Rubesas atklāsmes: disonanšu koris, Šķēles znots un 'Rail Baltica' kumoss  (34)

Viņa intervijā apgalvoja, ka projekta "Rail Baltica" ieviešanas koordinatora "RB Rail" padomē strādājošie Lietuvas pārstāvji regulāri izvirzījuši prettiesiskas prasības, proti, vēloties iepazīties ar iepirkumu specifikācijām pirms to publicēšanas, kas būtu interešu konflikts.

Tāpat Rubesa skaidroja, ka "Rail Baltica" posms no Polijas robežas līdz Kauņai, ko Lietuva pabeidza 2015. gadā, neatbilst tehniskajām prasībām, turklāt pagaidām nav vēl apstiprināts arī plāns neatbilstību novēršanai.

Rubesa vēlas panākt, lai visās trīs Baltijas valstīs strādātu viena tehniska komanda, tostarp "RB Rail" filiālēs Viļņā un Tallinā, kas veic visu "Rail Baltica" būvprojektēšanu. Lai arī šāds darbs jau ir sākts, lai to turpinātu visā projektā, ir nepieciešami vairāk cilvēku, bet tam nepieciešama akcionāru atļauja.

Patlaban domstarpības ir par "būvprojektēšanu visai līnijai, ir jautājums par kopīgiem iepirkumiem un to, kādā veidā tos veiks turpmāk, ir runa par elektrifikācijas sistēmām, sliedēm kā tādām, par to, kādā veidā nodarbosies ar uzturēšanu, loģistiku, kas būtu infrastruktūras pārvaldītāja atbildībā".

Jautāta, vai bažas ir par to, ka, nepaturot lielāku kontroli, katras valsts līmenī kaut ko nozags, Rubesa atbild: "Protams, man personīgi katrā ziņā ir tādas bažas. Bet es teiktu, ka tās nav tikai manas bažas, ir arī Eiropas Revīzijas palātas bažas. Pēc vairākiem pārrobežu projektiem viņi ir secinājuši un norādījuši 2013. vai 2012. gadā, ka jebkuram pārrobežu projektam, kur ir vairāk nekā 40% Eiropas naudas, ir jābūt vienam kopuzņēmumam, kas šo projektu ievieš dzīvē. Secinājums ir - ja tā nenotiek, ir augstākas izmaksas, notiek tehniskas kļūdas."

Latvijas būvnieki norāda, ka izvirzītās prasības ievērojami ierobežo viņu iespējas piedalīties konkursos un, iespējams, tādējādi rada priekšrocības ārvalstu uzņēmumiem.

"Mums jāskatās uz to, ka tās naudas, kas ir nozīmētas katrai valstij, pēc iespējas arī paliek tanī valstī," atbild Rubesa. Viņa uzsver, ka izveidotā infrastruktūra arī paliek konkrētās valsts īpašumā.

"RB Rail" vadītāja aicina visus būvniekus veidot alianses ar pieredzējušiem uzņēmējiem un tādējādi piedalīties iepirkumos.

Viņa nešaubās, ka būs vietējie uzņēmumi, kam "Rail Baltica" projekta iepirkumi "būs paceļami".

"Kā Latvijas pilsone un Rīgas iedzīvotāja es katrā ziņā redzu šo centrālo mezglu kā milzīgu iespēju Rīgas tālākai attīstībai, faktiski Latvijas ekonomiskajai attīstībai," par Rīgas Centrālās stacijas un tās apkārtnes pārbūvi saka Rubesa.

Viņasprāt, jautājumā par Rīgas Centrālo staciju vēl nav skaidras vīzijas, kas būtu jānosaka Satiksmes ministrijai, "Latvijas dzelzceļam" un Rīgas pilsētai, kā arī citām ieinteresētajām pusēm.

Rubesa uzsver, ka ir jābūt nopietniem līgumiem starp atbildīgo ministriju, pilsētu un citām iesaistītajām pusēm par to, "kas notiks visā tajā areālā".

Viņas ieskatā "Rail Baltica" projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padomes izveidošana ir labs sākums, tomēr nopietnu vienošanos par to, "uz ko mēs ejam", viņa vēl nav redzējusi.

Arī Polijā notiek "Rail Baltica" sliežu ceļa turpinājuma būvniecība. Pašlaik tiek veidots dzelzceļš no Varšavas līdz Bjalistokai. "Pašreiz viņi ir apņēmušies braukt līdz 200 kilometriem stundā," apgalvo Rubesa.

Par nākamo posmu - no Bjalistokas līdz Elkai - patlaban notiek izpēte. Šajā posmā un līdz Lietuvas robežai patlaban kā izpētāms jautājums noteikts ātrums 240 kilometri stundā.

"Turklāt pati Polija pašreiz uzņem jaunu stratēģiju, kas paredz to, ka viņi grib galvenos ceļus izbūvēt pie 300 un 350 kilometriem stundā, kas ir patiesi ātrgaitas vilcieni," viņa stāsta.

Rubesas amatpersonas deklarācija par 2016. gadu liecina, ka viņas atalgojums pirms nodokļu nomaksas gadā sasniedz 96,5 tūkstošus eiro. Viņa informē, ka arī pērn atalgojums bijis tāds pats.

Atalgojuma apmēru noteica "RB Rail" padome. "Mums bija saruna par atalgojumu, bet es šim atalgojumam piekritu," viņa skaidro. Rubesa atzīst, ka prasījusi par pāris tūkstošiem mēnesī vairāk.

