Baņķieru drāma: kas līdz šim noticis un kas gaidāms tālāk  (32)

13. februārī ASV iestāde publicēja savu paziņojumu līdz ar 35 lappušu dokumentu, kurā apgalvots, ka "ABLV banka" sistēmiski nodarbojusies ar naudas atmazgāšanu, kukuļojusi amatpersonas un pārkāpusi Ziemeļkorejas sankciju principus. FinCEN ierosināja liegt bankai pieeju ASV dolāru norēķiniem, paredzot 60 dienu komentāru termiņu par šo paziņojumu.

Būtiski, ka 15 gadu laikā šajā sankciju sarakstā, kur iekļauta ABLV, ir tikai 26 ieraksti par konkrētām bankām vai valstīm. Latvijas komercbanka tajā tiek iekļauta jau trešo reizi, kopš "VEF bankas" un "Multibankas" pirms vairāk nekā 10 gadiem.

Sākotnēji Latvijas politiķi un amatpersonas bieži teica, ka prasīšot papildus informāciju un pierādījumus, pēc tam šī nostāja pakāpeniski pieklusa. Pēc divām nedēļām Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) paziņoja, ka informācija un brīdinājumi saņemti iepriekš.

Jāpiebilst, ka uz jautājumu, vai Latvija pirms FinCEN paziņojuma publicēšanas no ASV saņēmusi diplomātisko notu, Ārlietu ministrija portālam "Delfi" atbildēja, ka nevar to ne apstiprināt, ne noliegt.

Skaidrojot, kurš ko zināja iepriekš, svarīgi, ka pagājušā gada rudenī Latvijas delegācija – finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Latvijas bankas vadītājs Rimšēvičs, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība – paralēli Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda sanāksmēm ASV tikās ar to pašu FinCEN pārstāvi Māršalu Bilingsliju, kura vizīte Rīgā marta pirmajā dekādē paātrināja Latvijas amatpersonu plānus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā(informācija šeit un šeit).

Latvijā no 16 bankām 12 kredītiestādes dēvē par nerezidentu bankām, jo tās lielā apjomā apkalpo aizrobežu klientus. ABLV bija lielākā starp tām.

Atbilžu versijas par to, kādēļ FinCEN publicēja paziņojumu tieši par "ABLV Bank", saistās ar to, ka banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija par sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanu 2017. gada vasarā ar naudas sodiem sodīja piecas bankas – "Baltikums Bank" (tagad "Blue Orange"), "Privatbank", "Reģionālo investīciju banku", "Norvik banku" un Rietumu banku. Bet novembrī par šo pašu tēmu nolēma nesodīt ABLV, turklāt komisijas padomē viedokļi šī lēmuma pieņemšanā atšķīrās.

Domburs norāda uz neatbildētu jautājumu: vai ABLV bankai bija atšķirīga situācija, kas ļāva palikt nesodītiem, un vai uzrauga prasības pret to bija pienācīgas? Tāpat – vai 2016. gadā, kad banka tika sodīta iepriekšējo reizi, tai bija piemēroti tādi īpaši nosacījumi attiecībā uz turpmākiem sodiem kā citām bankām? Un – vai prasība samazināt tā saukto čaulas uzņēmumu apjomu līdz trešdaļai bankai bija drastiska un pietiekama?

Dažas dienas pēc FinCEN paziņojuma, kad no ABLV bankas bija aizplūduši noguldījumi 600 miljonu eiro apmērā, Latvijas banku uzraugi pēc Eiropas Centrālās bankas norādēm noteica bankai darījumu ierobežojumus. Latvijas banka piešķīra gandrīz 300 miljonu aizdevumus pret vērtspapīru ķīlu, lai ABLV būtu nauda norēķiniem, bet vēl pēc nedēļas sekoja uzraugu lēmums par noguldījumu nepieejamību un garantēto noguldījumu līdz 100 000 eiro izmaksu, un drīz vien – arī bankas paziņojums par pašlikvidācijas ierosinājumu.

