'Māja – kuģis': VARAM piedāvā divus scenārijus; rosina likuma grozījumus  (111)

Jau ziņots, ka minētais objekts Latvijas jūras administrācijā (LJA) reģistrēts kā būvniecībā esošs pontons, bet dzīvē drīzāk atgādina māju. Pēc Valsts Zemes dienesta (VZD) datiem, "māja – kuģis" uzbūvēts uz valsts zemes.

Ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad zemes tiesiskajam valdītājam, kas šajā gadījumā ir Pāvilostas novada pašvaldība, jāpieprasa "novākt izbūvēto konstrukciju".

VZD portālam "Delfi" iepriekš atzina, ka īpašums atrodas uz valsts zemes, piebilstot, ka īpašumu robežas var atšķirties, ja robežpunkti ir ierādīti, nevis uzmērīti. VARAM rezolūcijā norāda, ka objekta zemes vienības robežas, atbilstoši kadastra datiem, ir noteiktas ar ierādīšanas metodi, tāpēc Pāvilostas novadam lūgts pārliecināties vēlreiz, vai zemes robežas ierādītas precīzi.

Otrajā rīcības variantā ministrija skaidro, ka, ja tā ir privātā zeme, tad nepieciešams lūgt atzinumu LJA par esošā objekta juridisko statusu un veidu atbilstoši Jūras kodeksa ietvertajai klasifikācijai, kā arī, kā uzsver VARAM pārstāvji, pašvaldības būvinspektoram jāveic objekta apsekošana dabā un jāfiksē, vai ir konstatējamas patvaļīgas būvniecības pazīmes.

"Delfi" jau ziņoja, ka objekts, pēc aktuālajiem LJA Kuģu reģistra datiem, skaitās būvniecības stadijā esošs pontons. Iepriekš intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" LJA valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš uzsvēra, ka šo statusu LJA var mainīt tikai pēc īpašnieka aicinājuma. Administrācija 2018. gada janvāra beigās veikusi jaunu objekta apsekošanu, kurā fiksēts, ka objekts aizvien vēl nav pabeigts. Precīzus jaunākos apsekošanas rezultātus LJA pagaidām portālam "Delfi" vēl nav sniegusi.

Rosina likuma izmaiņas

Attiecībā par likumdošanas uzlabojumiem, lai nākotnē izvairītos no šādiem gadījumiem, VARAM rosina veikt Zvejniecības likuma normu precizēšanu.

Ministrija rosina papildināt likuma 9. panta septīto daļu, precizējot, ka pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta tikai tādu laivu un kuģu būve, pārziemošana un remonts, kuru lielākais garums nepārsniedz 12 metrus. Līdz šim likumā šāds garuma ierobežojums nav bijis. Jau vēstīts, ka Lūsiņa Pāvilostā būvniecībā esošā pontona garums ir aptuveni 35 metri.

Tāpat ministrija rosina papildināt likuma 9. panta 8. daļu, kur tiktu minēts, ka kuģi tauvas joslā būtu atļauts remontēt, būvēt vai pārziemot, ja attiecīgai darbībai tiktu saņemta pašvaldības atļauja, kuru izsniegtu uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem.

Ziņots, ka, lai atrisinātu "absurdo situāciju" Pāvilostā, kur jūras krastā uzbūvēts objekts Latvijas Jūras administrācijas kuģu reģistrā 2011. gadā fiksēts kā "būvniecībā esošs pontons", Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicinājusi iesaistīties piecas ministrijas – VARAM, Satiksmes ministriju (SM), Tieslietu ministriju (TM), Ekonomikas ministriju (EM) un Zemkopības ministriju (ZM), portālam "Delfi" apstiprināja komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA).

Zvejniecības likumā noteiktais tauvas joslas regulējums paredz iespēju tauvas joslā būvēt un remontēt kuģus, bet tikai ar īpašnieka atļauju. Kopš 2011. gada "mājas - kuģa" īpašnieks, tostarp tiesā, apgalvoja, ka objekts atrodas uz viņam piederošas zemes, kam neiebilda nedz Valsts vides dienests, nedz pašvaldība, nedz citas institūcijas. Šī gada sākumā, presē uzvirmojot skandālam ap pontonu, kas kopš tiesvedības beigām 2013. gadā kļuvis vizuāli līdzīgāks ēkai nekā peldlīdzeklim, prese atklāja, ka, pēc publiski pieejamās VZD informācijas lapā kadastrs.lv, objekts atrodas uz valsts zemes.

Intervijā raidījumam "Delfi TV ar Jāni Domburu" Krastiņš atklāja, ka uzņēmējs un Pāvilostas pontona īpašnieks Argods Lūsiņš zvanījis LJA un atvainojies par situāciju.

Krastiņš skaidroja, ka LJA nav bijusi informēta par tiesvedību starp Valsts vides dienestu un Lūsiņa uzņēmumu "Alco", kurā LJA izdota izziņa tika izmantota par pamatojumu tam, ka būvniecības stadijā esošā konstrukcija var atrasties tauvas zonā ar zemes īpašnieka atļauju.