Tas, kas depresijas laikā cilvēkam uzliek vēl lielāku emocionālo slogu, ir vainas apziņa. Nomoka arī tas, ka apkārtējie jūtas līdzvainīgi. "Tā nav neviena konkrēta cilvēka vaina," jaunākajā raidījuma "Par to pašu" epizodē saka rakstniece Inga Grencberga.
Inga Grencberga uzskata, ka palīdzēt cilvēkam, kuram ir šāda veida grūtības var, mierinot: "Tev nevajag ne par ko vēl papildus justies vainīgam." Viņa atzīst, ka lai arī notikums vai persona var būt depresijas dzinulis, tomēr lielākoties tas ir lietu un situāciju kopums.
"Es sapratu, ka jūtos vainīga šo cilvēku priekšā, jo kāds varētu padomāt, ka tieši viņš ir izraisījis manas mentālās veselības grūtības," viņa stāsta par sajūtām pēc ieraksta ievietošanas soctīklos, kurā atklājusi savu cīņu ar depresiju.
Markus Riva stāsta, ka viņa mammai bijusi depresija, taču bērnībā viņš to vēl nesaprata un vienkārši lika viņu mierā. Vēlāk, pieaugot un uzzinot vairāk, Markus jutās vainīgs un bezpalīdzīgs, ka nebija spējis palīdzēt, kaut arī pats tajā laikā bija tikai bērns.
Vienā no pēdējām sarunām ar mammu par savu bērnību viņa mamma atzinusies, ka jutusies vainīga. "Viņa jutās vainīga, ka man tas viss bija jāpiedzīvo, bet es viņai teicu, ka tā nekad nav bijusi viņas vaina," stāsta Riva.
Vainas apziņai nav jābūt, uzsver gan Grencberga, gan Riva. Ne cilvēkam ar depresiju, ne tuviniekiem.
Šajā "Par to pašu" epizodē psihiatre Laura Štāne stāsta, kādi stereotipi vēl aizvien mājo cilvēku galvās par depresiju, ko darīt tuviniekiem, lai palīdzētu. Markus Riva un Inga Grencberga atklāj, kādas kļūdas pieļāvuši, cenšoties tikt no depresijas vaļā.
Katru otro nedēļu raidījumā "Par TO pašu" pievēršamies kutelīgiem, tomēr ne banāliem tematiem, meklējot atbildes uz jautājumiem, kādi varētu rasties jebkura cilvēka galvā. No nopietniem un sabiedrībā aktuāliem tematiem līdz neformālām sarunām brīvā gaisotnē par to, kas interesē visus.