Aicinājumu Rimšēvičam atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata nav atbalstījusi NA un ZZS  (186)

Deputāts pastāstīja, ka "Vienotība" trešdien sagatavoja lēmuma projektu ar aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam atkāpties no amata. Pēc frakcijas sēdes "Vienotība" ar lēmuma projektu iepazīstināja koalīcijas partnerus – ZZS un NA. "Abas divas šīs partijas nebija gatavas līdzparakstīt, iesniegt un atbalstīt šo lēmuma projektu ceturtdien," sacīja Latkovskis.

"Vienīgā iespēja ir spert šādu politisku soli un aicināt. Es nesaku, ka tas ir labākais risinājums. Bet uz doto brīdi tas bija vienīgais," skaidroja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs.

Tāpat "Vienotība" iesniedza Saeimā likumprojektu, kas paredz ierobežot Latvijas Bankas amatpersonu pilnvaru termiņus.

Portāls "Delfi" jau iepriekš ziņoja, ka grozījumi paredz noteikt Latvijas Bankas amatpersonu pilnvaru termiņu ierobežojumus – amatpersonu iecelšanu amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem.

Vienlaikus paredzēts arī saīsināt Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem.

Tāpat paredzēts noteikt, ka Latvijas Bankas prezidenta amatu var ieņemt tikai persona ar nevainojamu reputāciju un pieredzi un zināšanām finanšu un kapitāla tirgus jomā.

Grozījumos arī noteikta procedūra Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanai no amata, paredzot, ka Saeima var lemt par viņa atbrīvošanu, ja tiek konstatēts, ka Latvijas Bankas prezidents neatbilst amata kritērijiem. Tai skaitā nevainojama reputācija, un papildus noteikts, ka prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļa pilnvaras tiek apturētas uz kriminālprocesa laiku.

Likumprojekts ceturtdien nodots Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Kā skaidroja Latkovskis, šo grozījumus pieņemšanas gadījumā nevarēs attiecināt uz Rimšēviču, jo likumus nepiemēro ar atpakaļejošu datumu, tāpēc tiek meklēti citi risinājumi.

"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.

Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.

Likumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Viņš noraidīja visas apsūdzības.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.

Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.

Valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas uzstāja, ka viņam no amata būtu jāatkāpjas. Likums noteic, ka Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot no amata tikai pēc viņa paša vēlēšanās, vai arī pēc tam, kad ar tiesas spriedumu atzīta viņa vaina noziedzīgā nodarījumā.

Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.

Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.