Ja 'māja – kuģis' atrodas uz privātas zemes, tad viss ir likumīgi, pieļauj Gerhards  (197)

Kaitējums videi šajā vietā nodarīts nav, savukārt atbilstību Aizsargjoslu likumam ministra skatījumā apstiprinājusi tiesa. Objekta atrašanās šajā vietā varētu būt prettiesiska tikai tad, ja pārmērīšanās tiks apstiprināts, ka zeme, uz kā atrodas "māja - kuģis" ir valsts zeme.

Gerhards intervijā atteicās vērtēt, vai Pāvilostas gadījumā saskatāmas patvaļīgas būvniecības pazīmes, jo atbildīgā iestāde pašu objektu atzinusi par peldošu konstrukciju.

Jau pirms pieciem gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēstulē pauda pārliecību, ka Pāvilostā būvniecībā esošais peldlīdzeklis ir pastāvīga sauszemes konstrukcija un kā tāda arī jāvērtē. Arī Ekonomikas ministrija pauž pārliecību, ka esošais būvniecības regulējums ļauj "mājas - kuģa" gadījumā lemt par patvaļīgu būvniecību.

Pāvilostas "mājas - kuģa" būvniecība sākusies 2011. gadā. Pēc neveiksmīga Valsts vides dienesta mēģinājuma būvniecību pārtraukt un īpašnieku Argodu Lūsiņu sodīt objekts turpina atrasties kāpās.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

"Tiesas lēmums ir par to, ka piejūrā - tauvas joslā - var būvēt kuģus," uzskata ministrs.

Viņa ieskatā, lai atbildētu, vai "māja - kuģis" kāpās atrodas likumīgi, jānoskaidro, uz kādas zemes objekts atrodas. Ja uz pašvaldības zemes - tad nelikumīgi, ja uz privātas zemes - tad likumīgi.

Atbilde uz šo jautājumu aizvien nav rasta tādēļ, ka uzmērīšana maksā dārgi, viņš skaidro.

"Pēc pēdējā atzinuma, ko deva Latvijas Jūras administrācija burtiski pāris nedēļas atpakaļ, tā ir peldoša konstrukcija," stāsta Gerhards.

Šādu atzinumu administrācija iekļāvusi 2. februāra vēstulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Pašlaik spēkā esošā Jūras kodeksa redakcija izdala vairāku veidu peldošās konstrukcijas, no kurām tikai daļu ir nepieciešams reģistrēt Kuģu reģistrā.

Saskaņā ar Gerharda teikto Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdevusi Ekonomikas ministrijai izstrādāt normatīvo bāzi par peldošajām būvēm.

Jautāts, vai viņa ieskatā Pāvilostas gadijumā ir ievērots Aizsargjoslu likums, ministrs atbildēja: "Ņemot vērā, kāds ir tiesas spriedums, otrās tiesas, kas ir nepārsūdzams - tiesas lēmums ir ar likuma spēku, man nākās secināt, ka atbilstoši otrās tiesas lēmumam, tas ir likumīgs. Diemžēl."

Viņš skaidro, ka ir izpētīts, cik dziļi ir grodi, uz kā ir novietota "māja - kuģis", un ir secināts, ka nav nodarīts nopietns kaitējums dabai.

"Nav pamata risināt jautājumus par iespējamo būtiski nodarīto kaitējumu," saka Gerhards.

Premjers 30. janvārī uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sagatavot risinājumus situācijai ar "māju - kuģi".

Kā informē VARAM, tā piedāvāja Zvejniecības likumā paredzēt, ka "laivu un kuģu būve un remonts tiek veikts vietās, kas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un attiecīgai darbībai ir saņemta pašvaldības atļauja, kuru izsniedz uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem".

Gerharda ieskatā šādi grozījumi būtu risinājums, jo tie "uzliek termiņu, cik ilgi būvniecība var notikt".

Pašlaik Zvejniecības likums paredz, ka, saskaņojot ar zemes īpašnieku, tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts. Likums arī nosaka, ka to "drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas". Tāpat 2013. gadā, reaģējot uz Pāvilostas "mājas - kuģa" gadījumu pievienots teikums: "Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu."

Intervijā Gerhards šos 2013. gada grozījumus interpretē kā atļauju kuģus būvēt tikai tur, kur pašvaldība to atļāvusi teritoriālajā plānojumā.

Ministrs arī min, ka Valsts Vides dienests (VVD) saistībā ar Pāvilostas objektu divas reizes vērsās tiesā. Jāpiebilst, ka pirmo prasību tiesā iesniedza konstrukcijas īpašnieks Argods Lūsiņš, apstrīdot VVD lēmumu un sodu. Pēc tiesas sprieduma, kurš bija Lūsiņam labvēlīgs, VVD to apstrīdēja nākamajā instancē, bet arī tajā zaudēja.

Lai gan Lūsiņš apliecinājis, ka gatavojas "māju - kuģi" no kāpām aizvākt, tomēr ar vidi atbildīgā ministrija tam nav redzējusi rakstisku apliecinājumu. "Mēs esam komunicējuši ar pašvaldību un aicinājuši pašvaldību noslēgt ar Lūsiņa kungu administratīvu līgumu, lai tas patiešām tiktu izpildīts, lai tas nebūtu tikai runas, kas parādās mediju ziņās," saka ministrs.

Viņš ļāva noprast, ka šajā gadījumā problēma ir nevis kuģa būve kāpās, ko saskaņā ar ministra teikto atļāvusi tiesa, bet gan tās ilgums. Būvniecībā esošiem kuģiem būtu jānosaka termiņš darbu pabeigšanai, uzskata Gerhards.

LTV raidījumā "Vides fakti" Lūsiņš skaidrojis, kā notiks "kuģa - mājas" pārvietošana, proti, tā ar ceļamkrānu tiks nocelta no stāvkrasta pludmalē, bet no turienes - ūdenī.

Par to, vai šajā procesā netiks nodarīts kaitējums dabai, Gerhards saka: "Katrā ziņā Valsts vides dienests rūpīgi sekos šīm kustībām, lai netiktu nodarīts nekāds dabas kaitējums. Nepieciešamības gadījumā, protams, vērsīsies gan pret darba veicējiem, gan pasūtītājiem, ja tas kaitējums tiks nodarīts."