Nepieciešams visu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu audits, piektdien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V). Viņš pauda sašutumu, ka FKTK nav piemērojusi "ABLV Bank" sodu Ziemeļkorejas lietā. Nepieciešamas pārmaiņas FKTK un banku uzraudzības nākotne jābalsta uz tiem FKTK padomes locekļiem, kas balsoja par sodu "ABLV Bank", uzskata politiķis.
Lietā par Ziemeļkorejai noteikto sankciju pārkāpšanu pērn tika sodītas piecas Latvijas komercbankas, bet ne "ABLV Bank". Ar to pērn novembrī tika noslēgts administratīvais līgums, kurā puses vienojās par administratīvās lietas izbeigšanu. Lieta tika izbeigta bez administratīvā akta izdošanas un bez soda naudas vai citu sankciju piemērošanas "ABLV Bank". Pārbaudē FKTK nekonstatēja "ABLV Bank" darbībā tiešu starptautisko sankciju vai nacionālo sankciju pārkāpumus vai citus pārkāpumus, par ko varētu tikt piemērots sods.
Pēc politiķa teiktā, FKTK padome lēmumu par "ABLV Bank" nesodīšanu pieņēmusi, balsojot.
No Latkovska teiktā noprotams, ka nepieciešamas pārmaiņas FKTK un nākotnē komisijas darbība jābalsta uz tiem, kas balsojumā par "ABLV Bank" sodīšanu Ziemeļkorejas lietā spējuši saprast Latvijas stratēģiskā partnera ASV nostāju.
"Es vienkārši apbrīnoju tos padomes locekļus, kas nenobalsoja par sodu "ABLV". (..) Bija cilvēki, kas nobalsoja par. Un uz tiem cilvēkiem jābūvē, visticamāk, nākotne šajā organizācijā. Kuriem ir sapratne," teica politiķis.
Latkovskis pauda viedokli, ka FKTK padomei vajadzēja saprast Latvijas stratēģiskā partnera ASV īpašo situāciju un attieksmi jautājumā par sankciju pret Ziemeļkoreju pārkāpumiem.
"Pārrunājot šo un diskutējot FKTK padomē, tomēr vajadzēja saprast arī īpašo situāciju par darījumiem tieši ar Ziemeļkoreju. Diez vai ASV būtu vērsušās [pret Latvijas "ABLV Bank"], ja tādi darījumi būtu notikuši ar kādu sliktu Norvēģijas uzņēmumu (..). Tieši Ziemeļkoreja," par banku uzrauga darbu kritisks bija Latkovskis. "Mazai valstij ir jābūt īpaši uzmanīgai. Šis ir mūsu stratēģiskais partneris. (..) Ir jāfiltrē situācija."
"[ASV] prezidents ir īpaši izcēlis savu pretinieku – Ziemeļkorejas vadītāju. Un mūsu FKTK balsojot neuzliek sodu par darījumu ar Ziemeļkoreju," sašutis bija Latkovskis un klāstīja, ka ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija reaģēja, redzot, ka ASV prezidents īpaši iestājas pret Ziemeļkoreju, bet tikmēr Latvijas banku uzraugs lemj nepiemērot bankai sodu par Ziemeļkorejas transakciju.
Latkovskis uzskata, ka vajadzīgs visu FKTK lēmumu audits pat kopš "Parex bankas" krīzes laikiem.
"Visu. Par visu. Mums ir principā jāsāk no "Parex bankas". Kādi lēmumi bija. Ko ieteica bankas prezidents toreiz, cik daļās sadalīt. Par to visu tika mēļots, bet to var redzēt oficiālu sanāksmju protokolos. To var redzēt Budžeta komisiju sēdēs," sacīja Latkovskis. Vaicāts, kāpēc tikai tagad viņš pauž šādu ierosinājumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs atzina, ka tikai pagājušā gada vasarā pa diplomātiskiem kanāliem saņemta informācija par to, ka Ilmārs Rimšēvičs, iespējams, nav pats labākais bankas vadītājs. "Mīksti formulējot," piemetināja politiķis.
"Tad, kad tu iesi lēmumu auditam cauri, tad tur arī parādīsies, kas par cilvēkiem, kādā veidā iesaistīti, kāpēc vieni vai otri lēmumi ir pieņemti, citi nav pieņemti. Un uz tā rezultātu var būvēt. Ja mēs neizauditēsim visu šo, sākot no "Parex". Mēs nevaram būvēt ne uz kā. Mēs tagad nomainīsim nākamo, bet nākamais arī izrādīsies..." darāmo iezīmēja parlamentārietis.
Viņš uzsvēra, ka, strādājot ar dolāriem, jāievēro ASV definēti noteikumi un prasības. ASV puse paudusi satraukumu par milzīgo dolāru transakciju apjomu caur Latviju.
Pie milzīgā nerezidentu segmenta apjoma Latvijas banku sistēmā bija jābūt ļoti lielam Kontroles dienestam un Ekonomikas policijai, skaidroja politiķis un sūdzējās, ka uz parlamentāriešu aicinājumiem aktīvāk risināt šo jautājumu reakcija neesot bijusi gana spēja, piemēram, ja premjers Māris Kučinskis (ZZS) iedevis papildu cilvēkresursus, tad Tieslietu ministrija kavējusies ar telpu nodrošināšanu.
"Viss ir grūti, viss ir sarežģīti viņiem. Bet, ja tu gribi turēt tādu apjomu [nerezidentu naudas], tad pretī ir jāliek tāda kontrole, kādu liek Luksemburga. Tas ir, ko es visu laiku skaidroju," izteicās politiķis.
Runājot par ārvalstu klientus apkalpojošo banku nākotni, Latkovskis pauda pārliecību, ka vislabāk būtu, ja šīs bankas mainītu savu darbības profilu. "Tas tikai atvieglotu drošības situāciju Latvijā. Godīgi. Ja visas bankas mainītu profilu vai ja notiktu šausmīgs gals," secināja politiķis.
Kā ziņots, šomēnes ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas publicētajā ziņojumā rosināts noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī citām nelegālām darbībām. Ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" sacīja, ka lielākā daļa no ziņojumā minētajiem faktiem, kas attiecas uz naudas atmazgāšanas pārkāpumiem, nav jaunums komisijai, šīs lietas ir pārbaudītas un bankas ir par tām sodītas. "Tās smagākās lietas ir komisijā izstrādātas, un bankas ir tikušas sodītas," sacīja Putniņš.
Neliela daļa no ziņojumā minētajiem faktiem ir jaunums FKTK, un tos komisija pārbaudīs. Piemēram, pārbaudāma ir ziņojumā minētā informācija par to, ka līdz 2017. gada beigām vēl arvien ir notikuši naudas pārvedumi sankciju pārkāpumu izdarīšanai. "Ja tā ir taisnība, tad reakcija un rīcība būs no mūsu puses ļoti asa, droši vien vēl asāka nekā iepriekš. Tai pat laikā nekādas linča tiesas nebūs, mēs tos faktus pārbaudīsim vienreiz un droši vien pat divreiz," televīzijas raidījumā sacīja FKTK priekšsēdētājs.