Latvijas Bankas izsniegtais gandrīz 300 miljonu eiro aizdevums grūtībās nonākušajai "ABLV Bank" ir nodrošināts ar vērtspapīriem, kuru vērtība ir aptuveni divreiz lielāka, tādēļ centrālā banka līdz ar "ABLV Bank" likvidāciju zaudējumus necietīs.
Intervijā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners piektdien teica, ka aizdevums "ABLV Bank" izsniegts uz sešiem mēnešiem. "Šogad jau dabūsim atpakaļ," viņš teica, precizējot, ka "vai nu naudu vai savāksim vērtspapīrus, kuri ir mūsu kontā".
Latvijas Banka sestdien pēc "ABLV Bank" paziņojuma par bankas likvidēšanu precizē, ka šis darījums nenozīmē, ka centrālā banka iegādājusies vērtspapīrus par puscenu. "No vērtspapīru pārdošanas mēs atgūsim aizdevuma pamatsummu un procentus, bet pārpalikumu aizskaitīsim atpakaļ bankai."
Kušners šo vērtspapīru kvalitāti raksturoja kā izcilu. "Mēs neesam labdarības iestāde, un mūsu interese ir no vienas puses palīdzēt bankai, kas ir centrālās bankas elementāra funkcija, "lender of last resort" (pēdējās iespējas aizdevējs). No otras puses mums nekādas vajadzības nav riskēt ar valsts naudu. Tāpēc, ņemot vērā, ka tomēr vērtspapīri dažādās mazākās krīzītēs mūžīgi cikliskajā ekonomikā var izkustēties, ir izrēķinātas apmēram, kādas ir šīs kustību maksimālās amplitūdas, ir uzrēķinātas visas problēmas, vēl kādi procenti uzlikti pa virsu. Pilnīgi droša ķīla," skaidro Kušners.
"Protams, komerciālajā sektorā cilvēki sirmi paliktu, ja redzētu šādus nosacījumus," viņš atzīst.
Jautāts, vai Latvijas Bankas izsniegtais aizdevums ir "būtiski vai pat vairākkārt mazāks" nekā tā summa, kas "ABLV Bank" tirgū ir jāiegūst, lai Eiropas Centrālā banka šai kredītiestādei atļautu atsākt darbu, Kušners atzina, ka tas ir "ļoti pareizs apgalvojums".
Ārkārtas aizdevuma sniegšanu Kušners raksturoja šādi: viņi iedod mantu un vēlas pretī aizdevumu, bet centrālā banka šo mantu izvērtē. "Perfekts piedāvājums," par komercbankas piedāvātajiem vērtspapīriem teica Kušners un paskaidroja, ka tie ir A reitinga vērtspapīri jeb tādi, kurus vienmēr var pārdot ātri un par labu cenu.
Vaicāts par "ABLV Bank" stāstīto, ka tā veic darījumus arī tirgū, Kušners sacīja, ka šai komercbankai ir milzīga jauda iedarbināt savu interešu aizstāvību. Banka ir iedarbinājusi "fantastiskāko juristu armiju", lai piespiestu klientus, kas pagriezuši bankai muguru, pagriezties atpakaļ, proti, bankas juristi vēršas pie klientiem, prasot, uz kāda pamata tie pārtraukuši attiecības, situāciju raksturoja Latvijas Bankas amatpersona.
"Šīs bankas vadība ir ļoti enerģiska un talantīga komanda, un viņa ir ļoti finansiāli jaudīga. Tā banka nebūt nav finansiālās problēmās, kā mēs zinām. Viņiem ir milzīga jauda, ko viņi var iedarbināt starptautiski, lai savu interešu aizstāvību panāktu," Kušners raksturo "ABLV Bank".
Korupcijas lietā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram kā drošības līdzeklis ir noteikts nodarbošanās aizliegums, iepriekš izteicies, ka vēršanās pret viņu un kratīšana Latvijas Bankā saistāma ar atteikumu "ABLV Bank" sniegt atbalstu miljarda apmērā.
Kušners atzina, ka precīza prasība par vienu miljardu viņam nav zināma, bet ir bijuši kontakti no "ABLV Bank" puses arī par lielāku summu "par ļoti savdabīgu darījumu", kas būtu kaut kas nereāls centrālajai bankai, uz ko saņemts centrālās bankas noraidījums.
Centrālās bankas padomes loceklis vērtēja, ka "ABLV Bank" bija vēlme no Latvijas Bankas saņemt krietni lielākus resursu ar viņiem krietni pieņemamāku finansiālu iznākumu. Tā bija naiva vēlme, raksturoja Kušners.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
