Kurš apsēdās Zviedrijas tronī? 'Saeimas labirintā' Balodis, Gobzems, Briškens, Pūce un Smiltēns

Uz jautājumu, vai deputātam svarīgāka ir izglītība vai prasme visu ātri atrast internetā, Balodis atbildēja, ka Saeimas darbā ir svarīgi iedziļināties jautājumos, un šeit ātrums drīzāk kaitē. Gobzems sprieda, ka cilvēka personiskās īpašības neko nenozīmē un vienīgais, kas ir svarīgi, lai deputāts strādātu tautas labā. Viņš arī veltīja personiskus apvainojumus citiem viktorīnas dalībniekiem, uz ko Pūce atbildēja ar Eleonoras Rūzveltes citātu, ka gudri cilvēki runā par idejām; ne pārāk gudri – par citiem cilvēkiem. Briškens savukārt pauda, ka deputātam jābūt gan izcilai izglītībai, gan profesionālām iemaņām, gan arī spējai ātri mācīties, savukārt Smiltēns pavēstīja, ka svarīgi, lai Saeimā ir cilvēki, kas saprot dažādas nozares, bet ne tādi, "kuru sievas strādā zem "Gazprom"".

Viktorīnas pirmajā jautājumā deputāta amata kandidātiem bija jāmēģina atcerēties, kāda skulptūra redzama Saeimas nama fasādes nišā. Apdomāšanās laikā Gobzems, līdzīgi kā Saeimas sēdē, izmantoja iespēju "kliegt no zāles", lai pavēstītu, ka šeit speciāli ieradies, lai paustu kritiku, ka divas nedēļas pirms vēlēšanām nav īstais brīdis "nodarboties ar rotaļām", kamēr lielākā daļa sabiedrības satraucas par rēķinu apmaksu. To pateicis, viņš studiju pameta.

Turpinot spēli četratā, jautājumā par skulptūru Saeimas nama fasādes nišā Briškens pieļāva, ka tas varētu būt Jēzus Kristus. Lāčplēsi nebija pamanījis arī Smiltēns, kurš minēja, ka skulptūrā varētu būt atveidots Ūsiņš.

Uz jautājumu, kur Saeima notur savas sēdes atbilstoši Satversmes 15.pantam, visi spēles dalībnieki atbildēja, ka tā ir Rīga, taču Balodis un Pūce piemirsa, ka ārkārtas gadījumā sēdes var sasaukt arī ārpus galvaspilsētas. Tiesa, mudināts pamatot savu atbildi, Balodis šo apstākli tomēr pieminēja.

Uz jautājumu, kurā vietā Rīgā atrodas 1888. gadā dibināta iestāde, ar kuru nereti salīdzina Saeimu, Smiltēns minēja, ka tā varētu būt Vaļņu iela, bet šo "paralēli" līdz galam savilkt neizdevās. Vaļņu ielu minēja arī Balodis. Pūce un Briškens pareizi atzīmēja Merķeļa ielu, kurā atrodas Rīgas cirks.

Politiķi bija iepazinušies ar valsts budžeta skaitļiem un īsā laikā visi četri sniedza pareizu atbildi.

Kā sauc jaunlatviešu kustības dalībnieku, kuru uzskata par vārda "Saeima" autoru? Briškens sprieda, ka tas varētu būt Rainis, "jo tas ir poētisks vārds, kas iederētos Raiņa leksikā". Balodis minēja, ka tas varētu būt Krišjānis Valdemārs, bet uz jautājumu pareizi atbildēja Pūce un Smiltēns – vārdu "Saeima" darinājis Juris Alunāns.

Uz mulsinošo jautājumu par to, kurš ir valsts himnas teksta autors, neviens no kandidātiem "neuzķērās" un atbildēja, ka vārdus, tāpat kā mūziku, tai rakstījis Baumaņu Kārlis.

Kurai partijai izdevies iegūt visvairāk vietu Saeimas vēlēšanās, kuras notikušas pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas? Balodis vienīgais minēja kļūdaini, ka tā ir Saskaņa, "jo tā ir lielākā frakcija, kuru parasti atstāj malā".

