Kas ir ķermeņa pozitīvisms jeb "body positivity"? Kā tas ir radies? Vai pašas sievietes ir gatavas pieņemt šo kustību, un cik viegli vai grūti ir to izdarīt? Vai savs ķermenis obligāti jāiemīl? Vai ārzemēs un Latvijā situācija ar dažādu ķermeņu pieņemšanu ir atšķirīga? Cik būtiska loma šajā jautājumā ir sabiedrībai? Par šiem un citiem jautājumiem podkāstā "Visas labas" diskutē trīs žurnālistes – Alina Lastovska, Olga Dragiļeva un Anastasija Tetarenko-Supe.
Dažādos laikposmos ir bijuši dažādi standarti, kā jāizskatās sievietēm. 90. gados sabiedrībā izteikti tika kultivēts viedoklis, ka kalsnas sievietes ir skaistākas. "Kad mēs augām, Britnija Spīrsa likās resna un visiem bija jālīdzinās Keitai Mosai. Tas bija tas normālais, iekārojamais ķermenis. Bet tas atbildes vilnis ir tāds, kur mēs sakām "nē", ne tikai tas ir skaisti, bet skaisti arī ir dažādi. Arī liels ķermenis var būt skaists, ja vien to tā vēlas tā īpašniece," pauž Olga, runājot par to, kā tiek saprasts un kādēļ, viņasprāt, parādījies termins "body positivity".
Tomēr vienmēr nav bijis tā, ka slaids un kalsns ķermenis ir tas, kuru mīl un apbrīno. Viktorijas laikmeta gleznās un skulptūrās redzams, ka sievietes attēlotas ar apaļām formām un ne slaidas. "Lielā mērā tas saistīts ar klašu atšķirībām sabiedrībā. Sākotnēji sievietes ar apaļām formām bija pieprasītas un tika uzskatītas par ķermeņa ideālu. Tas saistīts ar to, ka augstāka sabiedrības klase pirmkārt bija pārtikusi, bet kalsnie ķermeņi bija tie citi, kas nepaēd. Attīstoties sabiedrībai, skaidrs, ka vidējā sabiedrības klase nonāca pie labāk pārtikušas dzīves un arī sāka nedaudz vairāk apvelties, kļuva apaļīgāka, un tad arī augstākajai klasei bija nepieciešamība atšķirties," skaidro Anastasija.
Apkārtējā sabiedrība un "burbuļi", kuros dzīvojam, spēj ietekmēt uztveri par savu ķermeni. Tāpēc svarīgi ir atrast veselīgu veidu, kā skatīties uz savu augumu. "Es pārstāju to skatīt no prizmas, vai ķermenis atbilst kaut kādam izmēram. Mana rūpe par ķermeni – lai tas ir vesels. Es par savu ķermeni rūpējos, tāpēc eju sportot, cenšos sekot līdzi tam, ko ēdu, jo gribu dzīvot pilnvērtīgu, ilgu mūžu. Protams, tā nav arī garantija, bet es varu darīt maksimāli iespējamo, kas manos spēkos," stāsta Alina, runājot par to, kā mainījusies viņas uztvere par ķermeni. Olga gan piebilst, ka sabiedrībā valda uzskats par to, kā izskatās veselīgs ķermenis, un tajā brīdī, kad tu izskaties noteiktā veidā, jebkuram ir sajūta, ka tev drīkst uz to norādīt. Tikmēr Anastasija piebilst – svarīgi ir arī pateikt paldies savam ķermenim, ka tas var izdarīt lietas, nevis domāt par to, kā tas izskatās.
"Visas labas" ir podkāsts, kur žurnālistes pievēršas plašam tematu lokam – kā bērni ietekmē sievietes dzīvi, zināšanas un mīti par sieviešu reproduktīvo veselību, mentālo veselību, "labās meitenes" sindromu, kāpēc arvien ir dzīvi aizspriedumi par feminismu – un daudzām citām tēmām.
Projektu "Visas labas" līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.