Attīstībai/Par!" pēdējās dienās publicētajos aģitācijas materiālos asa kritika vērsta pret Kariņu. Jautāti, kādēļ tad četrus gadus turpinājuši strādāt šāda, viņuprāt, slikta līdera vadībā, "Attīstībai/Par!" politiķi skaidroja, ka neesot gribējuši "šūpot" valdību, kamēr tai jācīnās ar vienu krīzi pēc otras. "Mēs uzskatām, ka valdību varēja vadīt dinamiskāk, netērējot tik daudz laika neauglīgās diskusijās, kuru mērķis bija, iespējams, pēc tam izvairīties no kritikas. Mūsu mērķis savukārt ir valsts attīstība, ko mēs pierādījām ar pašvaldību reformu un citām, piemēram, veselības jomā. Respektīvi mums ir būtiskas reformas un valsts attīstība, nevis lai visi piesegtu sevi visu risku gadījumos. Savukārt Ministru kabineta vadība bija vairāk uz risku minimizēšanu vērsta," teica Golubeva.
Pavļuts viņai piebalsoja, ka tieši "Attīstībai/Par!" esot "iekrituši "vissmagākie" portfeļi šajos četros gados". "Mēs esam vadījuši pandēmiju, mēs esam risinājuši valsts aizsardzības jautājumus, mēs esam risinājuši robežhibrīdkrīzi, kas bija Iekšlietu ministrijai," viņš uzskaitīja, sakot, ka šajās grūtībās esot pietrūcis premjera atbalsta.
Arī jautāti par Golubevas demisiju no iekšlietu ministres amata pēc 10. maija notikumiem pie tā dēvētā "Uzvaras pieminekļa", "Attīstībai/Par!" politiķu savā rīcībā kļūdas nesaskatīja, bet vērsa pārmetumus pret koalīcijas partneriem, kuri, pieprasot Golubevas demisiju, esot centušies pierādīt savu nacionālismu un premjerministru, kurš esot rīkojies nekoleģiāli.
Pabriks atgādināja, ka 10. maijā komandējumā ārzemēs bija ne tikai Golubeva, bet arī Kariņš. Ar Golubevu Pabriks esot sazinājies "ik pēc 15 minūtēm", bet no ASV, kur tobrīd atradies Kariņš neviens zvans vai cita veida saziņa neesot nākusi. "Vienīgais, kur mēs redzējām Krišjāni Kariņu šajā dienā bija aptuveni vienpadsmitos vakarā "tvīts", kur viņš uzlika atbildību un prasīja paskaidrojumus no Marijas viņai nepiezvanījis. Vai tā ir koleģiāla rīcība? Vai tā ir rīcība kā valsts vadītājam un Ministru kabineta vadītājam būtu jārīkojas? Es domāju, ka tā bija nepareiza rīcība," teica Pabriks.
"Marija norija šo rūgtumu un demisionēja tikai tāpēc, lai koalīcija varētu strādāt tālāk," uzstāja Pabriks.
Savukārt, jautāts par partijas manifestā ietverto solījumu veidot saliedētu pilsonisko nāciju, kurā ietverti visu tautību līdzpilsoņi, Pabriks atzina, ka "esam gatavi pasniegt roku", bet "būs tādi, kurus, droši vien, nespēsim iekļaut".
Uz jautājumu, ko tad ar šādiem cilvēkiem darīt, Pavļuts atbildēja, ka situācija esot "diezgan vienkārša" – cilvēki, kuri slavinās Krievijas agresiju, izplatīs naida runu un tā tālāk, tikšot sodīti atbilstoši likumam, "savukārt, ja nu galīgi savādāk nevar – tiem cilvēkiem jābrauc prom". "Tā izvēle ir diezgan skaidra – vai nu iekļauties mūsu "spēles noteikumos", vai nu atstāt valsti un doties dzīvot tur, kur var paust šādus uzskatus," teica Pavļuts.
Golubeva gan piebilda, ka tas nenozīmējot, ka "Attītībai/Par!" iestāsies par šādu Latvijas pilsoņu vai valstspiederīgo deportēšanu, jo to nedarot neviena tiesiska valsts.
Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:
Valdību varēja vadīt dinamiskāk, netērējot tik daudz laika neauglīgām diskusijām, kuru mērķis bija "piesegt" lēmumu pieņēmējus no kritikas, Golubeva kritizēja Kariņu.
Video, kurā Juris Pūce pārmet Kariņam, ka tas nestāstot iedzīvotājiem, ka apkuri ziemā var nākties "nogriezt" tiktāl, ka temperatūra dzīvokļos varētu būt tikai 16 grādi, Pūces partijas biedri skaidroja kā aicinājumu uz aktīvāku valdības rīcību, nevis populismu.
Golubeva gan atzina, ka daļa atbildības par sašutumu raisījušajiem valdības lēmumiem jāuzņemas arī viņas partijai, bet taisnojās, ka koalīcijā bijušas 4-5 partijas starp kurām jāmeklē ne vienmēr patīkami kompromisi.
Kariņa darba kritika turpinājās arī citviet raidījumā, piemēram, aicinājums Pabrikam uz laiku uzņemties veselības ministra pienākumus, kad Kariņš pieprasīja Ilzes Viņķeles demisiju, esot bijusi "savdabīga politiskā spēle". Citās valstīs vakcīnu iepirkumus esot vadījuši premjeri. Savukārt Ukrainas bēgļu krīzes risināšanai esot trūcis politiskās gribas no premjera, tā vietā rīkojot ierēdņu darba grupas ar vairākiem desmitiem dalībnieku, kurās diskusijas ļoti ievilkušās.