ABLV paziņoja, ka šis bijis politisks lēmums, jo tā esot akumulējusi 1,36 miljardus eiro norēķiniem ar noguldītājiem. Tomēr šis paziņojums ir diskutabls – nedēļas laikā kontā Latvijas bankā tā arī nenonāca prasītais miljards, jo darījumi ar vērtspapīriem vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā bija palikuši nepabeigti. Nav tiešu apstiprinājumu, bet nav arī nolieguma informācijai, ka daļa šo darījumu palika nerealizēti, jo tos bremzēja pārbaudes par iespējamu saistību ar naudas atmazgāšanu.

Dažas dienas pēc FinCEN paziņojuma notika kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta darbavietā un mājās, pēc kurām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) viņu aizturēja uz divām diennaktīm. Rimšēvičs pēc atbrīvošanas paziņoja, ka "ir kļuvis par dažu Latvijas komercbanku uzbrukuma mērķi", nosaucot ABLV un "Norvik banku", paužot, ka notiekošais ir pretreakcija viņa aktivitātēm naudas atmazgāšanas ierobežošanai. Rimšēvičs galvenokārt uzsvēra savas iniciatīvas ASV neatkarīgu auditu veikšanā Latvijas komercbankās aizpērn.

Paralēli šim procesam vairākas lielās rietumu bankas pārtrauca norēķinus ar Latvijas nerezidentu bankām – amerikāņu "JP Morgan" ASV jau 2014. gadā, vācu "Commerzbank" – 2015. gadā, "Deutsche Bank" – ar lielāko Latvijas nerezidentu banku daļu 2016. gadā, bet ar atlikušajām pirms gada. Šīm komercbankām atlika vien lēnāki un, visdrīzāk, dārgāki risinājumi Austrumos. Vienlaikus starptautiski tika pastiprinātas prasības pret naudas atmazgāšanu, kas bija jāievieš arī Latvijas likumdošanā un uzraudzības nosacījumos, un Latvijai īpaši tika norādīts uz šo problēmu, iestājoties OECD aizpērn. Domburs vaicā, ciktāl nerezidentu banku biznesa kritumu noteica starptautiskie procesi, bet cik – Ilmāra Rimšēviča aktivitātes.

Vienlaikus ar Rimšēviča aizturēšanu, aizrobežu medijos parādījās publikācija, kurā "Norvik bankas" akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvo, ka Rimšēviča pārstāvis viņam prasījis kukuļus par banku uzraugu labvēlību pret viņu viņa banku. Komplektā tika publiskota arī fotogrāfija no Rimšēviča sena makšķerēšanas izbrauciena Kamčatkā kopā ar Krievijas uzņēmējiem.

Noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, kura stāžam šajā amatā ilguma ziņā tuvojas Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidenta krēslā, spriežot pēc premjera paziņojumiem, tuvākajos mēnešos savu amatu zaudēs. Par šaubīgiem darījumiem tūkstošiem ziņojumu sniedz bankas, nedaudzus – banku uzraugi, tālāk simtus materiālu sūta policijai izmeklēšanai, tālāk desmiti nonāk līdz apsūdzībām prokuratūrā, un dažas personas gadā par naudas atmazgāšanu tiek sodītas, bet ar naudas, nevis cietumsodiem, uzskaita Domburs.

Pēters Putniņš Finanšu un kapitāla tirgus komisiju vada divus gadus, bet iepriekš vēl vairākus bija priekšsēdētāja vietnieks. Pēdējos gados komisija bankas sodījusi ar lielākiem naudassodiem, arī miljonos mērāmiem. Komisija regulāri ziņojusi par uzlabojumiem banku kontrolē. Tomēr, tad kad vērsās plašumā skandāls ap "ABLV Bank", citkārt izvairīgais valdības vadītājs paziņoja, ka banku sektora jomā darbības naudas atmazgāšanas novēršanā "nav bijušas pietiekošas, lai panākt aktīvāku riska klientu īpatsvara mazināšanu un Latvijas banku sektora iesaisti starptautiskajai praksei un tiesībām neatbilstošās darbībās".