Arī jautājumā par to, kurš no nodokļiem Latvijas Republikā nepastāv, nekļūdījās neviens deputāts. Briškens skaidroja, ka Apgrozījuma nodoklis vairs nepastāv, jo tas pārsaukts par PVN.

1929.gadā dzeltenā prese plaši atspoguļoja diplomātiskā protokola kļūdu, kuru vizītes laikā Zviedrijas karalistē pieļāvis LR prezidents Gustavs Zemgals. Kāda bija šī kļūda? Pūce atzina, ka nezina atbildi, bet izklausījies ticami, ka Zemgals varētu būt sajaucis Zviedriju ar Norvēģiju. Līdzīgi domāja arī Smiltēns un Balodis, savukārt Briškens sprieda, ka dzeltenās preses uzmanības vērts notikums drīzāk būtu Zemgala apsēšanās karaļa tronī. Tā arī bija pareizā atbilde uz jautājumu.

Vārdu salikuma "valsts deg zilās ugunīs" autors bija tik labi iespiedies kandidātu atmiņā, ka divu sekunžu laikā uz šo jautājumu visi dalībnieki atbildēja pareizi.

Pēc pirmā raunda par viktorīnas līderi kļuva Briškens ar 120 punktiem, par trim punktiem atpalika Pūce, Smiltēns ieguva 94 punktus, Balodis – 70.

Smiltēns visātrāk pieteicās atbildēt uz jautājumu, kāds vārds izlaists Satversmes pirmajā pantā "Latvija ir neatkarīga, ... Republika." "Demokrātiska!" atcerējās Smiltēns un spēja nosaukt arī otro pantu, kas nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai.

Apdomājoties vien pāris sekundes, Balodis atpazina latviešu dzejnieces, liepājnieces Mirdzas Ķempes fotoportretu. Tiesa, viņš kļūdījās papildjautājumā, par kuru valsti viņa interesējās padziļināti.

Jautājumā, kurā deputāta amata kandidātiem tika nosauktas deviņas no desmit valstspilsētām, Briškens pieteicās atbildēt pirmais un kā iztrūkstošo nepareizi nosauca Cēsis. Pūce šajā jautājumā atsaucās uz savām padziļinātajām zināšanām par Administratīvi teritoriālo reformu, un nosauca arī gadu, kad Ogrei valstspilsētas statuss tika piešķirts.

Uz jautājumu, kurš ir apjomīgākais Latvijas Republikas likums, kura sākotnējā redakcijā bija 2400 panti, sekundes laikā atbildēt bija gatavi trīs kandidāti, bet veiklākais izrādījās Briškens.

Jautājumā par to, kura pilsēta vēl bez Rīgas bijusi Latvijas Republikas galvaspilsēta, veiklākais bija Pūce.

Pūce bija veiklākais arī jautājumā par to, kādam ir jābūt minimālajam apdrošināšanas stāžam, lai saņemtu pensiju. "Ahhh!" pārdzīvoja Pūce, jo uz jautājumu atbildēja nepareizi. Šo iespēju izmantoja Smiltēns, pasakot pareizo atbildi.

Viegls izrādījās arī jautājums par Saeimas deputātu rindās visklusāko futbolistu, kurš ne reizi neuzkāpa Saeimas tribīnē 44 mēnešus pēc kārtas. Visātrāk pieteicās atbildēt Briškens, taču neviens neatminējās, ka Mihails Zemļinskis bija ievēlēts pat četros sasaukumos pēc kārtas.

Pūce visātrāk atbildēja, ka naudas soda vienība ir 5 eiro un atzina, ka pašam ir nācies sodu maksāt par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Uz jautājumu, vai citiem kandidātiem arī ir nācies maksāt sodus, studijā uz pāris sekundēm iestājās negribīgs klusums.