Jautāts par paša darbu Covid-19 krīzes laikā, Pavļuts atzina, ka kļūdas esot bijušas, bet vienlaikus esot darīt viss iespējamais un izglābti vairāki tūkstoši dzīvību.
"Marija norija šo rūgtumu un demisionēja, lai valdība varētu strādāt, nevis tāpēc, ka viņas darbā būtu bijušas kļūdas" – tā Golubevas demisiju pēc 9. un 10. maija notikumiem pie pieminekļa Uzvaras parkā vērtēja Pabriks. Arī šajā situācijā Kariņš esot rīkojies "nekoleģiāli".
Pabriks atzinās, ka neesot aktīvs zemessargs, un viņa dalība tajā esot vairāk piemērs citiem, bet atgādināja, ka obligāto militāro dienestu un vēl trīs gadus leitnanta pakāpē izdienējis vēl padomju laikā.
Jautājumā par to, kādēļ obligāto militāro dienestu arī tā jaunajā formā plānots attiecināt tikai uz vīriešiem, Pabriks skaidroja, ka mēģinājumi vairāk tajā iesaistīt sievietes padarītu bruņotos spēkus mazāk efektīvus. Pavļuts tikmēr uzstāja, ka Pabrika nesenie izteikumi par to vienkārši bijuši neveiksmīgi, un grūti pareizi uztverami bez padziļinātiem skaidrojumiem.
Aktieris Andris Lielais, kurš vēl nesen pelnīja naudu piedaloties Kremļa propagandas šovos, nemulsina partijas biedrus. Pavļuts skaidroja, ka Lielais esot ļoti publiski paudis savu pretkara nostāju, par ko Krievijā arī saņēmis draudus, un tas arī esot iemesls kādēļ viņš tagad esot Latvijā. "Lielā kungs ir publiski Kremļa kanālu ēterā paudis savu nostāju," akcentē Pavļuts, norādot, ka tas izskaidro, kāpēc viņš šobrīd ir Latvijā.
Arī profesora Anatolija Danilāna atrašanās čekas maisos "Attīstībai/Par!" neraisa bažas, jo viņš uz to esot piespiests, turklāt tas noticis daudzus gadu desmitus atpakaļ, skaidroja Pavļuts.
Savukārt Vjačeslavs Dombrovskis, kurš vēl pagājušajās Saeimas vēlēšanās bija "Saskaņas" premjerministra amata kandidāts, bet tagad kandidē no "Attīstībai/Par!" esot ļoti kompetents ekonomists, turklāt tagad esot īpaši svarīga "etniskās plaisas pārvarēšana", vienojot vienā partijā latviešus un krievus, skaidroja politiķi. Iespēju pēc vēlēšanām sadarboties ar pašu "Saskaņu" viņi gan kategoriski izslēdza.
Jautāti, vai partiju apvienībai šķiet pareizi pieņemt ziedojumus no uzņēmēja Emīla Jakrina, kurš vēl 2020. gadā uz Rīgas domi kandidēja no "Saskaņas", politiķi izmantoja plašu argumentu klāstu. Pabriks teica, ka vispār nezinot, kas ir partijas ziedotāji, jautāja, vai tad Jakrins par kaut ko ir notiesāts un pieļāva, ka reizēm vispār cilvēki ziedojot partijām naudu, lai tikai mestu uz tām ēnu. Pavļuts savukārt norādīja, ka privāto ziedojumu loma valsts finansējuma dēļ ir būtiski sarukusi, bet par šo septembrī saņemto ziedojumu vēl būšot jāapspriežas partiju apvienības iekšienē.
Jautāti par koalīcijas partneru pārmetumiem, ka kāds balsojums Saeimā, kuru atbalstījusi arī "Attīstībai/Par!" apdraud faktisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, studijā esošie politiķi tos nosauca par "absolūtiem meliem". Jautāts, kā tad var strādāt koalīcijā ar šādiem meļiem, Pabriks atbildēja: "Grūti."
"Attīstībai/Par!" sola veidot vienotu nāciju, taču raidījumā tās līderi atzina, ka daļu iedzīvotāju nekad nebūs iespējams integrēt. "Vai nu jāiekļaujas mūsu spēles noteikumos, vai jābrauc prom," teica Pavļuts. Golubeva gan papildināja, ka ar varu deportēt Latvijas pilsoņus vai valstspiederīgos neviens negrasoties un tiesiskā valstī tas neesot iespējams.
Par spīti pēdējās dienās aktīvi izvērstajai Krišjāņa Kariņa kritikai, "Attīstībai/Par!" līderi nesolīja, ka Kariņa vadītās valdībās vairs nestrādāšot – politikā esot jāprot sastrādāties arī ar nepatīkamiem partneriem. "Attīstībai/Par!" esot gatavi sadarboties ar tām partijām, kuras ir lojālas Latvijai ne tikai vārdos, bet arī darbos. Piemēram, ar Aināra Šlesera vadīto "Latvija Pirmajā vietā" varētu nesakrist mērķis Latviju saglabāt kā demokrātisku un rietumnieciski orientētu valsti.
Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit