Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits iesaka vispirms apzināt un no atbalstāmo loka izslēgt tos sarakstus, kuru uzskati atrodas ārpus Latvijas valsts interešu platformas. Nākamais solis ir saimnieciskāks – jāpiedomā, vai potenciālais deputāts amatā neizšķērdēs nodokļu maksātāju naudu.
Arī valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir pārliecināta, ka pašvaldību vēlēšanās derīgāk ir izvērtēt partiju programmas un kandidātus, nevis vienaldzīgi atdot balsi par savu paziņu vai draugu. Viņa atgādina pašvaldībās nereti lietoto frāzi – ja jau vēlētājs ir nobalsojis, tad visas iepriekšējās darbības ir labas un atbalstāmas. Krūmiņa argumentē, ka šādu nostāju veicina vēlētāju neieinteresētība.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama mudina no atbalstāmo loka atsijāt populistus, "tukšos solītājus", tādu ideju paudējus, kuru atziņas kaitē Latvijas valstij, kā arī tos, kuri pret publisko naudu izturas kā pret savu īpašumu. Savukārt vēlamo deputātu lokā Ābrama iekļauj tos kandidātus, kuriem ir "sakarīgs intelektuālais potenciāls".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča uzskata, ka partiju programmas nav pats labākais avots uz kura balstīt pie vēlēšanu urnas pieņemamo lēmumu. Viņasprāt, labs resurss ir KNAB mājaslapa un citu mediju arhīvi, kas veido labu kopskatu par kandidātu iepriekš padarīto, viņu reputāciju, uzticamību un solījumu pildīšanas bilanci.
Bijušais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš piekodina, ka dalība vēlēšanās ir pilsoņa pienākums.
"Ļaunuma uzvarai nav vajadzīgs nekas vairāk, kā labi cilvēki, kas neko nedara," īru filozofu Edmundu Bērku citē žurnālists Jānis Domburs, atceroties arī par vēsturnieku Uldi Ģērmani, kurš atģidis – nekur nav teikts vai rakstīts, ka latvietim noteikti jābūt vientiesīgam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
