Foto: DELFI
Viena no lielākajiem Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem "Accenture" filiāles vadītājs Maksims Jegorovs ir pārliecināts, ka izglītība ir viens no būtiskākajiem valsts nākotnes un ekonomikas attīstības jautājumiem.

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" viņš uzsvēra, ka Latvijas IT eksports jau šobrīd pārsniedz Igaunijas panākto. Tomēr to varētu vismaz dubultot, ja valstī tiktu izglītoti vairāk IT speciālistu.

Jegorovs kopš 2007. gada vada globālā milža "Accenture" filiāli Latvijā, kas nodarbina vairāk nekā 1200 IT speciālistu. Paralēli tam viņš vada pirmo bezmaksas programmēšanas apguves programmu Latvijas skolās un arī caur citām iniciatīvām cenšas veicināt jauno zinātņu apguvi Latvijā.

Izglītība ir vienīgais veids, kā nodrošināt, lai cilvēks no jebkura sociālā slāņa var pretendēt uz labu atalgotu darbu, viņš ir pārliecināts. Tāpat Jegorovs minēja, ka neatrisinātais valodas jautājums mūsu sabiedrībai traucē doties uz priekšu.

Pilnu intervijas ierakstu var noskatīties šeit.

Tuvā nākotne – mākslīgais intelekts un roboti

Turpmākajos gados tie tehnoloģiju attīstības aspekti, kas visvairāk varētu ietekmēt mūsu ikdienu, ir mākslīgais intelekts un roboti. "Visdrīzāk mēs varēsim daudz labāk aizvietot to, ko šodien dara cilvēks," prognozē Jegorovs. Tas varētu nozīmēt, piemēram, pašbraucošu automašīnu kļūšanu par ikdienu.

Tāpat nākotnē izglītības automatizācija varētu daudz labāk saprast, cik lielā mērā skolēns saprot materiālu. Medicīnā tā varētu palīdzēt efektīvāk analizēt cilvēku veselības vēsturi un situāciju.

Puse no jaunajām tehnoloģijām ir lieka

Puse no jaunajām tehnoloģijām, kas attiecas uz "masveida komunikācijām", ir lieka, sacīja "Accenture" Latvijas filiāles vadītājs. Šīs tehnoloģijas bieži tiek izmantotas laika aizpildīšanai.

"Man liekas, ka tehnoloģijas šodien to mūsu laika pavadīšanu ir novedušas bišķiņ līdz absurdam, un sāk rasties jaunas jēgas. Piemēram, pirms pieciem, desmit gadiem mēs runājām par to, ka sociālie tīkli atbrīvos pasauli, padarīs pasauli atvērtu, demokrātisku. Tas, ko mēs redzam šodien, ir ka pēc būtības sociālās tehnoloģijas tiek izmantotas pavisam citos veidos," viņš skaidro.

Tā rezultātā ir jauns pasūtījums no sabiedrības - pēc "vecmodīgas preses", proti, tādas informācijas, kam var uzticēties.

Latvijas IT eksportē vairāk nekā Igaunija

Latvijā gada laikā IT diplomus saņem 500 - 700 cilvēku. Tikai viena gada laikā "Accenture" Latvijas filiāle darbā pieņēmusi 350 tikko studijas noslēgušos.

Pēc viņa teiktā, ja Latvijā būtu papildu 10 tūkstoši programmētāju, tad noteikti būtu daudz vairāk lielu tehnoloģiju uzņēmumu, jo potenciāls ir bezgalīgs.

Pašlaik 20 tūkstoši IT nozarē strādājošo kopumā eksportē vairāk nekā "Latvijas dzelzceļš". Turklāt Latvijas IT eksports ir lielāks nekā Igaunijai, bet tā var eksportēt divreiz vairāk.

Latvijas uzdevums ir pārkvalificēties

" class="splitterNextpage ">

"Latvijai tas ir viens no lielākajiem uzdevumiem - pārkvalificēties." Strukturālo bezdarbu rada tas, ka cilvēku prasmes neatbilst tirgus vajadzībām, skaidro uzņēmējs.

Nākotnē visās nozarēs darbs notiks atšķirīgi, un tādēļ cilvēkiem nāksies mācīties jaunas prasmes.

Latvijas iedzīvotāju "potenciāls ir mežonīgs", uzskata Jegorovs. "Accenture" Latvijas birojs ir viens no augstāk vērtētajiem visā IT milža pasaules tīklā. "Cilvēki, kas strādā Latvijā, ir vieni no labākajiem "Accenture" speciālistiem Eiropā.

Par dramatisku situāciju viņš sauc stereotipu, ka sievietes nevar strādāt IT nozarē.

Kāpēc e-pārvalde ir tik traģisks piemērs

" class="splitterNextpage ">

Igaunijas imidžu kā e-pārvaldes un IT lielvalsti Jegorovs skaidro ar ļoti labu mārketingu un labāku vienprātību mērķu sasniegšanā.

Viņš kā uzņēmējs visvairāk no valsts sagaida panākumus izglītībā, bet pauž skepsi par valstisku mērķu izvirzīšanu uzņēmējdarbībā.

Savukārt e-pārvaldes ieviešanas grūtības viņš skaidro ar pieredzes trūkumu.

Vajadzētu atteikties no struktūrfondiem

"Latvijai vajadzētu atteikties no struktūrfondiem, jo mēs esam attīstījuši valsti tik tālu, un tālāk mums vajadzētu darbināt tirgus mehānismus," teic Jegorovs. Laiks, ko mēs ieguldām struktūrfondu apgūšanā, ir zaudēts laiks.

Atteikšanās no fondiem ļautu domāt par naudas radīšanu, biznesa klasteru veidošanu, produktu virzīšanu Eiropas tirgū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!