"Valsts sagrābšana tā nav kaut kāda fantāzija, tā ir reāla parādība, kas Latvijā pastāv (..) Pastāv arī tagadnē," raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja tā dēvētās oligarhu krimināllietas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvis deputāts Andrejs Judins (ievēlēts no partijas "Vienotība").
Viņa teiktajam piekrita arī šīs komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL).
"Jautājums, ka es nezinu, kādās viesnīcās viņi tagad runā (..). Tā nav tikai Latvijas parādība, vienkārši cilvēki, kuriem ir nauda, mēģina iegūt arī varu, tie, kam ir vara, mēģina izmantot to, lai vairotu savu bagātību," sacīja Judins.
Uz jautājumu,vai "valsts nozadzēji ir citi, nevis tie, kas 2009. gadā", Judins atbildēja, sakot: "Ir jauna paaudze, kas aug un grib iegūt savas pozīcijas".
Sudraba pauda uzskatu, ka "sabiedriskās apziņas līmenī valsts nozagšana sākas ar to, ka kādi cilvēki individuāli slēdz darījumus vai darījumus skaidrā naudā, nemaksājot nodokļus. Lielās morālās kategorijas ir par to, ko tu stādi pirmajā vietā, vai tās ir valsts intereses vai tavas privātās intereses. Lielā daļā, un to var redzēt lēmumu pieņemšanā, tās ir tās privātās intereses, bailes par sevi, par rītdienu, kaut kādas saistības, atkarības... jautājums ir, cik cilvēks ir brīvs spējā pieņemt lēmumus".
Sudraba arī apliecināja, ka ""Rīdzenes" sarunās", to publicētajā daļā, privātās intereses bijušas augstākas nekā valsts intereses. Tas arī parādīšoties komisijas secinājumos par valsts sagrābšanu, proti, ka tā nav tikai teorētiska definīcija, bet tas ir arī faktu apkopojums no šī materiāla, kas parādīšot, "kā lēmumi tiek virzīti un bīdīti, kas liecina par valsts sagrābšanu".
Šāda veida sarunām "mainījusies droši vien ir adrese, dislokācijas vieta, sarunu partneri," sacīja Sudraba. Judins uzsvēra, ka jautājums drīzāk ir, "ka pieņem lēmumus, domājot nevis par Latviju, bet domājot par atsevišķu cilvēku privātu izdevīgumu".
Uz jautājumu, vai sarunās piedalās "šie paši cilvēki", Sudraba atbildēja, sakot, ka viņa nav bijusi klāt, nav bijusi "pieaicināta pie šādiem procesiem", taču, "mēs dzīvojam tik ļoti mazā telpā kas saucas Latvija, esot parlamentā, un ar citu daudzgadējo manu pieredzi, var ļoti labi var savilkt kopsakarības, kā lēmumu virzība notiek. Atšķiriet kaut vai pēdējo dokumentu (..), kas ir 2018.gada budžets, tur ar ļoti labi var redzēt interešu sadali, specifiskus projektus un tā tālāk, noteiktas pilsētas".
Uz mudinājumu minēt piemēru, kas ir spilgtākā "valsts nozagšana 2018. gadā", Sudraba atbildēja, sakot: "Es domāju interešu bīdīšanu, kādā veidā prioritātes dalās un kāds ir sabiedrības ieguvums no viena vai otra lēmuma tādā izpildījumā, kā tas valsts budžeta parādās".
"Piemērs - atšķiriet VARAM budžetu – tur ir viena tāda interesenta programma, kurā ir rezultatīvais rādītājs – pašvaldību skaits, kurās realizēti valstiski nozīmīgi pasākumi, tur 2018. gadā ir viena pašvaldība, 2019. gadā – viena pašvaldība, 2020. gadā –viena pašvaldība. Ierēdņi man nevar atbildēt, kas būs šī viena nozīmīgā pašvaldība valstī," sacīja Sudraba.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) "Delfi TV ar Jāni Domburu" iepriekš sacīja, ka tādas sarunas kā tā dēvētās "Rīdzenes" sarunas vairs nenotiek, atzīmējot, ka saka to ar pilnu atbildību. "Šobrīd manā pārziņā ir pietiekoši daudz resursu, lai man nebūtu jāpārtiek no Vecrīgas baumām, bet es arī mazliet vairāk zinātu, kas un kur notiek," izteicās valdības vadītājs.
Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.
Viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem.
Pilnu diskusiju ar Sudrabu un Judinu iespējams redzēt šeit:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
