'Priecīga būšu pensijā' un 'nezinu, kas jāpiebremzē' – Čakša par reformām izglītībā (4)
Alina Lastovska
Izglītības sistēmas reformu rezultātus sākam just ātrākais piecus gadus pēc to ieviešanas, pilnvērtīgāk – tuvāk desmit gadiem. Tādēļ par šobrīd notiekošo reformu rezultātiem "priecīga būšu pensijā" – tā intervijā raidījumu ciklā "Reformu vaig?" teica Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Šobrīd asas diskusijas raisa kārtējā skolu tīkla reforma, tomēr Čakša intervijā uzsvēra, ka šobrīd vēl neesot precīzi pasakāms, cik skolas reformas rezultātā būs jāslēdz. Uz koalīcijas partneru izteikumu, ka reformu būtu "jāpiebremzē", ministre atbildēja – neesot no viņiem saņēmusi atbildi, ko nozīmē "piebremzēšana".
Kaut saskaņā ar jaunajiem kritērijiem var rēķināt, ka jāslēdz vai jāreorganizē būtu vairāk nekā 100 mazās lauku skolas, Čakša intervijā uzsvēra, ka konkrēts skaits būs atkarīgs no pašvaldību lēmumiem – tās var izvēlēties skolas finansēt no saviem resursiem, nevis reorganizēt. Viņa arī uzsvēra, ka kritēriji tik un tā ļaus Latvijā saglabāt 90 skolas, kurās 1. klasē mācīsies septiņi bērni vai mazāk – mērķis esot laba izglītība, nevis lielu "klašu kombinātu" veidošanu.
Čakša arī uzsvēra, ka pirms reformas plāna publicēšanas notikušas gadu ilgas sarunas ar pašvaldībām, kurās ministrijas pārstāvji ar katru vietvaru tikušies trīs reizes. Sarunas ar pašvaldībām turpinoties arī tagad, un skolu tīkla reformu plānots apspriest arī koalīcijā. "Runājot par politiskajiem spēkiem, tas stāsts vairāk ir par finansēšanas modeļa ietekmi. Jo tā ir būtiska pārmaiņa – mēs ejam uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visiem bērniem Latvijā un taisnīgu samaksu skolotājiem, skaidri pasakot – ja klašu apjoms ir mazāks, tad pašvaldība līdzfinansē. Tas ir šis kritiskais punkts, pašvaldībai pieņemt lēmumu un saprast, cik daudz tā ir gatava līdzfinansēt, lai nodrošinātu savu ekosistēmu vienā vai citā veidā. Te, es domāju, ir šī dilemma, kur pašvaldības, skatoties savos budžetos, mēģina saprast, kā pieņems šos lēmumus. Lai gan es aicinātu vairāk skatīties uz mērķi – kā iegūt labu izglītību?" teica Čakša.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Rokpelnis izteicies, ka skolu tīkla reforma varētu būt "jāpiebremzē". Čakša gan uzsvēra – neesot no ZZS saņēmusi atbildi, ko tieši nozīmē piebremzēšana.
Kad reformu sekas redzēsim, piemēram, labākos skolēnu eksāmenu rezultātos? Čakša intervijā vairākkārt uzsvēra, ka izglītības reformas ir ilgtermiņa jautājums, salīdzinot tās ar salātlapu ēšanu, lai notievētu – no vienas ēdienreizes tievs nepaliksi. "Droši vien mēs taustāmi to ieraudzīsim pēc gadiem pieciem-sešiem, bet priecīga es varēšu būt pensijā. Ir jāsaprot, ka izglītības rezultāti nāk ar desmit gadu nobīdi," viņa teica, atsaucoties uz reformām dabaszinību mācīšanā, kas notika 2018. gadā – kā zināms jaunākajā PISA izvērtējumā Latvijas skolēnu sekmes uzlabojušās tieši dabaszinībās.
Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:
Šonedēļ Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos izplatīja komentāru, kurā norādīja, kaCilvēku bažas par skolu tīkla sakārtošanu nedrīkst noraidīt kā nepamatotas, negudras vai tumsonīgas, bet uz tām ir jāatbild. Čakša tikmēr raidījumā pauda, ka piekrīt prezidentam, ka cilvēki ir jāuzklausa, tomēr reformas Latvijas izglītībā nevarot atlikt. Viņa uzsvēra, ka pirms pašreizējās skolu tīkla reformas esot notikušas gadu garas konsultācijas ar pašvaldībām, kuru laikā ar katru vietvaru ministrijas pārstāvji tikušies vismaz trīs reizes.
Kad zināsim, kuras skolas slēgs? Čakša atgādināja, ka saskaņā ar normatīviem, pašvaldībām lēmumi par skolu pastāvēšanu jāpieņem sešus mēnešus pirms mācību gada sākuma, proti līdz martam. Viņa uzsvēra, ka IZM tikai pieņem "lielo rāmi", kura ietvaros pašām pašvaldībām jau jālemj par konkrētām skolām saskaņā ar vietējo demogrāfiju un finanšu iespējām. Viņa uzsvēra, ka svarīgi, lai vietējie iedzīvotāji varētu justies droši – ja bērns sāk skolā iet 1. klasē, tad te arī skolu varēs pabeigt.
Jautāta, vai ir pārliecināta, ka šo skolu tīkla reformu izdosies novest līdz galam, Čakša teica, ka viņa bažas redzot un saprotot, tomēr, ja mēs kā valsts gribam augt, jāpieņem "drosmīgi lēmumi".
Runājot par izglītības satura reformu "Skola2030", kas daudz kritizēta gan no malas, gan pašas ministres, Čakša uzsvēra, ka atcelt šo reformu neplāno, bet jāturpina kļūdas. Proti, viņai neesot izprotams, kādēļ šī reforma ieviesta tik "negatava" – "pilotskolās" reforma iegājusies labi, bet pārējās joprojām ir problēmas. Viņa uzsvēra, ka turpināšoties darbs pie skolotāju un metodisko materiālu sagatavošanas. Cik ilgi vēl kļūdas nāksies labot? "Tas ir ļoti labs jautājums," atzina ministre.
Kā uzlabot centralizēto eksāmenu rezultātus? Čakša solīja strādāt pie skolotāju prasmju uzlabošanas, lai mācības būtu nevis gatavošanās pārbaudes darbam, bet prasmju apguve. Tāpat tiekot pārskatīts tas, kā veidot pašus eksāmenus. Slikti vērtējam, vai slikti mācām? Ministre skaidroja, ka eksāmenus vērtējis Latvijas Universitātes insitūts, un secināts, ka skolotāju prasmes dažādās vietās ļoti atšķiras.
Atklājums, ka 6% skolēnu 10-11 gadu vecumā neprot lasīt, ir dramatisks, atzina ministre. Viņa gan uzsvēra, ka runa nav par nespēju atpazīt burtus, bet gan par teksta uztveres un analīzes prasmi, sapratni par to, kuri vārdi teikumā ir galvenie. Ministre uzsvēra, ka te gan skola viena pati nebūs glābējs – pie bērnu lasītprasmes jāstrādā arī vecākiem.
Jautāta par konfliktiem ar pedagogu arodbiedrību LIZDA, Čakša aicināja arodbiedrības vadītāju Ingu vanagu "vairāk sadarboties, nevis pretnostatīties". Viņas ieskatā arodbiedrības kritika esot gan konstruktīva, gan emocionāla un atsevišķos jautājumos tā prasot ministrijas iejaukšanos tādās lietās, ko būtu jāregulē pašvaldībām.
Raidījums "De Facto" nesen vēstīja, ka IZM gada laikā pametuši visi augstākie ierēdņi. Jautāta, vai redz tajā sava vadības stila ietekmi, Čakša pauda, ka esot "stingra" vadītāja, bet, viņasprāt, neesot tāda, ar kuru grūti sastrādāties. Viņa uzstāja, ka ministrijā šobrīd veidojoties "ļoti jaudīga komanda", vienlaikus IZM salīdzinājumā ar citām ministrijām esot zems atalgojums.
Jautāta, kādēļ pēc pārbaudes laika nav turpinājusies sadarbība ar IZM Sporta departamenta vadītāju Vladimiru Šteinbergu, Čakša teica, ka labāk esot šķirties pārbaudes laikā, nekā tēlot, ka viss ir kārtībā, ja rezultāts neapmierina. Jautāta, kas tieši nav apmierinājis, ministre minēja gan jaunā Sporta likuma virzīšanu, gan sporta finansējuma pārdalīšanu par labu sportistiem.
Projekta "Kas notiek izglītībā" publikāciju sēriju "Reformu vaig?" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2023
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit