Kā noteikt pareizos mērķus sportā, virzīties uz tiem un neapstāties? Ar ko jāsāk, un vai ir jājūtas slikti, ka neej uz sporta zāli, kad esi apslimis vai neizgulējies? Kas ir spēka treniņi, un kāpēc tie vajadzīgi arī sievietēm? Par šiem un citiem jautājumiem podkāsta "Visas labas" jaunākajā epizodē runā trīs žurnālistes – Alina Lastovska, Olga Dragiļeva un Anastasija Tetarenko-Supe, kurām šajā epizodē pievienojas trenere Monta Priede.
Uzsākot sportot, pirmkārt, nepieciešams skaidri definēt savus mērķus, norāda Monta un piebilst – būtiski ir arī tas, lai izvirzītais mērķis ir reālistisks. "Attiecīgi mēs arī varam saprast, kura fiziskā aktivitāte man būtu piemērotāka, jo fizisko aktivitāšu veidu ir ļoti daudz. Un katrs, es ticu, var atrast kaut ko, kas viņam patīk. Un, ja tur būs šis patikšanas elements, būs lielāka iespējamība, ka šo aktivitāti mēs veiksim ilgtermiņā," skaidro trenere. Viņa arī uzsver, ka svarīgi ir atrast treneri vai kādu cilvēku, kurš palīdz doties pareizajā virzienā, lai treniņu process norisinātos veiksmīgi un veselīgi.
Kā saņemties un atrast laiku, lai aizietu uz sporta zāli vai nodarbotos ar sportiskām aktivitātēm? Monta uzsver – viss slēpjas prioritātēs: "Ir jāsaprot, ko es gribu. Vai es gribu iet uz bāriem, vai es tomēr vēlos ieguldīties savā veselībā." Prioritāšu izvērtēšana iet roku rokā arī ar mērķu izvirzīšanu – ja mērķis ir saglabāt veselību pašreizējā stāvoklī, ikdienā pietiek ar 20–30 minūtēm mērenas vai intensīvas slodzes, bet, ja ir vēlme paaugstināt muskuļu masu vai samazināt ķermeņa tauku procentu, jārēķinās ar mērķtiecīgu darbu, skaidro Monta. "Diviem treniņiem, kas būtu ar spēka raksturu, nedēļā, es domāju, jebkurš var atrast laiku, tam nav jābūt katru dienu. Pārslodzei arī ir negatīvas sekas," atgādina trenere. Savukārt Anastasija piebilst: "Ja es aiziešu uz treniņu, piespiedīšu sevi izkustēties un aiziet uz sporta zāli, zinu, ka 98% gadījumu, izejot no sporta zāles, es būšu krietni laimīgāka, nekā biju, pirms iegāju."
Runājot jau par konkrētākiem treniņu veidiem, pieskaramies arī tēmai "spēka treniņi". Bieži vien tiek stāstīts, ka sievietēm ar tiem nevajadzētu aizrauties. "Tur ir visvairāk tādu mītu, kāpēc sievietēm to nevajadzētu: tu iesi cilāt svarus un izskatīsies pēc vīrieša uzreiz nākamajā dienā, tas nav veselīgi sievietēm, tas ir slikti sievietēm. Tikmēr, ja mēs neko nedarām, no noteikta vecuma muskuļu masas apjoms samazinās, kas var ļoti ietekmēt dzīves kvalitāti," stāsta Alina.
Podkāstā diskutējām arī par to, ka ir jābūt uzmanīgiem ar dažādām video pamācībām sociālajos medijos, kur it kā treneri rāda dažādus vingrinājumus un stāsta, kā var iegūt lielisku rezultātu, sekojot viņiem, atgādina Anastasija. "Man liekas, tik ļoti traģiski, biedējoši un šausmīgi ir tas, ka es redzu sociālajos medijos "wannabe" visādus trenerus, kas ir iedomājušies, ka tikai viņi zina vislabāk. Ar lielu varbūtību, ka viņš tuvu nav stāvējis nevienam sertifikātam, un tagad viņam ir autora metodika, kā uztrenēties." Sekošana šādiem video ātrāk novedīs pie Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas no savas kabatas un pacienta kartes traumatoloģijas centrā nekā kāda konkrēta rezultāta, norāda Anastasija. Viņa arī piebilst: "Visbiežāk pseidotreneri izskatās labi, bet mēs nezinām, kā viņi sasniedz rezultātu."
"Visas labas" ir podkāsts, kur žurnālistes pievēršas plašam tematu lokam – kā bērni ietekmē sievietes dzīvi, zināšanas un mīti par sieviešu reproduktīvo veselību, mentālo veselību, "labās meitenes" sindromu, kāpēc arvien ir dzīvi aizspriedumi par feminismu – un daudzām citām tēmām.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Visas labas" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!