Papildus darbam "RB Rail" viņa strādā arī "Latvenergo" padomē. Viņa skaidro, ka "Latvenergo" velta aptuveni dienu nedēļā. Tas gan pamatdarbu neietekmējot, jo "kā valdes locekle es esmu darbā 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā".

Pērn Rubesa pārdevusi divus īpašumus - zemi un ēkas Kuldīgas novada Rendas pagastā, kā arī dzīvokli Rīgā, iepriekš rakstīja portāls "pietiek.com".

Pirmo īpašumu par 355 tūkstošiem iegādājies Juris Pētersons, kurš ir arī uzņēmēja un bijušā politiķa Andra Šķēles znots. Savukārt dzīvokli par 270 tūkstošiem eiro nopircis LNK uzņēmumu grupas līdzīpašnieks Aleksandrs Milovs.

Rubesa intervijā skaidro, ka abi īpašumi jau pāris gadus bijuši pārdošanā. Lēmumu pārdot lauku īpašumu viņa pamato ar to, ka vairs nevēlas nodarboties ar "mantas pārvaldīšanu". Savukārt pārdot dzīvokli viņa izlēmusi, lai iegādātos lielāku.

Rendas novada īpašums 2013. gadā bija arī starp Kuldīgas novada sakoptākajiem īpašumiem.

Viņa neuzskata, ka darījuma summa ir neadekvāta. Par līdzīgām summām tuvējā apkārtnē notikuši arī citi darījumi, viņa apgalvo.

Rubesa uzsver, ka ar īpašumu pārdošanu nodarbojās mākleri un juriste. "Es atzīšos, ka es Pētersona kungu un viņa sievu satiku, bet es galīgi neatpazinu, kas viņi tādi ir. Tā bija vienkārši normāla latviešu ģimene, kas meklēja lauku mājas," viņa apgalvo, piebilstot, ka par Rīgas dzīvokļa pircēju zinājusi vēl mazāk.

Par to vai abu īpašumu pārdošana nenozīmē gatavošanos aizbraukt, Rubesa atzīst, ka "šis jautājumus nekad nav bijis tālu no manām domām". "Es tomēr esmu kanādiete un varētu jau braukt prom, bet es galu galā šeit dzīvoju vairāk nekā 25 gadus, kas ir ilgākais posms manā mūžā vienā vietā," teic Rubesa.

Pēc pieredzes ar iepirkumiem darbā "Statoil" un citos starptautiskos iepirkumos, Rubesa skaidro, ka pastāv risks tajā, cik precīzi ir nosacījumi attiecībā uz projekta tehniskajiem parametriem. Pēc viņas teiktā, jau tagad redzams, ka iepirkumos nosacījumi reizēm neatbilst globālajam projektam.

"Otrs ir jautājums par to, kādas ir saistības un atbildība galvenajam piegādātājam ar apakšuzņēmējiem. Ļoti bieži, īpaši būvniecībā, notiek tā, ka ir viens galvenais uzņēmējs, kurš nodod darbus tālāk, un beigās nav atbildības ne par drošības pasākumiem, ne par kvalitāti, ne par maksāšanu, ne par algām," uzsver Rubesa.

Jautāta, kāda būs viņas atbildība, ja viņa nostrādās amatā trīs termiņus, bet izrādīsies, ka kaut kas būs nogājis greizi, viņa atbild: "Nu, tad pakariet mani!"

Rubesa turpina: "Es tā joka pēc šo projektu nemēģinu vadīt. Jūs varat izsmiet, cik jūs gribat, par to, ka tas ir naivi. Justies atbildīgam par to, ka lietas notiek pareizā secībā, pareizā kvalitātē, ar pareiziem uzstādījumiem un pēc iespējas efektīvāko naudas ieguldījumu…"

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), gan ar viņa partiju saistītais Aivars Lembergs iepriekš pauduši skepsi par "Rail Baltica" projektu.

Uz jautājumu, vai Rubesas un Latvijas satiksmes nozares uzskati ir vienā toņkārtā vai arī toņkārtas ir dažādas, tikai nav tik lielas disonanses kā ar lietuviešiem, viņa norāda: "Latvieši ir laba koristu tauta. Vai tas ir koris "Kamēr", kas prot sadziedāties disonansēs… Es domāju, ka arī šeit mēs reizēm varam sadziedāties disonansēs."

Neraugoties uz šo dažādi interpretējamo atbildi, viņa uzsver, ka no Latvijas puses neviens viņai nav licis darīt neko pretlikumīgu. Arī par gadījumiem, kad tiktu lobēts kas, viņasprāt, neadekvāts, Rubesa neesot informēta.

"Es nekad nedomāju, ka sarunas vest būs grūtāk ar trim Baltijas valstīm nekā Kaspijas jūras reģionā. Tur acīmredzot ir drusku skaidrāk, kas par ko atbild, kas patiešām kādus lēmumus pieņem," secina Rubesa.

"Mēs cenšamies būt ļoti eiropeiski. Es neesmu pārliecināta, ka Latvijā visi saprot un izjūt, ko nozīmē strādāt Eiropas kultūrtelpā, apstākļu telpā," viņa skaidro, norādot, ka jautājums par to, kurai telpai - rietumu vai austrumu - mēs piederam, vēl ir atvērts jautājums.