Lietuvieši 'Rail Baltica' projektā pieprasījuši rīkoties prettiesiski, apgalvo Rubesa  (114)

Tāpat Lietuvas izvirzītie pārstāvji pieprasījuši "RB Rail" valdē iecelt politiski izvirzītas, nevis pēc kompetencēm izvēlētas personas, sacīja Rubesa, minot arī konkrētos cilvēkus, kas vēlējušās šādi rīkoties.

Komentējot to, kādēļ viņai izteikta neuzticība, Rubesa jautāja: "Kam ir izdevīgi izteikt neuzticību?" Viņas pašas atbilde uz šo jautājumu ir: "Zināmām interesēm dažādās ministrijās dažādās valstīs."

Pēc akcionāru sapulces, kurā Lietuvas un Igaunijas pārstāvji viņai izteica neuzticību, Rubesa izplatīja paziņojumu, kurā vēstīja: "Kā "RB Rail" izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja līdz šim brīdim saskaros ar nemitīgu pretestību no dažiem "RB Rail" padomes locekļiem un "Rail Baltica" globālā projekta labuma guvējiem, pretdarbojoties pamata mērķim - nodrošinātu caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, balstoties uz projekta noteiktajām korporatīvajām vērtībām."

Intervijā, skaidrojot to, kā tieši šī pretestība izpaudusies, viņa teica: "Mani pieņēma darbā 2015. gada beigās. Tanī laikā, kad mani pieņēma darbā, es vaicāju visai toreizējai padomei, kur ir daļa pilnīgi citu cilvēku [nekā tagad], vai tas nozīmē, ka man ir tiesības, piemēram, pieņemt pārējos valdes locekļus darbā vienā normālā personāla atlases procesā. Jau pirmajā sapulcē, kas bija janvārī, toreizējie Lietuvas pārstāvji, kas ir citi, nevis šībrīža Lietuvas pārstāvji, paziņoja, ka nekāda darbinieku jeb valdes atlase nebūšot, ka mēs taču jau agrāk esam politiski vienojušies, ka katra valsts ieliks savu pārstāvi valdē."

Ar to sākušās diskusijas, kas ilgušas gandrīz gadu. Šie Lietuvas pārstāvji bija bijušais Seima deputāts un tā brīža Lietuvas dzelzceļa meitasuzņēmuma "Rail Baltica statyba" vadītājs Daiņus Budris (Dainius Budrys) un Lietuvas dzelzceļa pārstāvis Vaidots Balins (Vaidotas Balynas). Tajā laikā tam pretojušies divi Latvijas pārstāvji - bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Briškens un "Latvijas dzelzceļa" vadītājs Edvīns Bērziņš - un klusēja tā brīža "Rail Baltic Estonia" vadītājs Indreks Oravs (Indrek Orav) un bijušais Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministra padomnieks Anti Mopels (Anti Moppel) no Igaunijas, apgalvo Rubesa.

"Vienā garā sarunā mēs panācām to, ka gada beigās tomēr varēja atlasīt valdes locekļus ar normālu personāla atlasi," viņa stāsta par šī strīda rezultātu. Esošā "RB Rail" valde atlasīta bez spiediena, atzīst uzņēmuma vadītāja.

Šīs domstarpības gan bijis tikai sākums, tālāk sekojis jautājums par to, kādā veidā tiek iecelti auditori uzņēmumā "RB Rail". Kompānijā ir apstiprināta viena iekšējā kontroliera pozīcija, bet pērnā gada otrajā pusē padome paziņoja, ka jāieceļ pa vienam kontrolierim no katras valsts, "kas ir pret paša uzņēmuma nosacījumiem, kādā veidā pieņemt cilvēkus darbā".

Rubesa gan uzsver, ka padomei ir tiesības nozīmēt cilvēkus auditēt "RB Rail" darbību, bet šajā gadījumā padome centusies likt pieņemt darbā ļoti specifiskas personas. Tie bija "visi seši padomes locekļi". Viņa gan nemin konkrēto cilvēku vārdus, kurus padome bīdījusi darbam kompānijā, jo šo procesu izdevies mainīt, un patlaban notiek viena auditora atlase "normālā, civilizētā veidā".

Viņa atgādina, ka no visu īpašnieku puses ir izvēlēts auditors - "Deloitte", tāpat uzņēmumu auditē arī Eiropas Savienības iestāde Inovācijas un tīklu izpildaģentūra, kā arī Valsts kontrolieri no visām trīs Baltijas valstīm.

Šie pēdējie notikumi esot "no decembra".

"Fakts ir tāds, ka visi šie procesi kavē viena jaudīga un spējīga kopuzņēmuma izveidošanu visam projektam, kas ir pamats visam projektam," secina Rubesa.

