Vai ar mentālās veselības problēmām biežāk sastopas sievietes nekā vīrieši? Kas veicina sievietes mentālās veselības problēmas? Kā vīriešiem un sievietēm izpaužas emocijas? Vai sievietes ir elastīgākas un viņām ir vieglāk pielāgoties? Vai sievietes pašas vainīgas pie sava emocionālā sloga? Kāpēc sievietes jūtas vainīgas, ja viņām neizdodas būt supersievietēm? Par šiem un citiem jautājumiem podkāstā "Visas labas" diskutē trīs žurnālistes – Alina Lastovska, Olga Dragiļeva un Anastasija Tetarenko-Supe, kurām šajā sarunā pievienojas psihoterapeite Maruta Freimane-Brēdermane.
Britu nacionālais veselības institūts, balstoties uz saviem pētījumiem, raksta, ka daži garīgie traucējumi biežāk piemeklē sievietes nekā vīriešus, tostarp arī depresija, trauksme un ēšanas traucējumi. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vairākkārt ir rakstījis, ka sievietes biežāk vēršas pēc palīdzības. Tas parāda, ka tieši sievietes ir riska grupā, kura var saskarties ar mentālās veselības problēmām. Anastasija pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka sieviešu mentālā slodze ir ļoti liela un viņām diezgan bieži nākas "žonglēt" starp dažādām lomām. Savukārt Alina piebilst, ka viņai šķiet – vīrieši arī retāk vēršas pēc palīdzības, tāpēc daudzus, kuriem ir mentālās veselības problēmas, statistikā nemaz nevar redzēt, bet tā parāda, ka pašnāvību biežāk veic vīrieši. Atsaucoties uz SPKC datiem, Olga piebilst – 81% no tiem, kas izdarījuši pašnāvību, ir vīrieši, taču starp tiem, kas mēģinājuši veikt pašnāvību, bet izdzīvojuši, vairāk ir sieviešu.
Psihoterapeite atzīst, ka risks sievietēm saskarties ar mentālās veselības traucējumiem ir lielāks un to var aplūkot daudzos līmeņos. Daļēji to, iespējams, var ietekmēt bioloģiskie faktori, tomēr liela loma ir tam, kādā vidē sievietes dzīvo, viņa skaidro. Maruta atzīst, ka sava loma noteikti bijusi dažādiem stereotipiem par to, kā ir jāuzvedas vienam vai otram dzimumam.
Vai sievietes, pielāgojoties visiem, nodara kaitējumu sev? Sievietes bieži vien turpina darīt lietas, nepakļaujoties "iemācītājai bezpalīdzībai", un viņas ir arī noturīgākas, uzsver psihoterapeite. "Sievietei ir jāpielāgojas. Sievietei ir jāspēj rūpēties par bērniem, jāspēj rūpēties par novecojošiem vecākiem. Ja sieviete iet strādāt, tad viņa, visticamāk, piedzīvos vainas sajūtu "non-stop". Ja tu esi mājās, jūties vainīgs, ka kaut kas nav izdarīts darbā un tu nevari pilnībā būt darbā. Savukārt darbā tu jūties vainīgs, ka tev pietrūkst laika būt ar bērniem vai ar partneri," par to, kas tiek sagaidīts no sievietes un kā tas noved pie vainas apziņas, kas var ietekmēt mentālo veselību, stāsta Maruta. Viņa uzsver – nepārtraukti mobilizējot savus spēkus, tie vienā mirklī izsīkst, krītas produktivitāte, un beigās rodas sajūta, ka neko nevari izdarīt ne sevis, ne bērnu labā, ne arī darbā.
Ja ir aizdomas, ka pašam vai tuviniekam ir depresija vai ir pašnāvnieciskas domas, kur meklēt palīdzību? Latvijā psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav pat vajadzīgs ārsta nosūtījums. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā ambulatorajā centrā. Krīzes situācijās centrs "Skalbes" aicina meklēt atbalstu. To var saņemt, arī zvanot uz centra diennakts krīzes tālruni 67222922 vai 27722292, kā arī nepieciešamības gadījumā var vērsties pie Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta, zvanot 113.
"Visas labas" ir podkāsts, kur žurnālistes pievēršas plašam tematu lokam – kā bērni ietekmē sievietes dzīvi, zināšanas un mīti par sieviešu reproduktīvo veselību, mentālo veselību, "labās meitenes" sindromu, kāpēc arvien ir dzīvi aizspriedumi par feminismu – un daudzām citām tēmām.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Visas labas" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!