Video un infografikas: Iezaļgans onkoloģijas koridors un 'fake' apdrošināšana  (61)

Čakša, kura ministres amatā pavadījusi aptuveni pusotru gadu un nesen kļuvusi par Latvijas Zaļās partijas biedri, teica, ka pacientu līdzmaksājumi stacionārajā veselības aprūpē varētu samazināties no 2020. gada.

Lai gan no nākošā gada nozarei paredzēts aptuveni 200 miljonu eiro valsts budžeta finansējuma pieaugums, tomēr viņa atzīst, ka mediķu algu pieaugums nav pietiekams, un ārstiem nākotnē būtu jāsaņem ap 2,5 tūkstošiem eiro, bet medmāsām - ap tūkstoti.

Tāpat ministre sarunas laikā pieļāva, ka zāļu iepirkumos varētu būt korupcijas riski.

Pilnu intervijas ierakstu skatieties šeit.

Saskaņā ar "Eurostat" datiem Latvijā ir viens no augstākajiem to iedzīvotāju īpatsvariem, kas atzīst, ka rindu, dārdzības vai attāluma dēļ nevar saņemt medicīnisku palīdzību.

Čakša skaidro, ka turpmākajos gados papildu finansējuma dēļ arī valsts apmaksāto pakalpojumu būs vairāk.

Saskaņā ar OECD apkopoto informāciju 2016. gadā pacientu maksājumi Latvijā sasniedza 622,9 miljonus eiro, bet valsts finansējums - 807,2 miljonus eiro. Čakša pieļauj, ka no pacientu kabatas nākamajā gadā kopējais maksājumu apmērs būs mazāks, vismaz vajadzība pēc tā noteikti sarukšot.

Lai arī pacientu līdzmaksājumi nemazināsies, plašākā apmērā būs pieejami valsts līdzfinansētie pakalpojumi. "Tā diskusija parasti ir - kāpēc tur sēž ārsts, par valsts finansējumu viņš pieņem tikai piecus pacientus un pārējā laikā ir maksas pakalpojumi. Tādēļ, ka finansējums ir pietrūcis, lai viņš pieņemtu pilnu darba laiku. Šobrīd mērķis ir, lai mēs varam nodrošināt pilnu darbu laiku, nevis pacientam jāpērk maksas pakalpojums."

Kā vēstīts iepriekš, veselības aprūpe nākamgad saņems aptuveni 200 miljonus eiro papildu finansējumu, salīdzinājumā ar nozares finansējumu šogad, pacientu līdzmaksājumu iemaksas nākamgad nemainīsies. Čakša, vaicāta, kad finansējums sasniegs pirmskrīzes līmeni, norādīja, ka mazliet pacientu līdzmaksājums tika samazināts, un "veselības sistēmai tas nozīmēja lielu summu – aptuveni 30 miljoni, kas netikti ielikti atpakaļ sistēmā".

Vienlaikus ministre pauda, ka pacientu līdzmaksājumu apmēram būtu jāsamazinās, taču konkrētu laiku, kad tas notiks, viņa nevarēja nosaukt. Par konsultantu un ģimenes ārstu apmeklējumu līdzmaksājums saglabāsies kā šobrīd, un to neesot plānots samazināt līdz pirmskrīzes apmēriem, bet stacionārā etapā līdzmaksājums, ja finansējums aug kā paredzēts, tad pēc 2020. gada varētu to samazināt.

Nākamgad veselības aprūpes budžets būs par 200 miljoniem eiro lielāks, pārsniedzot miljarda eiro robežu. No šīs papildu naudas nepilna puse - 85 miljoni eiro - tiks atvēlēta mediķu algām, bet pārējais pakalpojumam pacientam, teic ministre.

Neliela summa - aptuveni pieci miljoni eiro - no šī finansējuma paredzēta arī iekārtām, viņa atzina, īpaši izceļot onkoloģiju. Tāpat viņa uzskaitīja bērnu zobārstniecību, izmeklējumu un konsultāciju skaita pieaugumu, kompensējamos medikamentus.

Ministre pieļauj, ka par nolaidību nav sodīts gandrīz neviens mediķis. Viņa atzīst, ka "arī medicīnā var būt kļūdas". Tomēr viņa uzsver, ka medicīnas personāls tiek izglītots, cenšoties panākt, lai pacientiem netiek nodarīts veselības kaitējums.

