"Es vienkārši savu huligānismu tagad realizēju lielākā formā," tā sarunā "Delfi TV ar Jāni Domburu" saka kino, teātra un operas režisors Viesturs Kairišs. Viņš par sev tuvāko latviešu teātra mākslas klasiķi sauc Eduardu Smiļģi un viņa uzskatu par teātri kā maģiju.
Kā intervijā Jānim Domburam atklāj Kairišs tieši vecs, "piecdesmito reizi reanimēts" Smiļģa "Spēlēju, dancoju" uzvedums Dailes teātrī viņam īpaši spilgti palicis prātā no bērnības, un, iespējams, tieši tāpēc pats kļuvis par režisoru Režisors atceras, kā vecāki viņu bieži ņēmuši līdzi uz teātri, kas ne vienmēr viņa paticis. Tomēr tādā veidā viņš teātri iemīlējis.
"Nē, es nerestartēju Smiļģi, taču man tāpat tuvs ir uzskats, ka teātris ir maģija, teātra metafiziskā daba. Skaidrs, ka šobrīd ir pilnīgi citi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Taču, kā formulēja Vāgners operā "Parsifāls" – laiks pārvēršas telpā," saka Kairišs.