'Huligānismu tagad realizēju lielākā formā.' Viesturs Kairišs par Smiļģi un cīņu ar sabiedrības liekulību

Kā intervijā Jānim Domburam atklāj Kairišs tieši vecs, "piecdesmito reizi reanimēts" Smiļģa "Spēlēju, dancoju" uzvedums Dailes teātrī viņam īpaši spilgti palicis prātā no bērnības, un, iespējams, tieši tāpēc pats kļuvis par režisoru Režisors atceras, kā vecāki viņu bieži ņēmuši līdzi uz teātri, kas ne vienmēr viņa paticis. Tomēr tādā veidā viņš teātri iemīlējis.

"Nē, es nerestartēju Smiļģi, taču man tāpat tuvs ir uzskats, ka teātris ir maģija, teātra metafiziskā daba. Skaidrs, ka šobrīd ir pilnīgi citi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Taču, kā formulēja Vāgners operā "Parsifāls" – laiks pārvēršas telpā," saka Kairišs.

Jautāts, vai pievēršanās Vāgneram operā un klasiķiem teātrī ir lielā pārmaiņa, kas notikusi ar režisoru Kairišu, viņš atbild: "Nē, es vienkārši savu huligānismu realizēju lielākā formā."

Kā piemēru režisors min Vāgnera operas "Dievu mijkrēslis" iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā 2011. gadā. Tajā bijis solists, kuram uz skatuves bija jābūt kailam. Toreiz režisors saņēmis daudz pārmetumu, kā par nodokļu maksātāju naudu var uz Nacionālās operas skatuves rādīt pliku dibenu. "Es domāju, mēs dzīvojam sabiedrībā, kur tev katru dienu tādu lielu, resnu dibenu rāda priekšā, tikai to, protams, piesedzot ar biksēm. Jā, tas ir huligānisks paņēmiens, bet cīņa ar sabiedrības liekulību nekur nepaliek. Man huligānismu ir pārmetuši vienmēr un ceru, ka turpinās to darīt."

Jau ziņots, ka Viestura Kairiša filma "Melānijas hronika" 13. novembrī triumfēja nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" ceremonijā, saņemot godalgas sešās kategorijās, tai skaitā Labākā pilnmetrāžas spēlfilmas, bet Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru.

Pilna garuma interviju ar Viesturu Kairišu var noskatīties šeit.