Aizsardzības resoram par savām darbībām un plāniem sabiedrībai jāspēj stāstīt, neatklājot pārāk daudz, tomēr, iespējams, nozarei būtu jāpublisko vairāk informācijas, raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Diskusijā pēc šīs intervijas nozares eksperti piekrita, ka aktīvāka komunikācija ar sabiedrību nāktu par labu resora tēlam.
"Delfi" sākotnējā iecere bija intervijas ar aizsardzības ministru, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri un vienību komandieriem organizēt vienā nedēļā, tomēr tas nav izdevies. Aizsardzības ministrijas Ētikas kodekss paredz pienākumu būt atklātiem pret sabiedrību, intervijā atgādināja Domburs.
Jāpiebilst, ka jau iepriekš piekritis NBS komandieris. Bergmaņa vērtējumā daļēji tā ir pašu amatpersonu izvēle, vai runāt ar medijiem, bet NBS komandieris ir pietiekami zinošs, lai varētu runāt arī vienību komandieru vārdā.
"Diezgan sarežģīta situācija ir mūsu resorā strādājošajiem, tai skaitā arī man. Mēs zinām, kas notiek, mēs nevaram visu izstāstīt sabiedrībai, mēs nedrīkstam," teic ministrs. "Ja mēs atšifrēsim pilnībā visu, tad viens analītiķis izrēķinās visas mūsu kaujasspējas."
Lēmumu iegādāties vienu vai otru tehnikas tipu pieņem, balstoties militārajā ekspertīzē, ko nedrīkst publicēt. Raugoties uz Dānijas piemēru, kur publicēts ziņojums par to, kādēļ armija nolēmusi iegādāties konkrētu militārās lidmašīnas modeli, Bergmanis atzina: "Iespējams, mums tas ir jādara. Varbūt mēs to arī izdarīsim nākotnē. Ja šādā veidā mēs šobrīd varam sabiedrībai izstāstīt labāk, nekā mēs to šobrīd darām, tad par to ir jāaizdomājas."
Militārās tematikas bloga "Vara bungas" autors un rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš diskusijā pēc intervijas ar Bergmani Aizsardzības ministrijas komunikāciju vērtēja kā 20. gadsimtam atbilstošu, proti, ministrija caur paziņojumiem saka to, ko vēlas paziņot, bet pārējo ignorē. Viņa vērtējumā mūsdienās komunikācijai jābūt pavisam citādākai.
Viņš gan atzina, ka aizsardzības nozarē traucē stingrā hierarhija, jo katrs vārds ir jāsaskaņo. Rezerves pulkvedis Igors Rajevs uzsvēra, ka hierarhija armijā ir nepieciešama un būtiska, tomēr vairāku līmeņu komandieru komunikācija ar sabiedrību un spēja runāt vienā balsī pastiprinātu iespaidu, ka "gan lielais ģenerālis, gan mazais kaprālis" saprot lietas vienādi un darbojas kopā kā vienota organizācija.
"Militārpersonām ir jāatskaitās par to, ko viņi dara," teica Rajevs. Viņš kā piemēru minēja Igauniju, kur esot daudz agresīvāka un vairāk uz cilvēkiem orientēta komunikācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