"Es nesaku, ka mums viss ir kvalitatīvs, tādēļ mēs tik daudz strādājam pie kvalitātes."

Ja līdz šim AIDS un HIV pacienti zāles varēja saņemt tikai tad, kad viņu veselības stāvoklis bija pasliktinājies tik tālu, ka rādītājs CD4 jeb imūnšūnu skaits sasniedza rādītāju 350, kamēr citur Eiropā zāles pieejamas, tiklīdz diagnosticēta saslimšana. No nākamā gada terapiju saņemt varēs jau pie CD4 rādītāja 500 līmenī. Tas ir būtiski ne tikai pašu pacientu veselības stāvokļa dēļ, jo, lietojot zāles, inficētās personas nevar inficēt citus.

"Mēs gribam nākošgad pāriet uz… tur papildu summa nāk klāt vairāk nekā četri miljoni eiro, lai varētu agrāk sākt ārstēšanu, lai mums nebūtu jāpārtrauc ārstēšana, kā tas ir līdz šim bijis," skaidro Čakša.

Līdzīgi ir arī ar C hepatīta ārstēšanu - pacienti netiek ārstēti, jo vēl nav pietiekami slimi, kā rezultātā pasūta zāles no Indijas un citām valstīm, kur tās ir lētākas, ministrei klāstīja Domburs. Ministre skaidro, ka "tur ir problēma, lai mēs tiktu pie lētākas, labākas cenas. Tad, kad parādās sistēmā papildu finansējums, lai pēkšņi būtiski nepieaugtu zāļu cenas, Par C hepatītu runājot, tā ir viena no grūtajām vietām, kā dabūt cenu zemāk, lai mēs vēl vairāk pacientus varētu aptvert, kuriem tas ir nepieciešams."

Čakša atzīst, ka Latvija kā valsts nevar panākt zemākas cenas no lielajiem zāļu ražotājiem. Esot pirmie mēģinājumi tās iepirkt vienotā iepirkumā ar lielajām Eiropas valstīm. Tiesa gan, jau bijuši mēģinājumi kopīgi ar Lietuvu iepirkt vakcīnas.

Savukārt fakts, ka jau mēnešiem Latvijā nav pieejama B hepatīta vakcīna, saistīts ar globālu deficītu.

Ministre apstiprina, ka iepazinusies ar Ilmāra Poikāna aprakstu par to, kā viņš ar ģimenes ārstu testējis "e-veselības" sistēmu. Tomēr viņa pauž pārliecību, ka Poikānam nav taisnība. "Šajā e-veselības stāstā ir ļoti svarīga viena sadaļa, kas ir tas e-veselības portāls, kas ir šis mūsu bērns, un tālāk (..) ir saslēgums ar lokālo programmu, kā ir sainstalēts dators un visas tās tehniskās lietas, kuras es nemēģināšu teikt, ka es saprotu," teic Čakša.

Pēc raidījuma vadītāja Jāņa Dombura mudinājuma ministre piekrita rīkot publisku e-veselības portāla auditu, kurā IT speciālisti varētu testēt tā gatavību.

"Tie, kas runā par sistēmas sliktumu, viņiem nav pat datora uz galda darbā," atbildot uz kritiku, teica ministre, piebilstot, ka ir ļoti daudzi eksperti, kas novērtējuši, ka sistēma strādā.

Čakša piekrīt raidījuma vērtējumam, ka jaunais regulējums neatrisina jautājumu par finansējuma pienesumu veselības aprūpes sistēmai. Lai gan viņa atzīst, ka nodrošinājumam jābūt universālam, tomēr esošais risinājums - dalīšana grozos - bijis kompromiss.

Viņasprāt, likums skaidri saista veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sociālo iemaksu veikšanai vai neveikšanai.
Savukārt Domburs, atbildot ministrei, skaidro, ka pat, saņemot minimālo algu, skaitās apdrošināts, lai gan maksājums ir tik neliels, ka būtisku pienesumu budžetā neveic.

Ministre norāda, ka, ja valsts vēlas risināt vairākas problēmas vienlaikus, tostarp nodokļu nomaksā, tad šis ir kompromisa variants.