Par vienaldzīgo sabiedrību un jomām, kur situācija ir kritiskākā: ko Domburam atklāja 'Ziedot.lv' vadītāja  (152)

Viņa uzsver, ka sociālā atbalsta sistēma Latvijā nav taisnīga. "Tie nabaga deputāti nezina, kā tie cilvēki dzīvo, viņi nevar zināt. Es arī nezinātu, ja es ar tiem cilvēkiem nesatiktos," sacīja Dimanta.

Tāpat viņa pauda kritiku veselības aprūpes reformai, minot, ka šis process ir iestidzis purvā.

Visu interviju ar Rūtu Dimantu var noskatīties šeit.

Pēdējos 10 gados "Ziedot.lv" ir sabiedrības spogulis, kas atspoguļo to, kādas ir sociālās un dažkārt arī vērtību vajadzības. Tās ir lietas, kas cilvēkiem Latvijā "sāp, par ko viņi ir gatavi rūpēties un uzņemties atbildību", uzskata Dimanta.

Viņa skaidro, ka labdarības organizāciju darbība raksturo valsts labklājību. Jo vairāk šīs organizācijas nodarbojas ar tādu pamatvajadzību nodrošināšanu kā zupas virtuves un pārtikas pakas, jo sabiedrība ir nabadzīgāka. "Jo sabiedrība ir bagātāka un nav tik liela plaisa, jo [vairāk] labdarības vai bezpeļņas organizācijas nodarbojas ar zinātnes, mākslas un kultūras atbalstīšanu. Līdz 2008. gadam virzība bija tāda, ka 2007. gadā uzņēmumi bija ļoti dāsni, ko tagad nevarētu teikt, un sākām runāt, ka varētu ko darīt izglītībā, kultūrā un tā tālāk. Tad, protams, nāca krīzes gadi ar zupas virtuvēm un pārtikas dalīšanu."

Tagad labdarība raksturo to, ka "diezgan švaka situācija" ir medicīnā, kā arī pastāv liela sociālā nevienlīdzība.

Dimanta uzsver, ka nav iespējams pārliecināt cilvēkus ziedot kaut kam, kā vajadzībai viņi netic. Tāds aicinājums, piemēram, būtu pārrakt Daugavu. Savukārt viņi ziedo ģimenēm ar bērniem invalīdiem, jo nav īpaši jāpārliecina, ka šiem cilvēkiem klājas grūti.

"Mēs kā sabiedrība esam vienojušies par mūsu ietvaru, nodokļu sistēmu, jo mēs esam iebalsojuši Saeimu, kas pieņem tos likumus, kāda būs tā sociālā palīdzība, ko es no saviem nodokļiem saņemšu," uzskata Dimanta.

Pastāv cilvēku grupa, kas, nonākusi grūtībās, kautrējas doties uz sociālo dienestu un lūgt palīdzību. "Normālam cilvēkam gribas pašam tikt galā ar savu situāciju, jo lūgt publiski palīdzību ir atzīt sev, ka es nevaru tikt galā, un tas nav viegli. Tad, kad tev jālūdz palīdzība bērnam vai mātei, tad tu saņemies un saproti, ka tam jāpārkāpj, bet sev lūgt palīdzību ir ļoti grūti," viņa teic.

Dimanta gan atzīst, ka esošā sociālā sistēma Latvijā nav taisnīga. Tomēr kritiskā masa, kuru tas satrauc un kura pret to iebilst, ir tik maza, ka var teikt, ka "mēs kā vairākums esam vienojušies". To apstiprina arī protestu trūkums pret, piemēram, nodokļu reformām.

"Ziedot.lv" regulāri saņem telefona zvanus, no cilvēkiem, kas nodod savus vēstījumus likumdevējiem. Uz to Dimanta atbildot, ka viņai ir tādas pašas iespējas ietekmēt politiku kā zvanītājam. "Mēs nevaram sagaidīt, ka viena kaut kāda ķerta Rūta Dimanta ies… ir jābūt daudz tiem ķertajiem."

Pirms plānotām iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām Dimanta uzrakstījusi e-pastu Saeimas Demogrāfijas lietu komisijai un Budžeta un nodokļu komisijai par to, ka jaunais likums ir neizdevīgs mazo algu saņēmējiem, kam ir bērni, un nostāda viņus sliktākā situācijā.

"Es no viņiem nesaņēmu nevienu atbildi," viņa informē. "Ziedot.lv" trūkst resursu, lai panāktu, ka komisijas atbild. Viņasprāt, būtu jābūt lobijam, kas pārstāv trūcīgo cilvēku intereses.

Neraugoties uz to, Dimanta uzsver, ka ir izdevies iekļaut budžetā daudzas lietas, kas nebija iepriekš, piemēram, digitālos dzirdes aparātus.

Labdarības organizācijas daļā gadījumu aizvieto sistēmisku trūkumu. Tomēr mainās, jomas, kurās šāda palīdzība ir vajadzīga. Kā piemēru Dimanta min "Ziedot.lv" kampaņu, kurā tiek vākti līdzekļi zemessardzei.

"Zemessargu projektam ir divas nozīmes. Viena ir tā nozīme - konsolidēt cilvēkus domāt par to, ka es arī varu kaut ko darīt savas valsts aizsardzībā. Es varbūt nevaru iet zemessardzē, es esmu fiziski par slinku, bet es varu noziedot, es varu atbalstīt. Un otrs, ka es ar savu privāto budžetu varu ietekmēt zemessardzes lietu," viņa norāda. Viņa piebilst, ka šis ir iesaistīšanās, nevis nabadzības jautājums.

Pašlaik divas trešdaļas "Ziedot.lv" piesaistīto ziedojumu ir privātpersonu, bet tikai trešdaļa - uzņēmumu dāvātā nauda.

Viņa uzsver, ka organizācija no ziedojumiem neietur nevienu centu, bet organizācijas administrāciju uztur konkrēti mērķziedojumi šim mērķim.

Par projektu "Eņģeļi pār Latviju", ko "Ziedot.lv" īstenoja kopā ar TV3, bet kurā sadarbība pārtrūka Dimanta stāsta: "Tas bija 2015. gads. Mēs tieši vācām naudu Ukrainai, un mēs izjutām milzīgu spiedienu no dažādiem troļļiem, no dažādām apmelnojošām lietām. Es tiešām to izjutu - mums bija draudi vēstulēs, telefona zvani."

Šajā laikā notikušas arī domstarpības ar TV3, kas neesot noklausījušies otras puses viedokli. Organizācija nav varējusi turpināt strādāt ar partneriem, kas viens otram neuzticas.

Tomēr šīs akcijas gadus viņa atceras kā skaistu laiku, jo tad cilvēkos mainīta apziņa, ka ar vienu latu cilvēks var izdarīt ko labu.

"Mēs esam diezgan vienaldzīga sabiedrība," jautāta par attīstības bremzētājiem, teic Dimanta. Viņasprāt, lielā mērā šāda inerce nāk no Padomju Savienības.

Cilvēki arī joprojām diezgan maz interesējas par politiku. Bet jaunāka gada gājuma cilvēki nezina, kas ir prezidents vai Ministru prezidents. Tas rada situāciju, ka nav kritiskās masas pārmaiņām.