'Nameja gredzenam' nav bijis vēsturnieka – konsultanta; scenāriju konsultējusi Māra Zālīte  (191)

Lai gan filmas veidotājiem vairākās recenzijās pārmests vēsturiskas un ģeogrāfiskas neprecizitātes, Grauba atspēko pārmetumus, norādot, ka filma ir leģenda un nepretendē uz vēsturisko patiesību, turklāt tas nemaz nebūtu iespējams.

Grauba vēsturnieka – konsultanta nepieciešamību salīdzina ar padomju laikiem, kad tādi konsultanti bijuši kriminālfilmām. "Tas principā bija, lai paglābtu bikses," saka Grauba.

"Nameja gredzena" režisors stāsta, ka pirms filmas tapšanas abi ar Ēķi tikušies ar daudziem vēsturniekiem, taču viņu starpā nevalda vienprātība, turklāt pētnieki nesniedz versijas vai interpretācijas, bet tikai to, kas precīzi izpētīts.

"Te varētu nosēdināt divus vēsturniekus, kas apgalvotu divas dažādas lietas. Viss šis uzstādījums, ka skatāmies caur vēsturnieku prizmu, ir tāds…, es lietošu vārdu jautrs, lai neteiktu aplams. Filma ir vēsturiska leģenda. Kā "Twitter" rakstīja publiskā aktīviste Rita Eva Našeniece, ja "Nameja gredzenu" ir jāvērtē vēsturniekiem, tad "Vella kalpus" vajadzētu recenzēt eksorcistiem, filmu "Šokolāde" konditoriem, bet seriālu "Likteņa līdumnieki" agronomiem," sarunā ar Jāni Domburu saka Grauba.

Režisoru vēsturnieku kritika viņu nevis aizskar, bet uzjautrina. "Jebkurā filmā, vai tas būtu par vēstures vai par kādas profesijas tēmu, ir daudz kļūdu."

"Vai tautai būtu jālūdz kādam atļauja sacerēt dziesmu "Meži, meži, tumšie meži" vai Mārai Zālītei jāsaskaņo ar Iekšlietu ministriju vai kriminālpārvaldi atļauja rakstīt rokoperu "Kaupen, mans mīļais", kas, būsim atklāti, nav par Kaupēnu?" saka Grauba.

"Vai "Harijam Poteram" vajag kādu štata konsultantu?" retoriski piebilst Ēķis. "Lai tas nepaliktu gaisā, mēs pēc katras filmas izdodam grāmatu, kurā filmas scenārijam pretī likti patiesi fakti," stāsta producents. Tādas grāmatas izdotas gan par filmu "Rīgas sargi", gan "Sapņu komanda 1935", un sagatavošanā tāda grāmata ir arī par "Nameja gredzenu".

Titros starp "Nameja gredzena" scenārija konsultantiem minēta dzejniece Māra Zālīte. Viņas dzejas rindas no rokoperas "Indriķa hronika" bijuši atslēgas vārdi filmas idejas dzimšanai.

"Kad domāju, kā šo stāstu varētu izstāstīt, tieši rindas, kad mirstošais Viesturs dod gredzenu Namejam un saka: "Namej, tas tagad būs tavs", deva man šo atslēgu. Tāpēc, uzrakstījis latvisko scenāriju, es devos pie Māras Zālītes un viņa izgāja cauri visam, to rediģējot, dodot savus piedāvājumus, dažādu tēmu risināšanai, dažām dialogu līnijām, veidam, kā vajadzētu darbību risināt. Viņa bija dramaturģiskā konsultante," atklāj Grauba. Tieši dzejniece ieteikusi, vietu, kur darbība risinās, saukt par Zemgali, nevis par Tērveti, Mežotni vai Daugmali.