Ja tu neesi feministe, tad esi pret sievietēm un viņu tiesībām? Diskutē "Visas labas"

Sieviešu solidaritāte neeksistē? Alina dalās ar novērojumu interneta diskusijās, kur sievietes apraksta savu pieredzi, bet komentāros ir sastopami naidīgi un nejauki komentāri no citām dāmām, kuras pie notikušā vaino ieraksta autori. Marita norāda – viens no stereotipiem, kas ir arī ļoti bieži mediju tiražēts un sastopams populārajā kultūrā, ir – viena sieviete otru vienmēr noēdīs. Viņa akmeni met arī mediju lauciņā, kuri bieži vien nostata vienu sievieti pret otru. "Tas arī ir viens no instrumentiem, kā sievietes turēt pie zemes, jo, tiklīdz tu jūti atbalstu un šo kolektīvo plecu, zinot, ka tu neesi viens, tas jau ir spēks. Tāpēc feministiskās kustības 1., 2. vilnis tiek arī ļoti skatīts un pētīts kā sociālais fenomens, kur bija "sisterhood", kopējais atbalsts un vienotība," skaidro Marita. Viņa atzīst, ka Latvijā īsti šo atbalstu nevaram manīt: "Feminisms pie mums ir ienācis caur sētas durvīm. Varbūt tā paaudze vēl īsti nav izaugusi un sapratusi, ka tādā vienotībā un vienībā mums ir spēks."

Vai sieviešu kvotas ir nesasniedzama nākotne? "Par kvotām runā tāpēc, ka ir pilns ar izglītotām, fantastiskām, zinošām, spējīgām sievietēm, bet nez kāpēc viņu, ja mēs paskatāmies uz uzņēmumu valdēm, tur nav. Un tad mēs sākam domāt, kāpēc viņu tur nav. Acīmredzot ir kaut kādi strukturālie šķēršļi. Kvotas ir par to, lai paši uzņēmēji paskatās, kas tad varbūt manā uzņēmumā ir bijis tāds, ka mana valde ir viens vienīgs desiņu festivāls, un ko es varu darīt, lai tās desiņas atšķaidītu," skaidro Marita. Viņa norāda: "Ja es esmu uzņēmējs, es padomē gribu saprātīgu cilvēku, kas var dot pievienoto vērtību, un tad es viņu meklēšu. Jā, labi, man ir jāizpilda kvotas, bet tad varbūt es atradīšu to talantu." Savukārt Olga uzskata – kvotas varētu veicināt to, ka sievietes piesakās darbā augstos amatos: "Es saprotu, ka tas varētu būt grūti Latvijas kontekstā, jo, kad meklē vadītājus augstiem amatiem, tur vienkārši no tā, kas piesakās, izvēle nav ļoti liela."

Bet ko vispār nozīmē būt feministei mūsdienās? Olga uzskata, ka feministes šobrīd turpina cīnīties par to tiesību paturēšanu, kuras gadu desmitu laikā sievietes ir ieguvušas. "Mēs redzam, ka diemžēl cilvēktiesību stāsts pasaulē neattīstās, kā mums kādreiz šķita, tā lineāri – mums ir tiesības un to tiesību kļūst arvien vairāk. Mēs redzam pēc ASV, Polijas un citu valstu piemēra, ka visu laiku jācīnās pret tiem spēkiem, kas mēģina mūs iedzīt atpakaļ virtuvē." Marita skaidro: "Tas, pēc kā var identificēt sevi, vai es esmu vai neesmu feminists vai feministe, ir uzskats par to, ka sieviete ir līdztiesīga vīrietim. Un tas nebūt nav pašsaprotami patriarhālā sabiedrībā. Tajā dominē vīrietis un ar vīrieti saistītās vērtības, dzīves stils un viss pārējais. Mēs esam pasaulē, kas ir radīta vīrietim, jo patriarhāts noliek vīrieti šajās, kā es to saku, labākās starta pozīcijās. Un sieviete principā patriarhātā ir svešais." Viņa gan norāda, ka mūsdienās feminisms no tā 1. un 2. viļņa atšķiras ar to, ka šobrīd feminisms ir drīzāk teorētiskas debates, bet agrāk tā bija izteikta masveida sociālā kustība.

"Visas labas" ir podkāsts, kur žurnālistes pievēršas plašam tematu lokam – kā bērni ietekmē sievietes dzīvi, zināšanas un mīti par sieviešu reproduktīvo veselību, mentālo veselību, "labās meitenes" sindromu, kāpēc arvien ir dzīvi aizspriedumi par feminismu – un daudzām citām tēmām.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Visas labas" saturu atbild AS "Delfi".