Jegorovs pieļāva, ka neatrisinātā valodas jautājuma dēļ nevaram runāt par citām lietām, kuras ir svarīgas, domājot par nākotni.
"Te ir jautājums, kam sabiedrība ir gatava. Ir dažādi piemēri – ir Singapūras piemērs, kur ļoti liels akcents tiek likts uz angļu valodu. Ir Somijas piemērs, kur ir somu valodas skolas un zviedru minoritātei ir skolas zviedru valodā," sacīja Jegorovs.
Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas sabiedrībā ir dažādi viedokļi valodas jautājumā. "Jāsāk ar to, ka šie viedokļi ir jāatzīst par esošiem. Latviešu viedoklis ir tas, ka krieviem jāzina latviešu valoda. Tas viedoklis ir pamatots," teica IT biznesa pārstāvis.
Jegorovs atzīmēja, ka pašlaik joprojām ne visi Latvijā prot latviešu valodu, taču cilvēka eksistence mūsu valstī sākas ar prasmi runāt latviski. "Kamēr šis jautājums nav noņemts no galda, nekas cits nevar notikt," sacīja Jegorovs. Savukārt cits jautājums ir tas, kādā līmenī skolās ar krievu mācību valodu tiek pasniegta latviešu valoda.
Jegorovs savulaik pabeidzis skolu ar specializāciju angļu valodā. 1991. gadā visi 8. klases beidzēji runāja angliski, bet latviski - varbūt 10-20%, atminējās uzņēmuma pārstāvis. Savukārt patlabam paša ģimenē vecākais bērns mācās latviski, bet otrs – skolā ar krievu mācībvalodu.
Domājot par valodu jautājumu skolās, IT uzņēmuma vadītājs rosina skolēniem mācīt programmēšanas valodu. Tas nepieciešams ne jau tāpēc, ka visi kļūs par programmētājiem, bet gan tādēļ, ka nākotnē programmēšanas valoda ietekmēs katru specialitāti. "Ir svarīgi, ka jaunie speciālisti visās specialitātēs saprot, kā domā dators," teica IT uzņēmuma vadītājs Latvijā.
Visa saruna ar Maksimu Jegorovu skatāma šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
