Bieži vien par seksualitāti un seksu tiek runāts ar ķiķināšanu, nosarkšanu vai piešķirot dažādas birkas, kā to vērtēt, uztvert. Vai pēc 100 gadiem atkal spēsim runāt par seksualitāti tāpat kā senie grieķi? Kāda ir seksa loma cilvēka dzīvē, un cik liela loma tam ir attiecībās? Vai seksualitāte un sekss sabiedrībā ir tabu tēma? Par to un citiem jautājumiem trīs žurnālistes – Alina Lastovska, Olga Dragiļeva un Anastasija Tetarenko-Supe – podkāstā "Visas labas" diskutē kopā ar Dzintru Ozolnieci, kura aktīvi sociālajos medijos runā par seksualitāti un šobrīd studē arī filozofiju.
Cilvēki mēdz teikt, ka seksualitāte ir liela enerģija, kuru nepieciešams transformēt, piemēram, radošās idejās, vai kā citādi izpaust, jo, kad šīs seksuālās enerģijas ir par daudz, tā var kaitēt pašam cilvēkam, vērtē Dzintra. Viņa uzsver – lai nenodarītu kaitējumu ne sev, ne citiem, par seksualitāti ir jārunā. Arī seksualitāti apspiežot, tas var transformēties dažādos negatīvos veidos, viņa atgādina un atsaucas uz vēsturi, kur kristietība mainīja to, kā sabiedrība skatās uz seksu.
"Senajā Grieķijā par seksualitāti runāja un seksualitāte bija iekļauta dzīves mākslas receptē, lai mēs spētu savaldīt savu dzīvi, nenoliedzot seksualitāti. Antīkajā filozofijā ir tiešām vērtīgi apskatīties cilvēku raksturu un morālo dzīvi, jo cilvēku daba vispār nav mainījusies līdz mūsdienām. Un kāpēc tas viss ir pazudis? Tāpēc, ka kristietība ir izmainījusi rakursu, ka ķermenis ir kaut kas nepieņemams un izvirtis. Protams, pa vidu ir arī PSRS laiks, Latvijas kontekstā," stāsta Dzintra.
Runājot par šiem tematiem, dzirdam arī daudzus mītus un stereotipus. Piemēram, vīrietim sekss ir sasniegums, sieviete ir kā trofeja, arī attieksme pret partneru skaitu sievietēm un vīriešiem ir krasi atšķirīga, norāda Alina. Tikmēr Anastasija atsaucas uz internetā lasītajiem vīriešu viedokļiem, kur viņi stāsta, ka tās ir šausmas, ja sievietei ir bijis vairāk nekā viens partneris, un ka sievietes dzemdei ir atmiņa. Dzirdēti ir arī stāsti par to, ka nevainība ir kā puķe, kura ir jāsargā, – Olga uzsver, ka šādā veidā tiek parādīts, ka sieviete ir kā objekts un viņas seksualitāte ir prece. Mūsdienās varam saskarties vēl ar daudz un dažādiem stereotipiem un mītiem par seksu.
Sekss attiecību sākumā, kad ir "rozā brilles", un sekss ilgstošās attiecībās – vai tur kas būtiski mainās? Dzintra atklāj, ka viņas sociālo mediju sekotāji pauduši, ka ilgās attiecībās sekss kļūst labāks. "Šī atvērtība var notikt piecu gadu laikā, un man liekas, ka tas ir skaists process. Ilgtermiņa attiecībās nevajag visu tik ļoti ātri sasteigt, citādi paliks garlaicīgi. Tāpēc ir pat labi, ka ir šie pieci gadi, lēnā eksperimentēšana, sevis saprašana," uzskata Dzintra. Anastasija piebilst: "Ilgstošās attiecībās ir arī dziļums, kas ietekmē visu pārējo. Cilvēkiem iepazīstoties, sarunas par seksualitātes jautājumiem nekad nav augšējos slāņos, tev līdz tam ir jānonāk, un tūlītējā intimitāte – tā nav īstenība."
"Visas labas" ir podkāsts, kur žurnālistes pievēršas plašam tematu lokam – kā bērni ietekmē sievietes dzīvi, zināšanas un mīti par sieviešu reproduktīvo veselību, mentālo veselību, "labās meitenes" sindromu, kāpēc arvien ir dzīvi aizspriedumi par feminismu – un daudzām citām tēmām.
Projektu "Visas labas" līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!