"Tas tika iecerēts stipri vien kā avantūra un pretošanās forma tā brīža konkrētai literārajai, psiholoģiskajai un valstiskajai atmosfērai, bet izvērtās gluži neticami," komentējot vēsturisko romānu sēriju "Mēs. Latvija, XX gadsimts" intervijā "Delfi TV" ar Jāni Domburu" sacīja rakstniece Gundega Repše.
Uz jautājumu, vai izvirzītie mērķi un sasniegtais rezultāts atbilst viens otram, "Mēs. Latvija, XX gadsimts" idejas autore atbild: "Nē, tie ir pārsniegti!"
Vēsturisko romānu sērija dzimusi kā atbilde kopējai "nīkulīgajai un nihilistiskajai atmosfērai", kas 2010. gadā bijusi jūtama sabiedrībā un no kultūras oficiālo pārstāvju puses. Latviešu literatūras noliegums, izteikumi, ka tā turas tikai uz tulkojumiem un pesimistiskais noskaņojums literārajās aprindās dzemdinājis spītu pierādīt pretējo. "Ne jau apzināti, bet tas bija fons, uz kura ienāca prātā: "Nē, aiz spītības arī ir labi kaut ko darīt!"," saka Repše.
Pirmais "atspēriens" bija īso stāstu krājums "Mēs. XX gadsimts", kura laikā apjausta šāda projekta vērtība, paverot jaunus apvāršņus Latvijas vēstures ainavā. Iedvesmota, rakstniece uzdevusi sev jautājumu: "Bet kāpēc tik maziņš mērķītis? Katrs no stāstiem ir romāna vērts!"
Savukārt komentējot savus izteikumus no senākas intervijas, kurā, minot romānu sērijas mērķus, izteikusies, ka "cilvēki ir ļoti dīvaini un kritiski samaitājušies", sarunā ar Jāni Domburu Repše saka: "Tas vēl būtu maigi teikts. Mēs sev nepatīkam, man šķiet. Mēs esam par daudz glumi, iztapīgi, šeptes taisām. (..) Kāpēc mēs neesam kā tie ideālie brīvības cīnītāju pēcteči? Mēs esam tādi "ļorkas", hibrīds no brīvības cīnītājiem."
Pilna garuma interviju ar Gundegu Repši var noskatīties šeit.