Pielaides noslēpumam, tiesnešu algas un solidaritātes nodoklis: ko nozīmē skaļākie ST lēmumi  (15)

Intervijā Ziemele pauda viedokli arī citos sabiedriski nozīmīgos jautājumos. Viņasprāt, būtu jāprasa starptautiska okupācijas fakta izvērtēšana, jo sabiedrība, "lai tā attīstītos uz priekšu, nedrīkst likt tik milzīgas traumas zem tepiķīša".

Viņa komentēja arī Zolitūdes traģēdijas lietas tiesas ilgumu, secinot, ka lietas sarežģītības un nozīmības dēļ pagaidām par tās ilgumu trauksmes zvani vēl neskan. Ziemele arī pauda personīgu viedokli, ka telekomunikāciju operatora "Lattelecom" piedāvātā televīzijas pamatpakete neatbilst Satversmē noteiktajai Latvijas identitātei.

Spriedumos par solidaritātes nodokli Satversmes tiesas iebildums pēc būtības saistās nevis ar nodokļa apmēru, bet gan to, ka likme noteikta, par pamatu ņemot sociālās apdrošināšanas nosacījumus. Tā kā sociālā apdrošināšana nav nodoklis, tad šāds princips ir nepareizs.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Ziemele uzsvēra, ka pati ideja par solidaritātes nodokli ir pareiza, tāpat kā mērķis mazināt sociālo plaisu, tomēr tam ir jāizvēlas atbilstošs modelis. Satversmes tiesa gan nevar dot likumdevējam instrukcijas, kā rīkoties, vien secina, ka izvēlētais mehānisms ir nepareizs.

Saskaņā ar tiesas priekšsēdētājas teikto lietā bija "ārkārtīgi daudz pieaicināto", tostarp esošā finanšu ministre, bijušais finanšu ministrs, bijušais Saeimas Budžeta komisijas vadītājs, kā arī Latvijas Bankas pārstāvji.

Jautāta par adekvātu modeļu piemēriem, Ziemele sacīja: "Visizplatītākais modelis ir patiesībā nevis konkrētās darba algas aplikšana, bet mājsaimniecības ienākumu aplikšana ar solidaritātes nodokli vai arī kapitāla aplikšana. Šo modeļu ir ārkārtīgi daudz, Latvijas Bankā viņi visi ir pieejami." arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība esot piedāvājusi solidaritātes nodokļa modeļus.

Tādējādi arī to personu skaits, uz ko attiektos solidaritātes nodoklis, varētu būt atšķirīgs no pašreizējiem sešiem tūkstošiem cilvēku.

Attiecībā uz faktu, ka netiek izpaustas 37 fiziskās un deviņas juridiskās personas, pēc kuru pieteikumiem ierosināta lieta par solidaritātes nodokļa neatbilstību Satversmei, viņa ļāva nojaust, ka tagad, pēc sprieduma pieņemšanas, pēc žurnālistu iesnieguma šie vārdi varētu tapt atklāti.

Par citu Satversmes tiesas spriedumu, kas izraisījis rezonansi medijos, proti, jautājumā par tiesnešu algām Ziemele skaidroja, ka lietas būtība nav alu apmērā, bet atšķirībās no juristu atalgojuma pārējos divos varas atzaros – lēmējvarā un izpildvarā.

Tiesneši atšķirībā no juristiem citās valsts pārvaldes iestādēs nesaņem ne prēmijas, ne piemaksas. "Ja jūs gribat nodrošināt valsts attīstību, tad ir jābūt līdzsvaram un atsvaram triju valsts varas atzaru vidū, un ir vairāki veidi, kā šis līdzsvars – atsvars tiek nodrošināts," teica Ziemele.

Savukārt tas, cik lielai ir jābūt juristu algai visos trīs varas atzaros, ir politikas jautājums. Satversmes tiesas ieskatā būtiskākais, lai šie līmeņi būtu līdzvērtīgi.

Savukārt lietā par pielaides valsts noslēpumam anulēšanas vai nepagarināšanas apstrīdēšanas kārtību Ziemele skaidroja, ka līdzšinējā kārtība, kad pielaidi nesaņēmusī persona varēja vērsties pie ģenerālprokurora nenodrošināja to, ka "problēmu izskata neatkarīga un objektīva procedūra", jo ģenerālprokurors arī uzrauga pielaižu nepagarināšanas procesu.

Viņas skatījumā jaunā kārtībā "pazudīs spekulācijas iespējas" un "nevarēs apvainot mūsu drošības dienestus par to, ka viņi tik ārkārtīgi aizsargā šo informāciju".

Satversmes tiesas spriedums gan nenozīmē, ka sabiedrībai tiks izpausti pielaides nepiešķiršanas iemesli. Kā daudzkārt ziņots, līdzšinējo pieejas valsts noslēpumam anulēšanas vai nepagarināšanas kārtību Satversmes tiesā apstrīdēja bijušais lidostas "Rīga" Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš.

Ziemele apstiprināja, ka konstitucionālā tiesa pieņēmusi izskatīšanai arī lietu, kurā viens no pieteicējiem ir "Skonto būve". Līdzīgi kā jautājumā par pielaidēm privātpersonām, šajā lietā uzņēmēji sūdzas par likumā "Par valsts noslēpumu" un valdības izdotos noteikumos paredzēto kārtību, kādā iespējams apstrīdēt atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu.

Ziemele gan norādīja, ka pieteikumu pieņēmusi kolēģija, bet Satversmes tiesa pilnā sastāvā to vēl var arī lemt izbeigt.