NBS nodrošinājums: kur armijā ir problēmas un kas ir 'gadsimta darījums'  (136)

Viena no šādām jomām ir sakaru ierīces - šonedēļ Aizsardzības ministrija informēja par gandrīz deviņus miljonus eiro vērtas rāciju partijas piegādi, tomēr ar šo pirkumu nebūs gana, teic Kalniņš.

Viņš apstiprina, ka rudenī Krievijas militāro mācību "Zapad" laikā piedzīvotie mobilo sakaru pārrāvumi, visticamāk, bijusi Krievijas īstenota elektroniskā karadarbība, un intervijas laikā par Latvijas spēju aizsargāties no šādiem uzbrukumiem atbild: "Mēs attīstāmies."

Tomēr NBS komandieris Krievijas militāras agresijas draudus vērtē zemu un pauž pārliecību, ka ne tagad, ne tuvākā vai tālākā nākotnē nebūs tāda apstākļu kopuma, kas ļautu Krievijai izšķirties par labu iebrukumam Baltijas valstīs.

Diskusijā, kas sekoja "Delfi TV ar Jāni Domburu" intervijai ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS), rezerves pulkvedis Igors Rajevs armijas kaujasspēju novērtēšanas aspektus raksturoja, sakot: "Ir jābūt trim komponentēm - cilvēki, ekipējums un apmācība. Ja viena no šīm komponentēm izkrīt, jums nav kaujasspēju."

Rezerves kapteinis un bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš savukārt teica: "Ja mūsu vienības ir ekipētas sliktāk, krietni sliktāk, nesalīdzināmi sliktāk, mēs iegūstam ļoti lielu trūkumu." Viņš apgalvo, ka Latvijas armijā ir nepilna kājnieku brigāde, SUV, kas "dod normālu pusbrigādi".

Kalniņš uzsver, ka šīs vienības ir ekipētas pilnībā, bet problēmas ir ar Zemessardzi un citām vienībām, kas nav iesaistītas aktīvo uzdevumu izpildē. "Tāpēc es esmu pagājušā gada jūnijā izdevis pavēli par minimālā ekipējuma un formastērpu apjoma sasniegšanu līdz 2018. gada beigām."

Viņš uzsver, ka visas vienības, it īpaši minētā mehanizētā kājnieku brigāde un SUV, ir labi sagatavotas. "Arī Zemessardzē ir apakšvienības, kuras ir labi sagatavotas un sasniegušas to līmeni, ko mēs tagad "Nameja" vingrinājumā pārbaudīsim. Es tik skeptisks noteikti neesmu."

Kalniņš gan atzina, ka mehanizētajā kājnieku brigādē karavīru skaits vēl nav pietiekams. Mērķis ir aizpildīt visas vienības vismaz 70% apmērā. 1. un 2. kājnieku bataljonā aizpildījums sasniedzis 90%, bet jaunizveidojamā artilērijas vienībā vēl nav sasniegts minimālais 70% mērķis.

Ja šogad plānots rekrutēt 710 karavīrus, tad ap 330 no viņiem - tieši kājniekos. Ne visi no viņiem papildinās artilērijas vienību, jo daļa aizvietos arī tos, kas pametuši dienestu. Pērn kopumā ap 200 bruņoto spēku karavīriem aizgājuši, bet patiesībā aizvietojamo skaits ir lielāks, jo notikušas arī rotācijas uz Zemessardzi un citām vienībām.

Uz jautājumu, vai ir kāda vienība, kas ir pilnībā nokomplektēta, NBS komandieris atbildēja, ka 100% apmērā nokomplektēta ir SUV un "vēl dažas vienības".

Pērn bija plānots rekrutēt 828 jaunus karavīrus, tomēr tas izdevies divu trešdaļu apmērā. Kalniņš to skaidro ar demogrāfijas problēmām valstī, kā arī to, ka strauji aug atalgojums tādās nozarēs kā būvniecība. Pērn atvaļinājušies ap 230 karavīru.

Vēl viens apstāklis, kas apgrūtina karavīru piesaistīšanu un noturēšanu ir dzīvokļu trūkums pie garnizoniem. "Kazarma ir priekš krīzes situācijas, priekš apmācībām. Kazarma nav domāta priekš ģimenes dzīves miera laikā."

Par plāniem apbruņot Skrundas klases patruļkuģus ar ložmetējiem Kalniņš atzīst, ka jau šobrīd šiem kuģiem ir ložmetēji, bet "mēs vēl pēdējo partiju saņemsim šogad". Pašlaik kuģiem ir uzstādītas nepieciešamās lafetes un stiprinājumi.

Šiem kuģiem galvenais uzdevums ir monitorings un patrulēšana, "tie nav domāti, lai veiktu tādas taktiskās operācijas kā uzbrukt citiem kuģiem vai iznīcināt objektus".

Kalniņš skaidro, ka notiek izpēte arī par smagāku ieroču iegādi jūras flotei, tomēr tuvākajos gados šāda bruņojuma iegāde netiek izskatīta.

"Mēs joprojām esam kolektīvā aizsardzības sistēmā, kas nodrošina Baltijas jūras aizsardzību, katram ir savi uzdevumi. Mums ir vairāki uzdevumi: pirmkārt, jūras akvatorija attīrīšana no mīnām, otrs ir monitorings tam, tam, kas pārvietojas pa šiem jūras ceļiem, un trešais - glābšanas operācijas, ko mēs nodrošinām. Citi mūsu sabiedrotie nodrošina smagāko aspektu, kas ir nepieciešams, lai iznīcinātu objektus, un tur ir lielas jaudas tāldarbības raķešu sistēmas," teic NBS komandieris.

Par NBS flotes vecāko daļu - 1960. gados izgatavotiem patruļkuģiem - viņš uzsver, ka tiek kolekcionēta visa informācija par to izmantošanu un to izmaksas ir ļoti mazas. To uzdevums ir ļoti seklos ūdeņos nodrošināt krasta aizsardzību un uzraudzību, kā arī uz tiem notiek tikko Latvijas Aizsardzības akadēmiju pabeigušā personāla treniņi.

Tiesa gan, tuvāko desmit gadu laikā šo kuģu mūžs būs beidzies, un nāksies domāt par seklo ūdeņu uzraudzības nodrošināšanu.

Starp Latvijas jūras flotes uzraudzības uzdevumiem ir arī kabeļu un savienojumu monitorings. "Viņi nenodarbojas ar aizsargāšanu, viņi nodarbojas ar monitorēšanu, informācijas vākšanu."

Kopenhāgenas universitātes pētījumā par Baltijas jūras drošību īpaša vērība veltīta komunikācijas kabeļiem, kas atrodas jūrā. Tajā minēts, ka pašlaik to aizsardzība varētu nebūt pietiekama.

Uz jautājumu, vai NBS spēj uzraudzīt arī zemūdenes, Kalniņš atbildēja: "Priekš zemūdenēm mums ir atsevišķas ierīces, kas var atklāt."

Pērnā gada beigās Aizsardzības ministrijas publiskotā apskatā par paveikto teikts: "Uzlabojot gaisa telpas novērošanas spējas, šogad uzsākta arī Latvijā uzstādīto radiolokatoru "AN/TPS-77" modernizācija un veikti rūpnīcas pieņemšanas testi daudzfunkcionālo "TPS-77 Multi-Role Radar" radaru sistēmām, kuras Latvijai piegādās nākamgad."

Kalniņš skaidro, ka šie radari ir paredzēti novērošanai. Elektroniskai karadarbībai, ko, visticamāk, pērnā gada rudenī mēģināja Krievijas bruņotie spēki. Lai īstenotu elektronisko karadarbību, jābūt specifiskai tehnikai, kas "veic vai nu traucējumus vai speciālu izstarošanu, kas izved no ierindas, piemēram, minēto "Latvijas mobilo telefonu"".

Latvijas iegādātie un rīcībā esošie ir agrās brīdināšanas radari. Savukārt Latvijas tīklu aizsargāšanai bruņotie spēki izmanto gan sabiedroto, gan savas spējas. Uz jautājumu, vai tās ir pietiekamas, Kalniņš atbildēja: "Mēs attīstāmies."

Ziņots, ka 2015. gada rudenī Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ar uzņēmuma "Lockheed Martin Radar Surveillance Systems" viceprezidentu Gregu Larioni parakstīja līgumu par triju gaisa telpas novērošanai paredzētu radiolokatoru "TPS-77 Multi-Role Radar" iepirkumu.

Aizbildinoties ar komercnoslēpumu, darījuma summa netika atklāta.

Tā laika NBS komandieris Raimonds Graube norādīja, ka agrā brīdināšana un situācijas izpratne ir priekšnosacījums laicīgai lēmumu pieņemšanai un efektīvai atbildes reakcijai. "Zemo lidojumu novērošana un mērķu identificēšana ir vitāli svarīga Latvijas gaisa telpas novērošanas sastāvdaļa," tolaik uzsvēra Graube.

123 lietotie CVRT kāpurķēžu bruņutransportieri, ko Latvija iegādājusies no Anglijas, nopirkti par 48,1 miljonu eiro, tomēr kopā ar to modernizēšanu, karavīru apmācību un citiem izdevumiem mehanizācijas projekta izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro, uz vienu tehnikas vienību izdevumiem sasniedzot divus miljonus eiro.

Turpretim no Austrijas bruņotajiem spēkiem nopirktās pašgājējhaubices atkarībā no komplektācijas Latvijai izmaksājušas starp 60 un 140 tūkstošiem katra.

Ievērojamo cenu atšķirību NBS komandieris skaidroja kā "dīlu starp pārdevēju un pircēju". Šāds darījums ir vienreiz simts gados, par haubiču salīdzinoši zemo cenu teica Kalniņš.

Savukārt CVRT iegāde bija Latvijas iniciatīva, turklāt prasot bruņutransportierus arī pārbūvēt un modernizēt. Savukārt haubices "bija apgreidotas un stāvēja gatavas" un atbilstoši Austrijas valdības lēmumam tās bija nolemts pārdot.

Kaujas mašīnas Latvijai tiek piegādātas noslēgtā līguma ietvaros, kas paredz 123 CVRT saimes kāpurķēžu bruņumašīnu piegādi, tostarp arī ar 30mm "Rarden" lielgabalu bruņotās "Scimitar".

Kā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pieļāva rezerves pulkvedis Igors Rajevs, Latvijā uz vietas ražot munīciju Latvijas iepirktajām CVRT saimes britu izlūkošanas kaujas mašīnām "Scimitar" varētu nebūt ekonomiski izdevīgi, tomēr cita risinājuma nav.

Kalniņš gan šādu apgalvojumu noraidīja. Viņš precizēja, ka tieši ārvalstu uzņēmums "BAE Systems" ir atbildīgs par pārdošanu un arī ražos munīciju. Kalniņš skaidroja, ka tas bijis ražotāja plāns atrast iespēju munīciju ražot Latvijā, vienlaikus piebilstot, ka ne "BAE Systems", ne Latvijas uzņēmumi neražotu šādu munīciju, ja nebūtu peļņas. Līdz ar to, ja Latvijas uzņēmējs ir piekritis ražošanai, tas nozīmē, ka viņam tas būs izdevīgi.

Jau ziņots, ka 2014. gada augustā Ministru kabinets apstiprināja līguma projektu ar Lielbritāniju par 123 kāpurķēžu kaujas mašīnu iegādi 48,1 miljonu eiro vērtībā. Līgums par mazlietotu un atjaunotu bruņoto kāpurķēžu tehnikas iegādi savukārt tika parakstīts 2014. gada 4. septembrī.

Mehanizētas vienības izveidei paredzētos CVRT Nacionālie bruņotie spēki saņems laika posmā no 2016. gada līdz 2020. gadam. Tehnikas piegāde notiek pakāpeniski, un līdz ar tehnikas piegādi sākta arī tās ieviešana ekspluatācijā.

"Sakaros ir problēmas," atzīst NBS komandieris. Lai gan tas tiek risināts jau vairākus gadus, tomēr lielā mērā to apgrūtina tas, ka ""Harris" rācijas kā tādas ir ļoti pieprasītas visā pasaulē". "Viņu piegāde ilgst vismaz divus gadus, tai skaitā šo te kabeļu sastāvdaļu," viņš skaidro.

"Milzīgā partija", ko bruņotie spēki saņem šogad, ir paredzēti tieši zemessardzei, teica Kalniņš. Neilgi pēc šīs intervijas Aizsardzības ministrija informēja, ka pērn Latvijas armija saņēmusi "Harris" ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 8,6 miljonu eiro vērtībā.

Avoti Zemessardzes aprindās sakarus norāda kā vienu no neatrisinātajām problēmām un trūkumu. Zemessardzes vienībām pietrūkstot "Harris" radiostaciju.

"Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka zemessargi mācībās mēdz izmantot arī privāti pirktas rācijas.

Pēdējos gados eksperti norāda uz Krievijas elektronisko karadarbības sistēmu attīstību, kas rada izaicinājumus. Jautājumu aktualizēja Krievijas karadarbība Ukrainā. Tā laika ASV armijas Eiropas spēku komandieris Bens Hodžs Krievijas elektroniskā kara spējas Ukrainā 2015. gadā raksturoja kā negaidīti lielas.

Krievijas ekipējums spējis noslāpēt Ukrainas spēku sakaru iekārtas un traucēt EDSO novērošanas misijas dronu darbam, ziņoja "Foreign Policy".

"Delfi TV ar Jāni Domburu" Kalniņš atzīmē, ka Ukrainas pieredze pierāda, ka amerikāņu "Harris" rācijas Krievijas spēki noslāpēt nespēja.

ASV prestižais laikraksts "The Wall Street Journal" 2015. gadā rakstīja, ka ASV armiju satrauc Krievijas tehnoloģiju spējas, kas var apdraudēt sakaru drošību.

Tajā pašā gadā arī ASV Eiropas spēku komandieris Hodžs atzina, ka ir nepieciešams uzlabot sakaru drošību. Pēc viņa teiktā, vajadzīgas drošas rācijas, lai amerikāņu karavīri bez traucējumiem varētu sarunāties ar sabiedrotajiem.