Latvijā dzīvo "okupanti", kuri "ir ģeopolitiski apmaldījušies, un kuri sirdī un savās pamatvērtībās ir tuvāk kādai citai nedraudzīgai valstij", tādēļ Nacionālā apvienība (NA) vēloties radīt apstākļus, kas veicinātu viņu aizbraukšanu – tā raidījumā "Nākamais, lūdzu!" izteicās NA līderis Raivis Dzintars. NA politiķi arī aizstāvēja deputātu Jāņa Iesalnieka un Aleksandra Kiršteina izteikumus, apšaubīja Valsts kontroles secinājumus par ministra Kaspara Gerharda darbu un skaidroja, kādēļ, viņuprāt, nu jau kārtējo reizi uz Saeimu nekandidējošais Gerhards tik un tā varētu ieņemt ministra amatu nākamajā valdībā.
Dzintars ir 13. Saeimas deputāts, NA valdes un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, kā arī kandidāts ar otro kārtas numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Raidījumā piedalījās arī Uģis Mitrevics, kurš ir Siguldas novada domes priekšsēdētājs, NA virzītais premjerministra amata kandidāts un saraksta līderis Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Tāpat uz jautājumiem atbildēja Artūrs Butāns, kurš ir ekonomikas ministres biroja vadītājs, NA valdes loceklis un kandidāts ar otro kārtas numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Saraksta numurs šajās Saeimas vēlēšanās ir 11.
Šī gada pavasarī, uzstājoties Saeimas sēdē, Iesalnieks teicis: “Aptuveni no piecu gadu vecuma iemācījos, ka Latvijā ir divas sabiedrības. Ir mūsējie latvieši un ir okupanti. Un jau starp bērniem bija naids starp šīm divām grupām. Un tas naids nav beidzies, jo okupanti joprojām nav aizvākušies.” Jautāts, vai šis izteikums iekļaujas “normas robežās”, Dzintars atzina, ka nē, kaut uzstāja, ka tā ir tikai no kopējā teksta izrauta frāze. “Es piekrītu tam, ka Latvijā ir okupanti un es ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka tas nav attiecināms uz kādu etnisku grupu,” teica Dzintars. Jautāts, kas tad ir okupanti, viņš teica “tie, kas ir ģeopolitiski apmaldījušies un kuri sirdī un savās pamatvērtībās ir tuvāk kādai citai nedraudzīgai valstij”.
Vēlāk raidījumā jautāts, vai NA savā programmā ietverto solījumu veicināt nelojālu cilvēku izbraukšanu no Latvijas attiecina tikai uz ārvalstu pilsoņiem, vai arī nelojāliem Latvijas valstspiederīgajiem, Dzintars atzina, ka šādu cilvēku izraidīšanai esot “juridiski šķēršļi”, tomēr tas, ko NA gribot darīt, ir radīt apstākļus, kad šādi “ģeopolitiski apmaldījušies būtu stimulēti atrast dzīvesvietu citur”. Jautāts, kādi šie apstākļi būtu, Dzintars minēja latviskas Latvijas veidošanu, kas nozīmējot izglītību tikai valsts valodā un valsts iestāžu un amatpersonu komunikāciju tikai latviski. Viņš gan uzsvēra, ka pamatā NA vēloties veicināt trešo valstu, Krievijas pilsonību pieņēmušu cilvēku emigrāciju.
Dzintars aizstāvēja arī pašreizējā zemkopības ministra Gerharda izvēli kārtējo reizi nekandidēt uz Saeimu. Gerhards pēdējoreiz Saeimas vēlēšanās piedalījās 2010. gadā, tomēr lielā svītrojumu skaita dēļ nokrita no otrās uz 13. vietu NA sarakstā un netika ievēlēts. Tas gan viņam nav traucējis turpināt politisko karjeru – kopš 2014. gada Gerhards bez pārtraukuma pārstāvējis NA valdībā vispirms kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, vēlāk kā zemkopības ministrs. NA līderi raidījumā uzstāja, ka nekandidēšana neesot iemesls, kādēļ Gerhards atkal nevarētu kļūt par ministru, kaut lemts par to vēl neesot.
Dzintars skaidroja, ka nekandidēt esot bijusi Gerharda izvēle, jo Gerhards vienkārši “neredz” sevi parlamenta darbā, bet izpildvarā. “Ilgstoši strādājot parlamentā es teikšu, ka es varu to saprast. Ļoti liela daļa no tā, ko mēs redzam parlamentā, it īpaši plenārsēdēs – tas ir diezgan tukšs laiks. Ja es saku, kurā brīdī es pildu savus pienākumus un iestājos un panāku rezultātu, mūsu programmas izpildi, diez vai tās ir plenārsēdes, kad man nākas klausīties stundām ilgi Jūliju Stepaņenko (Suverēnā vara – red.) vai Gobzema (Katram un katrai – red.) uzrunas,” teica Dzintars.
