Jaunajai vadībai būs jāskaidro, vai radio darbinieku 'atklātā vēstule' nav bijusi izšķērdība  (50)

LR darbinieki jūlijā atklātā vēstulē pauda neuzticību NEPLP padomes loceklim, kurš atbild par sabiedriskā radio pārraudzību, Ivaram Āboliņam. LR darbinieki pauda kritiku par lēmumu krasi mainīt "Latvijas Radio 5" formātu, kā arī par atsevišķu NEPLP locekļu izteikumiem publiskajā telpā. Vēstuli radio darbinieki ierakstīja audio un video formātos un pārraidīja arī LR ēterā.

Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" bijusī LR vadītāja Sigita Roķe klāstīja, ka toreiz satraukuma sākums bijis tieši jautājums par "Latvijas Radio 5" koncepcijas maiņu, paredzot, ka 80% mūzikas būtu latviešu valodā. LR darbinieki to uzskatījuši par redakcionālu jautājumu, kur NEPLP neesot pamata iejaukties. Uz norādi, ka videomateriālā radio darbinieki pauž, ka šāda iejaukšanās ir nacionālās drošības apdraudējums, Roķe skaidroja, ka tas bijis kontekstā ar citiem NEPLP paziņojumiem, kas sekojuši no padomes puses dažādās intervijās, komentāros un blogos.

Roķe pauda pārliecību, ka šāds paziņojums no radio darbinieku puses bijis pamatots. "Ja viņiem bija šāds satraukums, viņi šādi jutās, tad es uzskatu, ka sabiedriskā medija darbiniekam un vispār jebkuram žurnālistam ir tiesības paust savu viedokli demokrātiskā valstī," noteica bijusī LR vadītāja.

Tomēr jaunā LR vadītāja Una Klapkalne nav pārliecināta, ka radio darbiniekiem, radot šo videomateriālu un paužot neuzticību NEPLP, bijusi visa informācija, lai izvērtētu notiekošo. "Katrs cilvēks operē tajā informācijas vidē, kurā viņš ir. Es pilnīgi esmu pārliecināta, ka cilvēki, kuri šajā klipā piedalās, viņiem bija kaut kāds priekšstats par to, kas notiek," skaidroja Klapkalne, piemetinot, ka, viņasprāt, radio darbiniekiem nav pilna pārskata par to, kāda patiesībā ir sadarbība ar NEPLP, turklāt viņi arī neesot administratīvie vadītāji.

Klapkalne atklāja, ka līdz šim esot amatā vēl neesot pārrunājusi ar radio darbiniekiem iepriekš paustos pārmetumus, jo šonedēļ no NEPLP saņēmusi lūgumu analizēt situāciju. Klapkalnei būs jānoskaidro, vai ar klipa izveidošanu un pārraidīšanu ēterā nav tērēta valsts nauda, piemēram, izmantojot reklāmas laiku.

"Faktiski šodien es saņēmu uz galda lūgumu no NEPLP šo situāciju analizēt. Pie tā arī mēs ķersimies. Ar mērķi analizēt kādas Sigitas [Roķes] laikā ir sūtītas vēstules, kas ir un kas nav darīts, kā uz to skatās, kas šis viss vispār ir bijis, cik maksājis un tā tālāk," skaidroja Klapkalne. Jaunā LR valdes priekšsēdētāja teica, ka jau iepriekš LR vadībai bijis uzdevums "tikt galā vai noskaidrot situāciju", uz ko pirmā atbilde jau esot sniegta. "Tagad nākamie paskaidrojumi jāizvērš par šo tēmu. Es grasos vienkārši noskaidrot situāciju. Te jau nav tā situācija tik vienkārša, ka tikai par to, ko runā, bet arī jautājums, kas par to ir maksājis, par raidlaikiem, par to visu," atklāja Klapkalne. Vaicāta, vai viņas uzdevums ir noskaidrot, vai kāds tādējādi nav nelietderīgi izlietojis valsts līdzekļus, viņa atbildēja apstiprinoši.

