'Degurba' princips, pieczvaigžņu skola un kur ņemt bērnus? – diskusija par skolu tīklu

Vasarā LPS skarbi kritizēja ministrijas piedāvāto skolu tīkla reformu, sakot, ka tā novedīs pie esošās izglītības sistēmas salaušanas. Šonedēļ valdībā tika skatīts atjauninātais reformas plāns, un par to Dundure jau bija daudz pozitīvāk noskaņota – pašvaldību iebildes esot ņemtas vērā, iekļaujot plānā "Degurba" principu, jeb urbanizācijas pakāpes un iedalot Latvijas teritoriju astoņos dažādos līmeņos. Viņa gan kritizēja, ka joprojām neesot skaidrs, kā mērīs izglītības kvalitāti – tas jādara tā, lai izsekotu katra bērna izaugsmei, ne tikai vidējajiem PISA vai centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Bērziņš savukārt skaidroja – reformas jēga ir iegūt labu izglītību par saprātīgiem resursiem, menedžējot attālumu, skolotāju skaitu un citus faktorus, kas to ietekmē. Šajā gadījumā IZM esot centusies nosēdēt uz diviem krēsliem – no vienas puses iezīmējot, kādai būtu jābūt labai skolai, bet no otras puses – runājot par to, kā šo labo skolu izveidot, ministrija pakļāvusies pašvaldību spiedienam, ļaujot skolas organizēt kā ļoti mazas vienības. "Pašvaldības ir panākušas, ka kritērij ir ļoti samazināti sarunu gaitā, tādēļ iespēja dabūt labas skolas ir apšaubāma vai arī ļoti, ļoti dārga," skaidroja Bērziņš.

Dundure pauda, ka jau pēc 6. klases labākie skolēni aiziet uz valsts ģimnāzijām, bet skolās, kuras viņi pamet attiecīgi, samazinās kvalitātes rādītāji. Tādēļ, viņasprāt, lauku skolas un valsts ģimnāzijas būtu jāanalizē atsevišķi pēc dažādiem kritērijiem.

Bērziņš pauda pārliecību, ka bērniem, kuri paši grib mācīties labās skolās, attālums līdz tām nav izšķirošs. Dundure iebilda, ka vienmēr būs skolas uz kurām brauc no visas Latvijas, kā specializētā teātra klase Valmierā, vai Rīgas 1., 2., un 3. valsts ģimnāzija. Tomēr tas nenozīmē, ka var veidot sistēmu nedomājot par visiem. Bērziņš piekrita, gan uzsverot, ka svarīgi tiem, kas tiecas uz izcilību, dot šādas iespējas.

Dundure norādīja, ka slēdzot lauku skolas arī paātrinās lauku iztukšošanās, bet Rīgā vai Pierīgā ir ļoti ierobežots īres tirgus, tādēļ daudzu laucinieku ceļš joprojām ved garām Rīgai uz ārzemēm.

Viņa arī norādīja, ka lauku skolu slēgšana nerisināšot pedagogu trūkumu, jo mazo skolu pedagogi ļoti retos gadījumos pārceļoties uz pilsētām – lielākoties šie cilvēki izvēloties vienkārši mainīt profesiju. Bērziņš norādīja, ka pašām pašvaldībām ir jāpalīdz šo problēmu risināt, piemēram, apmaksājot pārcelšanos vai transportu, lai no pedagoga profesijas neaizietu tie, kuri reāli spēj pasniegt arī lielā skolā.

IZM šobrīd cer trīs gados panākt, ka skolotājs par vienu pilnu slodzi saņem 2500 eiro. Bērziņš pauda, ka atsevišķās lielajās Pierīgas skolās šāda alga jau tagad varētu būt realitāte, bet mazo lauku skolu skolotāju atalgojuma problēmu šāds pieaugums nerisinās. Ja skolēnu ir maz, tad konkrēta priekšmeta pasniedzējam tāpat pilna slodze nevar sanākt un šo naudu sadala uz vairākiem cilvēkiem.