Viņš arī atgādināja, ka ministrs nav tikai savas nozares pārstāvis, un politika esot “ļoti specifiska spēle, ar tādiem noteikumiem, kur vecāki, pieredzējušāki “buki” var ļoti apspēlēt partijas”, tādēļ pieredze esot Gerharda stiprā puse.
Tomēr vēlāk raidījumā jautāts par to, vai tiešām NA ministri, tostarp Gerhards, spējuši labi pildīt ne tikai nozares pārstāvja, bet arī uzrauga lomu, studijā esošajiem politiķiem nācās atzīt, ka ne viss izdevies. Piemēram, kad 2021. gada nogalē notika diskusijas, vai nevajag izkaut ar Covid-19 inficētas ūdeles kādā zvēraudzētavā, Zemkopības ministrija sākotnēji paredzējusi maksāt aptuveni 10 eiro kompensāciju par katru nokauto dzīvnieku, bet vēlāk, saņemot uzņēmuma pārstāvju vēstuli, ministrija piedāvāja kompensācijas summu divdesmitkāršot. Dzintars atzina, ka nozare, protams, var prasīt maksimālo summu un ministrijai tas jāizvērtē, lai noteiktu optimālo summu, bet jautāts, vai labs rezultāts sasniegts arī konkrētajā gadījumā, atzina, ka “nav iespējams partijas priekšsēdētājam būt klāt pie katras ūdeles”. Viņš arī atgādināja, ka beigu beigās lēmums par ūdeļu izkaušanu netika pieņemts un kompensācija netika izmaksāta.
Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" izredzes vadīt valdību ir labākas nekā jebkad, uzskata Dzintars.
Mitrevics uzskata - par premjeru jākļūst tam, kura partija iegūst lielāko vēlētāju atbalstu. “Tautas vēlēts” premjers būtu tikai godīgi, jo dažkārt pirmais numurs sarakstā ir tikai mārketings.
“Vai man vajadzētu visu mūžu strādāt Siguldā?” uz jautājumu, vai, kandidējot uz Saeimu, nav pievīlis novada iedzīvotāju uzticību, ar pretjautājumu atbild Mitrevics. Viņaprāt, ir laiks darīt kaut ko vairāk, “vai nu ej atpakaļ uz mežu”. Uz ideju kandidēt premjera amatam viņu esot iedvesomusi žurnāliste Ināra Egle.
Gerhards, kurš vadījis dažādas ministrijas, šoreiz vēlēšanu sarakstā nav iekļauts, jo tā esot bijusi viņa paša izvēle - viņš sevi parlamenta darbā neredzot.
Dzintars pauž sapratni, kāpēc darbs parlamentā var nelikties pievilcīgs, proti, stundām ilga klausīšanās Jūlijas Stepaņenko vai Alda Gobzema uzrunās partijas mērķu sasniegšanai nepalīdz.
Jaunās valdības veidošanas procesā jāņem vērā sabiedrības vēlme, lai valdību veido profesionāļi, ko iespējams panākt tad, ja valdībā nav Saeimas deputāta amata kandidāti. Nozaru profesionāļi nav pieteikušies kandidēt Saeimā, jo viņus interesē izpildvara, saka Mitrevics.
Kaut arī Gerhardam ir darbi, kurus var kritizēt, Dzintars viņu vērtē kā “spējīgu ministru”.
Arī NA līderis Dzintars, tāpat kā citu partiju pārstāvji līdzīgās situācijās, partijas biedra Aleksandra Kiršteina rīcību, izplatot dezinformāciju par Covid-19, sauc par viedokļu atšķirībām, un tas esot normāli, ka par problēmu, kas nebija pazīstama, var būt atšķirīgas domas: "Neesam totalitāra organizācija, kur visos jautājumos visi domā vienādi."
Lai gan Mitrevics par Satversmes tiesas lēmumiem esot dzirdējis dažādus viedokļus, viņš nepiekrīt Kiršteinam, ka tiesa būtu jālikvidē. "Tas, ka jebkurš var izteikties par jebko, ir izcila demokrātijas pazīme," Kiršteina izteikumus komentē NA premjerministra amata kandidāts.
Iesalnieka izteikumi no Saeimas tribīnes par okupantiem, kas robežojas ar naida runu, nebija normas robežās, saka Dzintars. Taču viņš piekrīt tam, ka Latvijā ir okupanti. Tas gan neesot attiecināms uz kādu etnisku grupu: "Okupanti ir tie, kas ir ģeolpolitiski apmaldījušies un savā sirdī un vērtībās ir tuvāki kādai citai, nedraudzīgai valstij."