Arī jautājums par to, kura bijusi pirmā sieviete Saeimas priekšsēdētājas amatā pēc neatkarības atgūšanas, tika atrisināts ātri – Balodis zibenīgi pieteicās atbildēt, tomēr precīzus gada skaitļus, kad Ilga Kreituse atradusies šajā amatā, nespēja nosaukt.

Uz jautājumu, kā sauc izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopumu, visātrāk atbildēja Pūce, tomēr nespēja atminēties, kas tajā iekļauts pērn.

Pēc otrās kārtas Briškena punktu skaits sasniedza 140, tomēr Pūce ar 157 punktiem viņu apsteidza. Smiltēnam kopumā izdevās iegūt 114 punktus, Balodim – 90.

Spēli, kurā deputāta amata kandidātiem jāskaidro kādam citam viktorīnas dalībniekam ar politiku saistītus jēdzienus, pirmais sāka Ringolds Balodis, kurš Smiltēnam skaidroja valstspilsētas jēdzienu, un te viņam noderēja iepriekš viktorīnā izskanējis jautājums.

Briškens Pūcem mazāk kā piecās sekundēs izskaidroja jēdzienu "antiglobālisti. Šis pats tandēms tikpat ātri un veiksmīgi tika galā arī ar jēdzienu "repatriācija".

Arī Smiltēns par spēles partneri izvēlējās Pūci, un "5% barjera" neprasīja pat 10 sekundes.

Balodis savā uzrunā pauž cerību, ka visi viņa uzrunātie iedzīvotāji mājās atrodas siltumā un apgalvo, ka viņam TV studijā "ekstremālā taupības režīma dēļ" esot tik auksti, ka nākas uzvilkt partijas silto džemperi. Viņš savā runā lepojās, ka ir izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Covid nodarījumiem" un sākti gatavot virkne solīto likumu, kā arī apturēts gāzes cenas kāpums un iesaldēta elektroenerģijas cena.

Briškens, uzrunājot iedzīvotājus, aizrautīgi stāsta, ka "Latvijai ir nākotne" un ka "mēs esam čakla, talantīga, neatlaidīga tauta", kas vēsturiskos brīžos vienmēr spēj saliedēties mērķu sasniegšanai. Viņa runā Latvija 2022. gada nogalē ir nonākusi pie izlēmīgas valdības, kas ieviesusi cenu griestus apkurei un elektrībai, nosargājot iedzīvotāju dzīves līmeni. Viņa runā arī "skolotāju un mediķu darbs ir beidzot cienīgi novērtēts, jo mēs saprotam, ka tās ir vissvarīgākās investīcijas mūsu cilvēkos. Neviens vairs nesagaida Jaunogadu spēļu zālēs, jo mēs tās slēdzām."

Pūce uzrunā iedzīvotājiem atgādina, ka 2021. gads nav bijis viegls, enerģijas cenas ir dārgas, atbalsts ir pieņemts un strādā, bet cilvēkiem joprojām ir grūti, taču valdība šogad darījusi visu, lai palīdzētu. Viņš mudina skatīties uz to, kā valsti attīstīt tālāk, un atkārtoti pauž pārliecību, ka cilvēkiem nav jācieš trūkums, jo valdība darījusi visu, lai to novērstu.

Smiltēns savukārt norāda, ka kopā esam pārdzīvojuši divus smagus gadus un arī nākamais nesolās būt viegls, jo cenu kāpums tikai uzņem apgriezienus. Kaut arī Krievijas iebrukuma Ukrainā radītais posts turpināsies vēl ilgi, viņš pauž, ka "ir pamats piesardzīgam optimismam", jo ķildu, neizlēmības un juceklības laiks palicis pagātnē un beidzot ir spēcīga un profesionāla valsts vadības komanda.

Erudīcijas pārbaudē Gobzems ieguva 0 punktu, Smiltēns - apaļus 100, trešajā pozīcijā ar 134 punktiem ierindojās Smiltēns, Briškens ar 160 punktiem palika otrajā vietā, bet uzvarētāja konfeti lietus bira par godu Pūcem, kurš viktorīnā uzvarēja ar 187 punktiem.