Veterinārārsti katram ceturtajam vai piektajam pacientam uzstāda diagnozi – ļaundabīgs audzējs. Onkoloģiskās saslimšanas, ja ļaundabīgas, ir ļoti smagas kā zvēriņam, tā viņa saimniekam. Dzīve apgriežas kājām gaisā, jāmeklē labākā terapija un jācer uz labāko. Kādas pazīmes jau laikus var signalizēt, ka sunim vai kaķim varētu būt audzējs? Par to dzīvnieku aprūpes centru "PetCity" podkāstā "Mājas mīlulim" stāsta veterinārārstes Maija Catlakša un Karolīna Zirnīte.
Speciālistes arī skaidro, ka labdabīgos audzējus suņiem un kaķiem atklāj vēl biežāk. To ārstēšana ir vieglāka, dzīvnieks pēc tam atkopjas un turpina dzīvot piepildītu dzīvi. Lielāks risks onkoloģiskajām saslimšanām ir suņiem un kaķiem senioriem jeb tādiem, kas vecāki par 10 gadiem – teju katram otrajam mājdzīvniekam diagnosticē audzēju, pastāsta veterinārārste Maija Catlakša.
Starp biežāk novērotajiem ļaundabīgajiem audzējiem mazo suņu vidū veterinārārstes min piena dziedzeru audzēju kaķenēm un kucītēm. Lielo šķirņu suņiem biežāk diagnosticē asinsvēzi, kā arī kaulu vēžus. Tāpat lielāks risks onkoloģiskajām saslimšanām ir tiem suņiem un kaķiem, kuriem ir gaišs apmatojums. Gaišā apmatojuma īpašniekiem organismā ir mazāk melanīna jeb pigmenta, kas aizsargā pret saules stariem. Savukārt kaķiem viens no visizplatītākajiem ir asinsvēža veids limfoma, kas var skart jebkuru orgānu, piemēram, gremošanas traktu, kas īpaši smagi ir kaķiem, skaidro veterinārārste Karolīna Zirnīte.
Ir ļoti daudz faktoru, kuru kopums var būt cēlonis tam, ka mājdzīvniekam attīstās onkoloģiskās saslimšanas. Ļaundabīgos audzējus izraisa kā ģenētiskie, tā vides faktori, piemēram, liekais svars, ko vistiešākajā mērā var ietekmēt pats saimnieks. "Tas var būt UV starojums, pārslimotas slimības, atsevišķi vīrusi, kaķiem leikēmijas vīruss, imūndeficīta vīruss, kas var izraisīt vēzi. Tie var būt daži medikamenti, kas arī var izprovocēt," stāsta Karolīna Zirnīte.
Kaķiem ir specifisks audzējs – injekciju sarkoma, kas veidojas vietā, kur veic vakcīnas dūrienu, visbiežāk trakumsērgas. Šis ir iemesls, kāpēc pēc jaunākajām vadlīnijām kaķus vairs nevakcinē skaustā, bet gan pakaļkājā, ideālā variantā – pat astē. Apstāklis, kas var sarūgtināt saimniekus, bet ir ļoti kaitīgs mīluļiem – pasīvā smēķēšana. Dzīvniekam esot līdzās cigarešu dūmiem, tas tos ne tikai ieelpo, bet potenciāli uzlaiza cigarešu nosēdumus no savas spalvas, kas arī sekmē audzēja attīstību.
Vājums, apetītes zudums un izsitumi – kādas pazīmes liecina par audzēju?
Savlaicīga diagnostika jebkurai saslimšanai ir ļoti nozīmīga. To, vai mājdzīvniekam tiešām ir onkoloģiska slimība, protams, pēc padziļinātiem izmeklējumiem konstatē veterinārārsts. Tomēr saimnieks, esot diendienā līdzās savam četrkājainajam draugam, laikus var pamanīt signālus, kas liecina, ka problēma varētu būt nopietna.
Pirmais, ko saimnieki var pamanīt ar neapbruņotu aci, ir mājdzīvnieka ķermeņa aprišu izmaiņas – neierasta bumbuļa parādīšanos, uzmetusies pumpa, sapampusi ķermeņa daļa, piemēram, ķepa, purniņš. Pazīme, ka kaut kas nav lāgā, ir arī mīluļa apetītes zudums, vemšana un nestandarta vēdera izeja. "Par kaķiem, kas ļoti īpatnēji, – saimnieks pamana, ka kaķis, kurš ir ļoti tīrīgs dzīvnieks un sevi mazgā, kopj, pēkšņi kļuvis netīrīgs, apmatojums salipis, mute siekalaina. Tad nekavējoties ir jādodas pie ārsta, jo tā ir viena no tipiskām pazīmēm, ka viņam kaut kas ir mutē – sākuši bojāties zobi, bieži atklājam arī audzēju zem mēles, vaigā, kur saimnieks pats nemaz nevar apskatīt," stāsta Maija Catlakša.
Abas ārstes arī norāda, ka došanos pie ārsta pēc pirmajām izmaiņām mīluļa veselībā noteikti nevajag atlikt nedēļām un mēnešiem, jo onkoloģisko saslimšanu gadījumā ir īpaši būtiska agrīna diagnostika. "Kaķiem kritiskas ir pirmās trīs dienas – ja tik ilgi kaķis slikti ēd vai neēd nemaz, viņam sākas neatgriezeniski procesi aknās. Kaķim ir ļoti svarīgi ēst. Tas ir pirmais rādītājs – ja slikti ēd, tad kaut kas tiešām kaiš," pastāsta Karolīna Zirnīte. Suņiem veterinārārstes iesaka negaidīt ilgāk par divām dienām – ja mīlulis neēd, tas ir signāls, ka kaut kas nav lāgā. Tāpat arī par nopietnām veselības problēmām var liecināt nepārejoša caureja, kas ir ilgāka par divām dienām.
Vislabākā onkoloģisko slimību profilakse – obligāta vizīte pie veterinārārsta reizi gadā, uzsver abas speciālistes. Ikgadējā vizītē veterinārārsts piefiksēs suņa vai kaķa svaru, izskatu, aplūkos mīluli un izpalpēs, kas ļauj konstatēt jebkādas, kaut nelielas izmaiņas no normas. Piemēram, neierasti liels svara zudums arī var būt sarkanais karodziņš tam, ka dzīvniekam var būt nopietna saslimšana. "Jebkādas izmaiņas, jebkas, kas var satraukt saimnieku – labāk atnākt un parunāt ar veterinārārstu. Mums ir izstrādātas shēmas, pēc kurām vadāmies, ko sākam izmeklēt, kādas asins analīzes veicam, pēc sūdzībām izslēdzam konkrētas slimības, meklējam un atrodam vai neatrodam audzēju," skaidro Karolīna Zirnīte.
Tālākās procedūras – padziļinātu analīžu veikšana, diagnozes noteikšana un ārstēšanas plāns – ir nozīmīgas, lai mīlulim palīdzētu atkopties. Kā tas notiek? Uzzini, noskatoties visu "Mājas mīlulim" sarunu!