Šlesers ir gatavs vēlreiz nākt uz 'oligarhu lietas' izmeklēšanas komisiju, paziņo Judins  (142)

Judins sacīja, ka no Šlesera saņēmis tādu ziņu. Gan Judins, gan komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL) pauda uzskatu, ka Šleseram uzdot vairāk jautājumus, nekā tas darīts komisijas sēdē, neesot bijis jēgas, jo Šlesers tāpat neesot atbildējis pēc būtības uz viņam uzdotajiem jautājumiem, bet gan paudis savu viedokli par tēmām, ko pats uzskatījis par svarīgām.

Sudraba pauda pārliecību, ka sēdi vadījusi kā pienākas, savukārt Judins apgalvoja, ka, ja viņš būtu sēdes vadītājs, tad būtu Šleseru pārtraucis, kā arī nebūtu ļāvis izteikties Šlesera advokātam Viktoram Tihonovam.

Uz Dombura jautājumu, vai Šlesers ir pārkāpis likumu, neatbildot uz jautājumiem un nesniedzot paskaidrojumus, jo likums paredz kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu vai atteikšanos sniegt paskaidrojumus un kā sodu iespējams piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, Sudraba atbildēja noliedzoši.

Sudraba pauda uzskatu, ka likums ļauj cilvēkam neliecināt pret sevi un Šlesers šīs tiesības izmantojis.

"Es neredzēju, sekojot sēdei līdzi, ka Šlesers pārkāpj likumu," sacīja Sudraba. Viņa pauda viedokli, ka arī prokurora Māra Lejas rīcība sēdē nav liecinājusi par to, ka viņš būtu fiksējis likumpārkāpumu.

"Varbūt viņš tagad jau raksta apsūdzības rakstu," ironizēja Judins. Viņš pauda pārliecību, ka Šlesers sēdē ir atteicies sniegt paskaidrojumus, sakot, ka tad, ja cilvēks atsakās stāstīt par parādību kā tādu, atbildēt uz vispārīgu jautājumu, "tad te jau ir pamats domāt par kriminālatbildību". Turklāt Šlesers esot atteicies sniegt paskaidrojumus "par faktiem".

Prokurors komisijas sēdē ir piedalījies, tāpēc Judins pauda cerību, ka šis jautājums tiek risināts.

Visu interviju iespējams noskatīties šeit:

Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem.