Ministru prezidents Māris Kučinsksis (ZZS) intervijā portāla "Delfi" sarunu raidījumā Jānim Domburam pauda neticību jautājumā par Rīgas domes deputātes no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rindām Jutas Strīķes motīviem politikā, netieši norādot, ka "Rīdzenes sarunu" piesaukšana atgādina kampaņu.
Sarunas sākumā Kučinskis, nevienu vārdos nenosaucot, pauž, ka mēģinājumi "Rīdzenes sarunas" un ar to saistošās lietas "izcelt un pārnest uz šo brīdi" mazliet atgādinot kampaņu. Valdības vadītājs skaidro, ka tādi saukļi kā "Krievi nāk!" un "Visi zog!' bieži tiek ekspluatēti. "Tagad parādās kristāltīri cilvēki, par kuriem es arī šo to zinu vairāk, un pasaka, ka viņi tagad nāks un… Es neatbalstu šovus, kādi ir bijuši," nosaka premjers.
Lūgts nosaukt konkrētus vārdus, par kuriem viņš zinot "arī šo to vairāk", Kučinskis sākotnēji nevēlas to darīt, bet beigās teic: "Varbūt, ka Juta Strīķe, ir ideālists, kas ir gatava jebko, bez jebkādiem pierādījumiem darīt un grib kaut ko labu darīt, bet tad jautājums, kur jūs bijāt visus tos gadus, kad redzēja, noklausījās. Ne tikai šīs lietas, bet arī citas malā noliktas."
Tagadējā Rīgas domes deputāte un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe, vaicāta par Kučinska izteikumiem par "Rīdzenes sarunu" izmantošanu kādas kampaņas nolūkos, piekrīt sava partijas biedra Jura Juraša paustajam, ka cilvēkam, kurš publiskoja "Rīdzenes" sarunu fragmentus, būtu piešķirams Triju zvaigžņu ordenis. "Tikai pateicoties tam, ka šīs sarunas nāca gaismā, sabiedrība uzzināja, ka slepeni tiek runāts par Krievijai izdevīgas un paklausīgas valdības veidošanu Latvijā, ka tiek runāts par lielu valsts uzņēmumu "prihvatizāciju", tirgoti amati un dažādi balsojumi. Neesmu dzirdējusi, ka kāds no sarunās pieminētajiem personāžiem būtu vērsies tiesā un apstrīdējis šo sarunu patiesumu. Manuprāt, tas ir skaidrs pierādījums, ka šādas sarunas notikušas un "lietas kārtotas" tieši tik netīri, kā atspoguļots sarunās," pauž nu jau par Rīgas domes deputāti kļuvusī Strīķe, atgādinot, ka "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs pat atvainojās par saviem "Rīdzenes sarunās" publiskotajiem izteikumiem kolēģei deputātei Aijai Barčai.
Savukārt uz Kučinska uzdoto jautājumu, kāpēc viņa pati personīgi ātrāk neko nav darījusi, Strīķe atbild, ka viņai darbs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā paticis un laikā, kad viņa birojā strādājusi, atklātas daudzas nozīmīgas lietas. "Vēlos atgādināt, ka pievēršanās politikai nebija mana pirmā izvēle. Man tiešām patika darbs KNAB, kur veicām milzīgu darbu, lai Latvijā cīnītos ar korupcijas sērgu. Manā laikā tika notiesāti vai joprojām sēž uz tiesājamo sola vairāki ievērojami politiķi, lielu valsts uzņēmumu vadītāji, augsta ranga tiesneši. Par to, ka nebaidījos ķerties klāt pat augstākā ranga noziedzniekiem, mani četras reizes pēc kārtas atbrīvoja no darba KNAB. Esmu pārliecināta, ja es joprojām turpinātu darbu KNAB, arī "oligarhu lieta" pašlaik jau būtu tiesā, un esmu pārliecināta, ka pierādījumu pietiktu notiesājošam spriedumam. Vēlos uzsvērt, ka šīs publiskotās sarunas ir tikai neliela daļa no visiem pierādījumiem. Pierādījumu kopējais apjoms ir ievērojami lielāks," saka bijusī KNAB darbiniece.
Lūgta paskaidrot, ko premjers domājis sakot, ka viņam ir zināmas lietas, kas liecina, ka Strīķe nav "kristālskaidrs" cilvēks, viņa pauž, ka "tā ir vēlme novērst sabiedrības uzmanību no "oligarhu lietas" - no tā, ka joprojām daudzi cilvēki, kuri ir dzirdami šajās sarunās, ir pie varas Latvijā un joprojām turpina pieņemt lēmumus". "Piemēram, Aivars Lembergs (ZZS sadarbības partneris un premjera amata kandidāts), kurš sarunās apsprieda "Saskaņas" iesaistīšanu valdībā un to, kādā veidā būtu jāveido kandidātu saraksti, lai tas izdotos. Mēs redzam, ka šie cilvēki asi pretdarbojas tam, lai patiesība nāktu gaismā un spilgtākais piemērs bija Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba sabotēšana. Tas tiek darīts, lai šis reālās notikušās sarunas padarītu par farsu un sodītu tos cilvēkus, kuri uzdrošinājās sabiedrībai par tām paziņot," savu viedokli skaidro Strīķe.
Runājot vispārīgi par Latvijas drošības dienestu darbu, premjers sacīja, ka iepriekš tiem trūkusi savstarpējā koordinācija. "Šobrīd tā ir nesalīdzināmi uzlabojusies, viņi gan apmainās ar informāciju, gan ir izveidojuši tādu komandu," pauda Kučinskis, gan piebilstot, ka jāatrisina vēl jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta spēka struktūrām - apvienotā Muitas un finanšu policija, kas esot palicis kā "vienīgais sāpju bērns". "Nu ar neskaidru nākotni, konkursam tur vēl jābūt. Attiecībā uz KNAB, Drošības policiju un Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un arī iekšlietu struktūrās esošo Valsts policijas Ekonomikas noziegumu apkarošanas pārvaldi (ENAP) uzraudzība par procesiem notiek. Bez tiem lielajiem šoviem," noteica valdības priekšsēdis.
Pilnu "Delfi TV ar Jāni Domburu" interviju ar Kučinski iespējams noskatīties šeit: