'Māja – kuģis': zvejas regulējums kāpās un pirmais 'apčakarēšanas' precedents  (126)

LJA vadītājs pieļauj, ka Zvejniecības likums, kurā ietvertais tauvas joslas regulējums teorētiski ļāvis Pāvilostā kāpās izvietot būvniecības stadijā esošo kuģi - pontonu, patiesībā uz šo objektu neattiecas. Viņam piekrīt arī profesore Ilma Čepāne, kas bijusi Satversmes tiesas tiesnese un Saeimas deputāte. Viņa savulaik pētījusi tauvas joslas tiesisko statusu un portālam "Delfi" pauž pārliecību, ka Zvejniecības likums attiecas uz zvejas laivām un kuģiem, nevis visa veida peldlīdzekļiem.

Krastiņš atzīst, ka gadījumā, ja kāda no pārbaudes veikušajām institūcijām, ieskaitot LJA, būtu pārbaudījusi, vai pontons tiešām atrodas uz privātas zemes, tad, visticamāk, būtu pamanījusi, ka tā atrašanās vieta, iespējams, ir uz valsts zemes. Tomēr to darīt nav LJA pienākums un šis esot pirmais gadījums iestādes vēsturē, kad par to pastāv strīds.

Tomēr Krastiņš uzsver, ka, neraugoties uz to, ka objekts aizvien skaitās pontons, tas neliedz atbildīgajām institūcijām konstatēt būvniecības normu pārkāpumu. Viņš to salīdzina ar konteineru, kas pretlikumīgi tiek izmantots kā ēka – tas aizvien ir konteiners, bet tas neļauj to novietot un izmantot kā ēku vietā, kur tas ir liegts.

Jau vēstīts, ka intervijā Krastiņš atklāja, ka uzņēmējs un Pāvilostas pontona īpašnieks Argods Lūsiņš pagājušajā nedēļā zvanījis LJA un atvainojies par situāciju.

Tāpat Krastiņš skaidroja, ka LJA nav bijusi informēta par tiesvedību starp Valsts vides dienestu un Lūsiņa uzņēmumu "Alco", kurā LJA izdota izziņa tika izmantota par pamatojumu tam, ka būvniecības stadijā esošā konstrukcija var atrasties tauvas zonā ar zemes īpašnieka atļauju.

LJA vadītājs uzskata, ka situācija publiskajā telpā "savu eskalāciju uzņēma saistībā ar to, ka izskanēja, ka tiesa kaut ko ir atzinusi".

Jautāts par to, vai tā vērtējama kā bezkaunība, Krastiņš teica: "Es viņu tādā kontekstā vispār nevērtēju." Par to, vai tas ir absurds, viņš atbildēja ar pretjautājumu: "Kas ir absurds?".

"Es domāju, ka tā kaut kādā veidā mērķtiecīga rīcība," pauda Krastiņš, precizējot, ka mērķtiecīgā rīcība ir no īpašnieka puses.

Attiecībā uz neskaidrību par to, kurš no peldlīdzekļiem ir kurš un kurā vietā būvēts, Krastiņš norādīja, ka līdz šim neradās aizdomas par to, ka to nepieciešams skaidrot un izmeklēt.

To, ka līdz šim viņš to nav noskaidrojis, Krastiņš pamato ar to, ka "cepiens jau ir par to, ka kāpu joslā ir objekts, kuram tur nebūtu jāatrodas". Uz Dombura iebildumu, ka cepiens ir par to, kura valsts institūcija ko ir vai nav korekti izdarījusi, LJA šefs norādīja: "Cepiens ir par to, ka kāpu joslā ir objekts, kurš vizuāli atgādina ēku, un vai viņš tur drīkst atrasties vai nedrīkst atrasties."

Pontona reģistrēšana Latvijas Kuģu reģistrā notikusi īsi pēc tam, kad Būvvalde sākusi lietvedību par būvniecību aizsargjoslā. Precīza objekta atrašanās vietas noteikšana nav LJA pienākumos, turklāt apsekošanas aktos vispār netiek norādīta peldlīdzekļu būvniecības vieta, nemaz nerunājot par koordinātēm."Mēs neesam saskārušies ar šādu problēmu, ka kāds mēģina pateikt, ka objekts ir būvēts tādā vietā, kur viņu nevarētu būvēt, līdz ar to mēs nekad arī neesam mēģinājuši tās lietas fiksēt," teica Krastiņš.

"Arī tajā brīdī, ja tiktu izvērtēts objektīvi, kam tā zeme pieder, uz kuras tiek veikta būvniecība, tad faktiski tas stāsts jau būtu izbeidzies," norāda Krastiņš.Viņš uzsver, ka skaidrot, uz kādas zemes atrodas LJA apsekotais būvniecības stadijā esošais peldošais objekts, nav administrācijas pienākums. "Mēs nebijām pirmie, kas vispār šo objektu sāka apsekot," viņš teica. "Visu cieņu Pāvilostas novada mēra kungam, bet viņš stāsta, ka viņš – vismaz tas, ko es esmu lasījis presē, – jau pie būvmateriālu vešanas zināja, ka tur tiek vesti būvmateriāli. Piedodiet man, pašvaldība, kurai būtu jāsaprot, kur ir kādas zemes robežas, viņi to nav apskatījušies, pēc tam arī Valsts vides dienests pamato to, ka viņi nav apskatījušies, viņiem nav bijušas tehniskas iespējas, par ko es pieļauju, ka tā tas arī bija."LJA jau 2011. gadā bija pieejama specializēta tehnika, kuģu atrašanās vietu un koordināšu noteikšanai, tomēr būvēšanas apsekošanā administrācijai nekad nav bijis pienākuma fiksēt zemes īpašnieku.Krastiņš atzīst, ka, ja kāds būtu paskatījies, būtu ieraudzījis, ka pontons atrodas uz valsts zemes.

Zvejniecības likums ļauj tauvas joslā būvēt kuģus, tomēr LJA vadītājs norāda, ka Zvejniecības likuma mērķis un darbības joma ir noteikts tas, kas ir saistīts ar zivju resursiem un zvejniecību. Savukārt Pāvilostas māja – kuģis nav nekādi saistīta ar zvejniecību."Ja mums tiesa būtu pajautājusi, vai tas ir saistībā ar zvejniecību, vai viņš atbild likuma izpratnei, mēs noteikti arī tajā brīdī būtu pateikuši, ka tas neatbilst," viņš apgalvo.

Arī juriste un profesore Ilma Čepāne norāda, ka ir jāraugās uz Zvejniecības likuma un Aizsargjoslu likuma mērķiem. "Runājot tikai par gramatisko interpretāciju, mēs nonākam lielā purvā, jo ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un saistošajiem pašvaldību noteikumiem nevar noregulēt visas situācijas. Līdz ar to ir nepieciešama šo tiesību normu interpretācija," viņa skaidro portālam "Delfi".

Viņa norāda, ka ir absurds, ja pieņem, ka tauvas joslā varētu būvēt lielo pasažieru prāmi.

Dokumentos Pāvilostas objekts tiek saukts par "kuģi – pontonu", jo tajā laikā regulējums neļāva to citādāk nosaukt. LJA uzsver, ka pēc būtības šis objekts ir pontons. 2013. gadā regulējums mainījās, tomēr konstrukcijas statuss nemainījās. "Mēs neko nevaram izmainīt, jo viņš tajā stadijā joprojām eksistē. No tā, kas ir Jūras kodeksā rakstīts, īpašnieks ir tas, kurš ir tiesīgs nākt izmainīt tā statusu," skaidro Krastiņš.

Savukārt par būvniecības uzraudzību viņš atzīst: "Šie objekti, kas nepakļaujas kuģu uzraudzības noteikumiem, mēs viņus neuzraugām."

"Dotā brīža un arī tā brīža regulējums paredzēja, ka mēs šādus objektus neuzraugām, kaut vai tikai viena iemesla pēc – Latvijā viņus, iespējams, var būvēt dajebkur dajebkurš un dajebkādā formā. Ja īpašnieks mūs uzaicinās, mēs aiziesim viņu apsekosim, novērtēsim, varam sniegt arī izvērtējumu attiecībā uz peldamības raksturlielumiem un tā tālāk, un sagatavosim mūsu slēdzienu," viņš teica.

Jaunākajā apsekojumā, kas veikts janvāra beigās, fiksēts, ka objekts aizvien vēl nav pabeigts. Salīdzinot ar projektu, ir virkne lietu, kas vēl trūkst, piemēram, tauvošanās knekti, nožogojums, vārtiņi.

Nepastāv ierobežojumi tam, cik ilgi kāds peldlīdzeklis var būt būvniecības stadijā. Normatīvo aktu bāze veidota, koncentrējoties uz kuģiem, kur ņemta vērā starptautiskā prakse. "Pārsvarā tur neviens to procesu neievelk. Līdz ar to nekad nav bijusi tāda vajadzība," pamatoja Krastiņš.

Viņš piebilda, ka, veidojot regulējumu, nebija domas, ka kāds varētu mēģināt sistēmu "apčakarēt". "Izejot no šī brīža traktējuma, kas noteikti arī tajā brīdī nebūtu bijis atšķirīgs, ja mēs skatāmies no būvniecības noteikumu viedokļa, tad tur ir visas pazīmes [tam], kas saucas "nelegāla būvniecība"," uzskata LJA vadītājs.

Viņš noraida secinājumu, ka LJA atzinums par to, ka Pāvilostas objekts joprojām ir būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis, liegtu pret īpašnieku vērsties par nelikumīgu būvniecību. "Ja jūs konteineru novietojat savā privātā īpašumā, viņš nav uz pamatiem, bet uz klucīšiem, uz grodiņiem, viņš kļūst par nelegāli uzbūvētu ēku, kaut gan to savu konteinera statusu nevienā brīdī nav zaudējis. Jebkurā brīdī var atbraukt krāns, aizvest prom un tas tālāk aiziet savā konteineru apritē. Tas, ka viņš ir būvniecībā reģistrēts vai nereģistrēts, tas nekādā veidā nemaina to lietas būtību.

Neraugoties uz to, ka objekts atrodas stāvkrastā, "viņu ūdenī ietransportēt var un, lai viņu aizvilktu pa ūdeni, nav nekādas problēmas".

Tomēr šajā procesā, "es pieņemu, ka kaitējums dabai tiktu nodarīts, viennozīmīgi". "Tas ir arī tas jautājums, kas man radās – vai, pievedot būvmateriālus, arī tas netika radīts," piebilst Krastiņš.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē gan vides speciālisti apgalvojuši, ka nekāds kaitējums dabai šajā procesā nav ticis nodarīts.

No 2011. gadā Liepājas reģiona novadu būvvaldes veikta apsekojuma izriet, ka pontons novietots uz dzelzsbetona grodu akām, kas ir iebetonētas. VVD gan portālam "Delfi" apliecināja, ka grodi novietoti uz augsnes, nevis iebetonēti zemē.