NA ir bijusi un būs par latvisku Latviju, “bet mēs nekad neskatīsimies cilvēku asins sastāvu, etnisko izcelsmi – būtiskākās ir vērtības, vēstures izpratne, valoda un kultūra. Diemžēl liela daļa cilvēku apdraud Latvijas drošību, (..) piektā kolonna ir un naidīgums Latvijā ir. Cēloņi, kas radīja milzu problēmas Ukrainā, joprojām nav novērsti Latvijā,” saka Dzintars.
Komentējot Valsts Kontroles (VK) konstatēto, ka lauksaimniekiem piešķirtais Covid-19 atbalsts 2020. gadā kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, Dzintars apšauba VK secinājumus, apgalvojot, ka "VK bieži vien ir tramplīns uz politisko darbību un atzinumi ir dažādi."
Dzintars nepiekrīt, ka Latvija aizņemoties dzīvo uz nākamo paaudžu rēķina: “Ja citas ES valstis iegulda attīstībā, zinātnē, augstākajā izglītībā, kļūst konkurētspējīgākas un pelna vairāk, nodarām nākamajām paaudzēm lielāku ļaunumu, nekā cenšoties būt disciplinētākiem, nekā no mums prasa.”
Komentējot situāciju Zemkopības ministrijā, kad kompensāciju aprēķins par Covid-19 inficētām ūdelēm ļoti ievērojami mainījās atbilstoši uzņēmēju vēlmēm, Butāns skaidroja, ka tā ir normāla situācija, taču svarīga ir starpnozaru komunikācija, savukārt Dzintars papildināja, ka uzņēmējiem tā ir sarunu taktika – prasīt maksimālo, lai nonāktu pie “kaut cik sabalansēta rezultāta”. Vienlaikus viņš piebilda: “Nav iespējams partijas priekšsēdētājam būt klāt pie katras ūdeles.”
Kaut arī būvniecības izmaksas ir ļoti augstas un valstī tuvojas krīze, Nacionālās koncertzāles projekta būvniecības projekts nav iesaldējams, uzskata NA kandidāti. "Tas ir stratēģiski svarīgs objekts nozarei, bijušas ilgas spekulācijas un tas ticis atlikts. Kultūras nozare un ļaudis gaida šo projektu," skaidro Butāns.
Dzintars pauž, ka NA esot teju vienīgā partija, kas panākusi nopietnus soļus ģimeņu atbalstam, solītais esoti izdarīts ar uzviju, un arī nākamajā sasaukumā sola turpināt rūpēties par demogrāfiju.
NA uzskata, ka valstī jārada apstākļus, lai tie, kas jūtas "ģeopolitiski apmaldījušies", būtu stimulēti atrast dzīvesvietu citur. Tas būtu panākams, nepārprotami parādot, ka izglītībā un valsts komunikācijā lietojama tikai latviešu valoda. "Šīs pamatvērtības, tāpat kā ģeopolitiskā orientācija, šeit ir uz palikšanu," saka Dzintars.
Latvijai primāri jārūpējas, lai neviens no Latvijas neaizbrauc. Daudzi šeit nepaliek, jo Latvijā dominē krievu valoda, saka Butāns. Neesot arī samērīgi, ka krievu kopienai ir īpašāki labumi un pašpietiekama telpa, piemēram, valsts apmaksāti mediji.
Nacionālā apvienība esot vienīgā, kura iestājas pret lētā darbaspēka ievešanu "vilcieniem". To lobējot konkrētu uzņēmēju grupas, kuru vārdus gan politiķi nosaukt atteicās. Butāns uzskata, ka jārisina jauniešu bezdarba problēma, motivējot studēt pieprasītās nozarēs.
"Negribu sekot Pabrika kunga pēdās un asi kritizēt partnerus, bet iet mums ļoti dažādi," jautāts par premjera darba vērtējumu, atzīst Dzintars.
Iespēju sadarboties ar “Saskaņu”, “Latvijas Krievu savienību” un “Stabilitātei” NA pat neizskata, un ļoti centīsies, lai virkne tām ideoloģiski tuvas organizācijas būtu labā gabalā no koalīcijas, piemēram, partija “Progresīvie”, Šlesers un Gobzems, saka Dzintars. Sadarbībai ar ZZS šķērslis būtu Aivars Lembergs, savukārt “mazākais ļaunums” būtu esošie sadarbības partneri, un Apvienotais saraksts ar Uldi Pīlēnu priekšgalā “būtu tuvu viņiem”.
Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
