NBS komandieris: nepretošanās okupācijai 1940. gadā iespaidoja mūsu ģenētisko kodu  (545)

Uz jautājumu par Aizsardzības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kas par pilsoņa pienākumu nosaka pretošanos agresoram, Kalniņš atbildēja, atsaucoties uz notikumiem pirms Otrā pasaules kara.

"Šīs izmaiņas ir ļoti labas un balstītas uz 1940. gada pieredzi, kad Kārlis Ulmanis paziņoja - es palieku savā vietā, jūs palieciet savējā, - un mēs zaudējām suverenitāti. Man ir pilna pārliecība, ka tas arī iespaidoja mūsu ģenētisko kodu, un tagad, ja gadījumā notiek kaut kas absolūti nereāls un zaudējam virsvadību, tad karavīram, apakšējam komandierim nav jāgaida nevienas pavēles, lai pretotos suverenitātes zaudējumam," viņš apgalvo.

Attiecībā uz pilsoņa pienākumu izvēršanu likumā Kalniņš skaidroja, ka tas padarīs iedzīvotāju pretošanās darbības par leģitīmām. "Nevienā starptautiskā tiesā tagad nevar viņu tiesāt par to, ka viņš ir pretojies agresoram," teica NBS komandieris.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas nosaka pilsoņa pienākumus kara vai militāra iebrukuma gadījumā. "Militārs iebrukums var arī nebūt karš. Militārs iebrukums - var slepenā veidā iefiltrēties mazas apakšvienības un nodrošināt varas maiņu mazā pagastā," skaidroja Kalniņš.

Tāpat izstrādātie grozījumi paredz, ka "valsts apdraudējuma gadījumā (..) Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz septiņdesmit divām stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu".

NBS komandieris uz jautājumu par to, kā tiks identificēts valsts apdraudējums, atbildēja: "Ir izveidota speciāla sistēma aizsardzības resorā, kas savāc kopā signālus, un, kad viņi pārsniedz zināmu līmeni, tad iestājas valsts apdraudējums un momentāli tiek pieslēgta gan Ministru kabineta vadība, gan Valsts prezidents."

Viņš piebilst, ka valsts apdraudējums var būt arī tad, ja draudi neskar Latviju tieši.

Likuma 25¹. pantu paredzēts grozīt, paredzot, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā valsts aizsardzības sistēmas darbība balstās uz visaptverošās aizsardzības principiem, bet katra pilsoņa pienākums ir "pretoties agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem", sniegt atbalstu NBS, NATO vai Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem, valsts pārvaldes iestādēm, pildīt mobilizācijas pieprasījumus, "īstenot pilsonisko nepakļaušanos, atteikties sadarboties ar nelikumīgajām valsts pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, atteikties dienēt un strādāt nelikumīgo pārvaldes iestāžu labā", kā arī "atteikties no dalības neleģitīmās vēlēšanās vai tautas nobalsošanā".

Tāpat pilsoņiem grozījumi paredz noteikt tiesības "sniegt nepieciešamo atbalstu pretošanās kustībai un tās dalībniekiem", veikt pretošanās pasākumus, īstenot sabotāžas un "veikt kaitniecības darbības nolūkā kaitēt agresoram un nelikumīgajām pārvaldes institūcijām", kā arī pret agresoru un tā transportlīdzekļiem un infrastruktūru vērst bruņoto pretošanos.

Likums arī paredz, ka "pilsoņi, īstenojot pretošanās pasākumus kara vai militārā apdraudējuma pārvarēšanas laikā, ievēro starptautiskās tiesības".