Pelēkās zonas, iedzīvotāju sagatavošana un sarežģītais kaimiņš: NBS komandieris par paveikto un riskiem  (137)

Intervija ir daļa no rakstu un raidījumu sērijas "2% no IKP: kā mūs aizsargās?".

Kopš Ukrainas krīzes sākuma, kas mudināja NATO pieņemt virkni lēmumu Baltijas drošības stiprināšanai, kā arī ievērojami paātrināja Latvijas un Lietuvas aizsardzības budžeta kāpumu, Latvijas aizsardzība kļuvusi daudz spēcīgāka.

Tomēr tajā aizvien ir "caurumi", kas pašlaik tiek novērsti ar sabiedroto spēku palīdzību.

Kalniņš intervijā pauž pārliecību, ka ne tagad, ne tuvākā vai tālākā nākotnē nebūs tāda apstākļu kopuma, kas ļautu Krievijai izšķirties par labu iebrukumam Baltijas valstīs.

Tomēr saspīlējums attiecībās ar Krieviju izpaužas arī dzīvē, proti, jūrā un gaisa telpā Krievijas lidmašīnas un kuģi demonstrē neadekvātu rīcību, neatbildot pa savām sakaru ierīcēm.

Mācībās "Zapad", kurās Krievijas bruņotie spēki izspēlēja uzbrukumu Baltijas valstīm, izmēģināta arī elektroniskā karadarbība, proti, bloķēti mobilie sakari Latvijas teritorijā, ko sakaru pārrāvuma veidā un ārkārtas telefona numura 112 iziešanā no ierindas izjuta arī iedzīvotāji Latvijā. Lai gan Kalniņš atturējās apgalvot, ka sakaru problēmas izraisīja Krievija, tomēr atzina, ka tā ir liela varbūtība un ka analīze liek secināt par elektroniskās karadarbības izmēģinājumu.

Intervijā Kalniņš komentēja arī nesen izstrādātos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredzēs pilsoņa pienākumus un tiesības kara un militāra iebrukuma gadījumā, apgalvojot, ka tie ļautu izvairīties no Latvijas 1940. gada pieredzes.

Neilgi pēc savas stāšanās NBS komandiera amatā Kalniņš intervijā teica, ka Latvijas sabiedrība var būt droša, ka uz Latvijas zemes nebūs militāra konflikta. Jautāts par to, kādēļ tad Krievija rudenī notikušajās mācībās "Zapad" imitēja Baltijas valstu sagrābšanu, Kalniņš atbild: "Nevienai valstij nav aizliegts… Un to arī dara Krievija – viņi trenē savus bruņotos spēkus pēc dažādiem scenārijiem. Mūsu galvenais uzdevums kopā ar NATO sabiedrotajiem – nodrošināt Latvijas valsts aizsardzību, un to mēs esam paveikuši."

Viņš to pamato ar NATO Velsas un Varšavas samitos 2014. un 2016. pieņemtajiem lēmumiem, kuru rezultātā tostarpLatvijā izvietota NATO kaujas grupa, notikusi Latvijas aizsardzības budžeta palielināšana līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, kā arī pastiprināta bruņoto spēku un zemessargu apmācīšana.

"Visi šie plāni, ko mēs izstrādājam kopā ar NATO sabiedrotajiem NATO štābos, dod man pilnīgu pārliecību, ka Latvijas suverenitāte tiks nodrošināta," teic Kalniņš.

"Pretēji tam, ko iepriekš daudzi [teica] – pat dažas publikācijas ārzemēs, kur atvaļinātie ģenerāļi rakstīja par Baltijas valstu sagrābšanu –, tas līdz 2018. gada 10. janvārim, šodienai, nav realizējies. Kāpēc tas nav realizējies? Tāpēc, ka ļoti veiksmīgi ir strādājusi atturēšanas koncepcija."

Viņa ieskatā, lai Krievija izlemtu uzbrukt Baltijas valstīm, nepieciešama vairāku apstākļu sakritība, kādas šobrīd mūsu reģionā nav, un arī tuvākajā un tālākajā nākotnē nebūs.

2016.gadā milzīgu rezonansi izraisīja "Rand Corporation" pētījums, kur, izspēlējot visdažādākos scenārijus, secināts, ka Krievija Rīgu un Tallinu varētu sagrābt dažu dienu laikā.

"Nu un tad? Ja viņi okupēs 60 stundu laikā Tallinu vai Rīgu, kā tas tur minēts. Tālāk kas ir no militārā viedokļa?" vaicā NBS komandieris. "Tālāk jebkurai militārai personai jāizvērtē, ko viņi pēc tam darīs? Apgādes līnijas, noturēt situācijas kontroli pilnā apjomā. Ļoti viegli ir ieiet iekšā teritorijā, bet ļoti grūti to ir noturēt un vēl grūtāk – iziet ārā."

Pirms divām nedēļām Igaunijas bruņoto spēku ģenerālštāba vadītājs Martins Herems komentējis, ka, lai arī ir iespējams ieņemt atsevišķus Igaunijas reģionus, tomēr ārēja vara dažu dienu laikā vairs nevarētu okupēt visu valsti.

"Mēs esam sagatavoti, lai tas nenotiktu. Pašā intervijas sākumā es pateicu – mēs gatavojam bruņotos spēkus konvencionālā kara uzbrukumam. Par to, ka kāds pasaka, ka tās ir 60 stundas – tas ir absolūti diskutējams jautājums, tas ir atkarīgs no situācijas un no tā apjoma, kāds te varētu iebrukt Latvijā," skaidro Latvijas NBS komandieris.

Par Lietuvas Aizsardzības ministrijas izstrādātajām rokasgrāmatām iedzīvotājiem, kurās tiek skaidrota rīcība kara gadījumā, attēlots Krievijas armijas bruņojums un mācīts, kā to atpazīt, Kalniņš atbild, ka Latvijā šāda izglītošana notiek caur Zemessardzi.

Tiesa gan, Kalniņš piebilst, ka šādi materiāli nav paredzēti plašai lietošanai, bet gan dienesta vajadzībām atrodas vienību sastāvā. Attiecībā uz iedzīvotāju apmācīšanu viņš norāda, ka tas ir civilās aizsardzības un līdz ar to Iekšlietu ministrijas jautājums. Militāra konflikta gadījumā "mēs atbalstīsim Latvijas sabiedrību, samazināsim viņas riskus, un mans galvenais uzdevums, lai vispār nenotiktu tāds konflikts, nevis šādā veidā ar to nodarboties".

Kalniņš pagaidām neatklāj, cik daudzus jaunus helikopterus Latvija plāno iegādāties. Tomēr attiecībā uz gaisa telpas uzraudzīšanu Kalniņš atzīst, ka "baltie plankumi" varētu eksistēt zemu lidojošu – līdz 30 metriem – objektu pamanīšanā. Jaunie ASV dāvinātie radari "Sentinel" šo drošības caurumu pie Latvijas robežas samazinās.

Lai arī "pelēkās zonas" eksistē vēl aizvien, tomēr to izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos apgrūtina tas, ka radari ir mobili un tiek pārvietoti.

Par Latvijas militārās taktiskās izlūkošanas trūkumiem Kalniņš atzīst: "Mēs visu laiku uzlabojam un savus caurumus aizpildām ar sabiedroto palīdzību." Aptuveni četru gadu laikā trūkumi tikšot novērsti un Latvija pati spēs nodrošināt šo funkciju.