NEPLP loceklis Ivars Āboliņš portālam "Delfi" pauda, ka Latvijas Satversme garantē katram Latvijas pilsonim tiesības brīvi paust savus politiskos uzskatus, tajā skaitā, piemēram, izteikt neuzticību tai vai citai Saeimas ievēlētai amatpersonai. "Ierobežojumi šādu paziņojumu paušanai reklāmas formātā masu medijos pastāv vienīgi pirmsvēlēšanu periodā, taču, ja pilsonis vai juridiska persona vēlas šādu reklāmu atskaņot sabiedriskajā medijā, to nevar darīt par valsts kapitālsabiedrību naudu. Tā, piemēram, "Latvenergo" darbinieki, ja vēlētos paust neuzticību ekonomikas ministram, nevarētu izmantot "Latvenergo" naudu, lai pirktu reklāmas laiku vai lai izgatavotu reklāmas, kurās "Latvenergo" darbinieki pauž neuzticību "Latvenergo" kapitāldaļu turētājam. Jāsaka arī, ka "Latvenergo" darbinieki nedrīkst bez maksas izmantot elektrību savām vajadzībām, tāpat kā "Latvijas meža" darbinieki nevar savām vajadzībām izcirst valsts mežus, nedz savā darba laikā nedz ārpus tā. Analoģiski tāpat arī Latvijas Radio darbinieki nevar bez maksas savām vajadzībām izmantot tās kapitālsbiedrības, kurā viņi strādā, resursus," viedokli pauda NEPLP loceklis.

Āboliņš norāda, ka šajā gadījumā nav jautājums par to, vai LR darbinieki drīkstēja vai nedrīkstēja paust savu viedokli par kādu amatpersonu vai neatkarīgu institūciju. "Protams, ka drīkstēja un NEPLP nav nekādu jautājumu par klipa saturu. Jautājums ir par to, kā un vai ir apmaksāta šo klipu izveidošana un izvietošana. Jo, protams, visos gadījumos, kad Latvijas Radio ir sniedzis pakalpojumu, proti, izgatavojis reklāmas klipus un pārraidījis savā raidlaikā, šim pakalpojumam ir jābūt apmaksātam," skaidro Āboliņš. Padomes loceklis papildina, ka, ja par šo pakalpojumu ir noslēgti līgumi, veikta apmaksa un ir atrodami visi dokumenti, kuri regulē klipu atrašanos ēterā, tad viss esot kārtībā. Tomēr gadījumā, ja līgumu un dokumentu nav, par klipu ir samaksāts no kapitālsabiedrības līdzekļiem, un šo naudu drīkst tērēt tikai likumā noteiktajā kārtībā.

"Satversme nosaka ne tikai tiesības uz vārda brīvību, bet arī pilsoņu vienlīdzību. Latvijas Radio darbinieki var izmantot Latvijas Radio resursus tikai uz tādiem pašiem noteikumiem kā jebkurš cits, pretējā gadījumā, tā būtu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un citu likuma normu pārkāpums," uzskata Āboliņš. Vaicāts, kas notiks gadījumā, ja pretēji NEPLP domām jaunā LR vadība nospriež, ka izveidotais klips kvalificējams kā sociāls paziņojums nevis reklāma, Āboliņš norāda: "Neapmierinātība un neuzticības paušana nav kvalificējama kā sociāls paziņojums, jo pretējā gadījumā būtu daudz gribētāju no partijām un politiskajiem aktīvistiem, kuri vēlētos izmantot iespēju paust šādus bezmaksas sociālos paziņojumus, bet, pat ja būtu, Latvijas Radio Noteikumi par reklāmas izvietošanu radio ēterā skaidri pasaka, ka "Latvijas Radio neraida sludinājumus tādā formā, kas liktu klausītājam noprast, ka sludinājuma teksts ir radio aicinājums, viedoklis u.tml.". Viņš šādu situāciju uzskata par loģisku, jo pretējā gadījumā rastos situācija analoģijā ar kuru, arī citu valsts vai pašvaldības uzņēmumu darbinieki varētu izmantot savu darbavietu resursus savām vajadzībām tad un tādā veidā kā paši uzskatītu par pareizu.

Arī par pašreklāmu šo klipu uzskatīt nevarot, citējot pašreklāmas definīciju, kas izlasāma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, norāda NEPLP loceklis. Likumā noteikts, ka pašreklāma ir paziņojumi, kurus elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata savā programmā vai raidījumu katalogā, informējot par savu programmu vai raidījumiem, vai par atvasinātiem darbiem, kas tieši iegūti no programmas vai raidījumiem. "Tātad ir skaidrs, ka tā nav bijusi pašreklāma, kā tas brīžiem ticis rakstīts Latvijas Radio NEPLP oficiāli iesniegtajos uzskaites žurnālos," uzsver Āboliņš, piebilstot, ka vietām klipi definēti arī kā reklāma, bet vietām nav norādīti vispār, savukārt termins sociāls sludinājums uzskaites žurnālos nav atrodams vispār.

Pilns "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijas ieraksts skatāms šeit: