VZD: mērnieka fiksētās 'mājas – kuģa' koordinātas atrodas uz valsts zemes  (266)

Strīdā starp uzņēmumu "Alco" un Valsts vides dienestu tiesas materiālos pieejami sertificēta mērnieka veikti mērījumi, noskaidroja portāls "Delfi". Tajos gan mērīts tas, vai "māja - kuģis" atrodas tauvas joslā. Tomēr šie mērījumi sniedz arī precīzus datus par objekta atrašanās vietu. Portāls "Delfi" lūdza Valsts zemes dienestam (VZD) izvērtēt to, kādā īpašumā atrodas četri vistālāk no jūras esošie grodi jeb, kā tos tiesas materiālos nosaucis mērnieks, dzelzsbetona enkuri.

VZD atbild, ka visi četri punkti atrodas valstij piederošajā zemes gabalā. Šis valsts īpašums robežojas ar Argoda Lūsiņa firmai "Alco" piederošo zemes gabalu "Oļi".

Zvejniecības likumā noteiktais tauvas joslas regulējums paredz iespēju tauvas joslā būvēt un remontēt kuģus, bet tikai ar īpašnieka atļauju. Kopš 2011. gada "mājas - kuģa" īpašnieks, tostarp tiesā, apgalvoja, ka objekts atrodas uz viņam piederošas zemes, kam neiebilda nedz Valsts vides dienests, nedz pašvaldība, nedz citas institūcijas. Šī gada sākumā, presē uzvirmojot skandālam ap pontonu, kas kopš tiesvedības beigām 2013. gadā kļuvis vizuāli līdzīgāks ēkai nekā peldlīdzeklim, prese atklāja, ka, pēc publiski pieejamās VZD informācijas lapā kadastrs.lv, objekts atrodas uz valsts zemes.

Krastiņš zemes, uz kuras novietota "māja - kuģis", statusa noskaidrošanu sauc par pirmo soli risinājuma meklēšanā. "Tas jautājums, manuprāt, ir pavisam vienkāršs. Dotā brīdī būtu jāsaprot, vai viņš ir vai nav tiešām uz valsts zemes, jo vēl joprojām par to strīds turpinās. Pašvaldība joprojām to nav noskaidrojusi un stāsta, ka mums liekas, ka ir, bet īpašnieks saka - mums liekas, ka tas ir uz manas zemes," viņš skaidro.

Atsaucoties uz speciālistu teikto LJA vadītājs teic, ka pārmērot īpašuma robežas var atšķirties pat par 20 metriem.

"Ja šis objekts atrodas uz valsts zemes, tad valsts zemes pārvaldītājs un tiesību realizētājs ir pašvaldība. Pašvaldībai pavisam vienkārši jāliek viņu novākt. Protams, jānoskaidro, vai viņiem nav valsts izsniegta atļauja tur atrasties," viņš stāsta.

"Man ir diezgan liela pārliecība, ka tādas nav, jo, ja tā būtu sniegta, tad visdrīzāk, ka pie mums būtu kāds griezies tās esošās sistēmas ietvaros un prasījis šo skaņojumu," informē Krastiņš.

Savukārt, ja objekts atrodas uz privātīpašnieka zemes, tad faktiski tās ir nelegālas būvniecības pazīmes.

Intervijā Krastiņš noraida secinājumu, ka LJA atzinums par to, ka Pāvilostas objekts joprojām ir būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis, liegtu pret īpašnieku vērsties par nelikumīgu būvniecību.

"Ja jūs konteineru novietojat savā privātā īpašumā, viņš nav uz pamatiem, bet uz klucīšiem, uz grodiņiem, viņš kļūst par nelegāli uzbūvētu ēku, kaut gan to savu konteinera statusu nevienā brīdī nav zaudējis. Jebkurā brīdī var atbraukt krāns, aizvest prom un tas tālāk aiziet savā konteineru apritē. Tas, ka viņš ir būvniecībā reģistrēts vai nereģistrēts, tas nekādā veidā nemaina to lietas būtību," skaidroja Krastiņš.

Valsts Zemes dienests (VZD) portālam "Delfi" atzīst, ka īpašumu robežas var atšķirties, ja robežpunkti ir ierādīti, nevis uzmērīti. "Robežpunktu novietojuma atšķirību nosaka, vērtējot robežzīmes novietojumu pret dažādiem apvidus situācijas elementiem, piemēram pret grāvju lūzuma punktiem, ceļu krustojumiem. Saskaņā ar normatīvo aktu ierādītiem robežpunktiem pieļaujamā novietojuma atšķirība ir 20 metri, ja zemes platība ir lielāka par 0,5 hektāriem, bet, ja zemes platība ir 0,5 hektāri un mazāk – viens metrs. Savukārt, ja robežpunkts ir uzmērīts, robežpunktu pieļaujamā atšķirība ir atkarīga no uzmērīšanas veida un precizitātes (no 0,12 līdz 2 metriem). Līdz ar to arī kadastra kartē, kurā datus reģistrē atbilstoši zemes robežu plānam, tiek iegūti aptuveni dati par zemes robežu," skaidro VZD sabiedrisko attiecību speciāliste Egija Birnbauma.

Lai noskaidrotu, precīzas zemes vienības robežas, tajā skaitā vai zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti atbilst robežām apvidū - jāpieaicina mērnieks (zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona), kas veiks situācijas elementu mērījumus.

Pāvilostas novada būvvalde pagājušajā nedēļā informēja, ka veiks mērījumus, lai noteiktu to, kādā īpašumā atrodas "māja - kuģis". Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vēstulē Finanšu ministriju lūgusi skaidrot, vai šai ministrijai, kuras valdījumā pontona uzstādīšanas laikā 2011. gadā atradās šis īpašums, kāda persona ir pieprasījusi un saņēmusi atļauju kuģa būvniecībai uz konkrētā zemes gabala.