Video: Kā politiķi pilda Domburam intervijās solīto  (47)

Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") intervijas laikā doto solījumu pildījis un ar preses sekretāres starpniecību atsūtījis savu komandējumu sarakstu kopš 2015. gada sākuma. Viņa teikto šis saraksts apstiprina - šajos divarpus gados braucienu rietumu virzienā tik tiešām bijis vairāk nekā uz austrumiem. Tomēr šis saraksts neļauj spriest par to, kāds bijis mēra braucienu galvenais virziens pirms 2015. gada. Tāpat jāatzīmē, ka, ja komandējumi uz Eiropas valstīm galvenokārt bijuši saistīti ar dalību diskusijās vai sanāksmēs, tad uz austrumiem Ušakovs devies, lai piedalītos Rīgas dienās vai parakstītu sadarbības līgumus. Atsūtītais dokuments pieejams šeit.

Tiesa gan, Ušakovs solīja apkopot arī statistiku par viņa rietumu kolēģu braucieniem uz austrumvalstīm, kas gan nav izpildīts.

Intervijā "Saskaņas" saraksta līderis Jelgavā Ivars Jakovels, runājot par pašvaldību izdevumiem apgalvoja, ka savulaik saņemts daudz sūdzību, tostarp no žurnālistiem, ka pašvaldības neziņo par savu darbību un iedzīvotāji nav gana informēti.

Pārliecināties par to, ka šāda neapmierinātība par informācijas trūkumu tik tiešām 1999. gadā pastāvējusi, diemžēl nav iespējams, jo Jakovels savu solījumu nav pildījis un nekādas papildu ziņa nav atsūtījis.

Pēc intervijas ZZS Rīgas saraksta līdera Armanda Krauzes palīgs atbildēja, ka tramvaja līnijas pagarināšana no galapunkta Juglā līdz Brīvdabas muzejam 1,7 kilometra garumā tā, lai būtu
iespējams izveidot "Park&Ride" sistēmu, izmaksātu līdz 33 miljoniem eiro. Šajā summā iekļautas arī tilta paplašināšanas izmaksas un līdzekļi nepieciešamās zemes atpirkšanai.

Tiesa gan, jāpiebilst, ka savā programmā ZZS sola izveidot tramvaju satiksmi uz Purvciemu un Pļavniekiem, nevis virzienā uz Brīvdabas muzeju. Tāpat nav iespējams izvērtēt minēto 33 miljonu eiro aplēses pamatotību, jo nav pieejams detalizēts aprēķins.

Papildu Krauze informējis, ka izcilu un talantīgu studentu, kā arī jauniešu ar īpašām vajadzībām vai no mazturīgām ģimenēm atbalstam paredzēts novirzīt 250 tūkstošus eiro. Arī šajā gadījumā nav sīkāku datu par to, cik daudziem cilvēkiem un kāda veida atbalsts ir paredzēts.

Pēc intervijas Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Latvijas attīstībai" apvienotā Rīgas saraksta līdera Mārtiņa Bondara pārstāve informēja, ka tobrīd vidēji mājaslapu "mersbondars.lv" dienā apmeklē 200 līdz 300 cilvēku. Jautājums par to, cik kopumā šai lapai bijuši unikālie apmeklētāji, gan paliek neatbildēts.

Apvienotā "Vienotības", Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu partijas saraksta līdera Ventspilī Ģirta Valda Kristovska pārstāvji pēc intervijas atsūtījuši solīto informāciju un internetā publicēta video saite. Lai gan atsūtītajā apkopojumā tik tiešām teikts, ka "tikai jēlnaftas un kālija sāls tranzīta zaudēšana vien Ventspils un Latvijas ekonomikai ir nodarījusi vairāk kā 3,5 miljardus lielus zaudējumus", tomēr netop skaidrs, kā šādi aprēķini tapuši. Vienīgā atsauce ir uz 2003. gadā laikrakstā "Dienas Bizness" publicētu Ventspils mēra Aivara Lemberga biznesa partnera, kas vēlāk pārtapa par oponentu, Oļega Stepanova pausto, ka "naftas vads devis iespēju pārkraut 18 miljonus tonnas jēlnfatas gadā". Pārējo faktu patiesums nav pārbaudāms vai atspēkojams. Kristovska atbilde aplūkojama šeit.

Liepājas mērs Uldis Sesks ("Liepājas partija") neaizmirsa par savu solījumu, tomēr viņa atsūtītā informācija bija lakoniska: "Kā solīju, iedošu jau apstiprināto ES fondu finansēto un apstiprināto vai procesā esošo projektu apjomus. 168 miljoni [eiro] + 15% pašfinansējums. Un vēl sagatavošanas procesā daži. Tātad, kā jau diskusijā teicu, ap 200 miljonu investīciju Liepājas attīstības projektos ir sagādāts."

Intervijas laikā viņš solīja demonstrēt "precīzu tabulu", tomēr saņemtajā atbildē redzama vien aptuvena kopējā summa, kas neļauj spriest par uzlabojumiem liepājniekiem vai pilsētas uzņēmējiem.

Uz lūgumu atsūtīt izvērstāku sarakstu Sesks atbildēja, ka nosūtīs vairāk informācijas, lai nākamreiz diskusija ir "ar plašāku faktoloģiju", tomēr nedēļas laikā plašāki dati nav saņemti.

Pēc intervijas ar Nacionālās apvienības līderi Gaidi Bērziņu šī politiskā spēka pārstāvji atsūtījuši sarakstu ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbībām attiecībā uz šiem noteikumiem. Dokumentā redzams, ka daudzos gadījumos ministrijai ir iebildumi attiecībā uz pašvaldību noteikumiem un tie tiek precizēti, kā intervijā teica Bērziņš.

Tomēr šie dati nesniedz atbildi uz jautājumu, vai VARAM izmanto savas tiesības atcelt saistošos noteikumus, kas kropļo konkurenci. Konkurences padomes pārstāvis Toms Noviks pēc Bērziņa intervijas portālam "Delfi" uzsvēra, ka Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas komentārs attiecas uz konkurenci ierobežojošiem saistošajiem noteikumiem, it īpaši Rīgas pašvaldībā. Padome īpaši izceļ "Rīgas mikroautobusu satiksmes" biļešu cenu noteikšanas gadījumu, kā arī noteikumus par taksometru licencēšanu, par ko decembrī VARAM nosūtīta informācija, bet pagaidām nav notikusi nekāda virzība.

Saskaņā ar statistiku, kas tika atsūtīta pēc Bērziņa intervijas, no 46 pērn Rīgas domes izdotiem saistošajiem noteikumiem 15 gadījumos tie izpelnījušies VARAM iebildes. Trīs gadījumos Rīgas domes noteikumi pēc iebildēm tikuši precizēti. Savukārt par nevieniem no 11 šogad izdotiem Rīgas pašvaldības saistošajiem noteikumiem VARAM vēl nav iebildusi.

Ja Jaunās konservatīvās partijas Rīgas saraksta līdere Juta Strīķe turējusi solījumu un apdomājusi iespēju dalīties ar žurnālistiem ar partijas veiktajiem aprēķiniem, tad lēmums bijis negatīvs, jo nekādi aprēķini par "Rīgas satiksmi" līdz šim nav saņemti.