Paziņojumā medijiem viņa iepriekš apgalvoja: "Esmu saskārusies ar neskaitāmiem mēģinājumiem iejaukties projektā "no augšas", piemēram, iepirkumu procesos, nemitīgi pieprasot upurēt mūsu ieviesto, starptautiski atzīto iepirkumu praksi."

Uz norādi, ka viņas minētie piemēri nav "neskaitāmi mēģinājumi", Rubesa atbild: "Katrā padomes sēdē ir tikuši pacelti jautājumi - galvenokārt no Lietuvas pārstāvjiem, vai tie ir iepriekšējie vai pašreizējie, - par to, kādā veidā grib noteikt tehniskos nosacījumus ļoti specifiskiem iepirkumiem, kas ir "RB Rail" uzdevumā. Kā piemēram - infrastruktūras pārvaldīšanas pētījums vai arī ilgtermiņa biznesa plāna specifikācijas un daudz kas cits.

"Es nezinu, ko viņi gribēja iebīdīt savu, jo viņi līdz tam nenonāca. Pēc iekšējiem procesiem šiem iepirkumiem mēs visus esam aicinājuši… Jo jāatceras, ka viņi nav tikai īpašnieki, viņi ir arī ieviesēji un viņiem varbūt ir intereses, kas pārsniedz "Rail Baltica" kā tādu. Viņi tika aicināti, ko viņi arī darīja, mums iedot visus jautājumus, ko viņi vēlētos iekļaut iepirkumā dot iepirkumu komisijai," skaidro Rubesa.

Viņa uzsver, ka neviens, kas nav iepirkumu komisijā, nedrīkst noteikt gala tehniskos nosacījumus. "Ja mēs runājam par šādām tehniskām specifikācijām, viņas zināt iepriekš, pirms viņas pasludina, nozīmē to, ka tur ir interešu konflikts jau pēc būtības, jo tu zini nosacījumus jau iepriekš, pirms tie tiek publicēti, lai jebkurš piegādātājs var izlasīt to, kas ir piedāvājumā iepirkumā."

Rubesa apgalvo, ka šādi pieprasījumi izskanējuši regulāri un ka tie nākuši no lietuviešu puses.

Janvārī mainīta "RB Rail" padome, un tās priekšsēdētāja amatā Bērziņu nomainījusi igauniete Rīa Sillave. Rubesa norāda, ka jaunā vadītāja "Rail Baltica" projektā strādā pavisam nesen un pagaidām nav centusies "jebkādā strukturētā veidā" iepazīties ar padomes darbu.

"Kā ir zināms, viņa man piedāvāja brīvprātīgi iesniegt atlūgumu, ko es neizdarīju," stāsta Rubesa. "Viņa personiski, runājot it kā visu trīs akcionāru vārdā, kas acīmredzot nebija gluži tas gadījums. Tad, kad es atteicu brīvprātīgi iesniegt atlūgumu, es teicu: jums ir brīvas rokas mani kurā katrā laikā atlaist. Laipni lūdzu, dariet tā! Un iedodiet man iemeslus kāpēc. Es esmu arī aizrakstījusi arī visai padomei, ka es, lūdzu, gribētu redzēt izrakstu no akcionāru lēmuma par to, ka man izsaka neuzticību, lai es saprotu, uz kā pamata tas notiek."

"RB Rail" vadītāja atzīst, ka šādi turpināt strādāt nav iespējams.

Līdz šim šādas apšaubāmas aktivitātes neesot novērotas no igauņu puses. "Man nav zināms un man nav saprotams, kāpēc ir mainījusies igauņu nostāja. Ir daļēji vieni un tie paši cilvēki no ministrijas, kas ir pagriezušies par 180 grādiem un nav varējuši pateikt kāpēc," viņa atzīst.

Jautāta par konkrētiem cilvēkiem, kas šādi mainījuši attieksmi, Rubesa saka: "Sākot ar valsts sekretāra vietnieku un vēl dažiem cilvēkiem." Pēc lūguma precizēt viņa minēja Igaunijas Satiksmes un komunikāciju ministrijas valsts sekretāra vietnieka Ahti Kuningasa (Ahti Kuningas) vārdu.

Viņa skaidro, ka straujā attieksmes maiņa izpaužas jautājumos par to, kā veidot kopīgu organizāciju visam projektam, kas ir pamatnosacījums, lai iegūtu Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

"Tā patiesā pretestība no divām, ja ne klusi arī no trešās valsts, nāca par to, kādā veidā izveidot vienu kopīgu organizāciju "Rail Baltica" projektam trīs Baltijas valstīs," uzskata Rubesa.