Vairāku gadu garumā publiski medijos ir izskanējuši vairāki naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas Latvijas komercbankas – galvenokārt saistībā ar korupcijas lietām Krievijā vai bijušajā PSRS kopsummā desmitu miljardu dolāru apmērā.

Tikmēr šobrīd vēl arvien Latvijas politiķi un amatpersonas turpina runāt pusvārdos vai pusfaktos, neatklājot patieso ainu par riskiem kaut vispārējas statistikas līmenī un nākas to lipināt kopā no dažādiem, tostarp aizrobežu avotiem. Tiek lietoti dažādi jēdzieni – nerezidenti, čaulas kompānijas, augsta riska darījumi, vēl ir klienti, kas pakļauti padziļinātai izpētei.

Dana Reizniece-Ozola īsi pēc skandāla sākuma paziņoja, ka nerezidentu noguldījumu apjoms dažu gadu laikā jāsamazina uz pusi. Marta pirmajā nedēļā ministre paziņoja, ka tā saucamās čaulas kompānijas – bet tādas pastkastīšu firmas, kam nav pastāvīga biznesa un finanšu pārskatu - pusotra gada laikā jāsamazina uz pusi. Savukārt pēc ASV FinCEN pārstāvju vizītes mērķis jau ir slēgt visu čaulu kompāniju kontus, mainīt banku biznesa modeļus.

Čaulas kompānijas no banku maksājumu apgrozījuma veido vairāk kā trešdaļu, bet no nerezidentu maksājumu apgrozījuma – gandrīz pusi. Pagājušajā gadā Latvijas bankās kopējais apgrozījums bija nepilni 250 miljardi, kas ir līdzvērtīgi apmēram 30 Latvijas valsts gada budžetiem. Saskaņā ar FKTK atklāto, ka čaulas kompānijas veido 37% no šī apjoma, pagājušajā gadā tie ir bijuši 92 miljardi.

Tādējādi rodas jautājums, vai amatpersonu daudzkārt minētā pēdējos gados izvērstā cīņa pret naudas atmazgāšanu vērtējama kā veiksmīga.

ABLV ir iesniegusi uzraugam pašlikvidācijas projektu, solot, ka tā norēķināsies ar visiem noguldītājiem. Tomēr nav skaidrs, vai bankai, kas ir smagākajā naudas atmazgāšanā aizdomās turēto sarakstā, ir jāļauj pašlikvidēties pašai, kā notiks ABLV auditēšana un vai šaubīgā ABLV nauda paliks Latvijas finanšu sistēmā.

Juridiski bankas uzraugiem, kuri var vērtēt pašlikvidācijas projektu līdz aprīļa sākumam, ir alternatīvi varianti – tostarp bankas licences anulēšana līdz lēmuma par pašlikvidāciju, ja tiek konstatēti, ka notikuši pārkāpumi.
Vienlaikus turpmākā mēneša laikā ir arī termiņš – gan bankai, gan tās uzraugiem, gan jebkuram citam – sniegt komentārus FinCEN.

Politiskā līmenī Latvijas oficiālā, spēkā esošā finanšu sektora attīstības stratēģija paredz, ka Latvijā jācīnās pret naudas atmazgāšanu, bet vienlaikus šeit jābūt Baltijas finanšu centram. Nav zināms, vai šī stratēģija tagad tiks mainīta.

Latvijas kā valsts risks ir aizrobežu partneru neuzticēšanās ne vien par čaulu kompānijām, bet attiecībā uz visu nerezidentu darījumu sektoru, prasot to samazināt dramatiskos apmēros.

Viens scenārijs ir banku riska darījumu nodeva, kas mazinātu banku apetīti un palielinātu kontroles dienestu finansējumu. Taču šī ideja jau izteikta agrāk, bet līdz šim tā arī palikusi neīstenota.

Citi scenāriji saistīti ar to, ka ABLV nebūs vienīgā un sekos citu banku pārkāpumu konstatēšana un licenču anulēšana vai banku pašlikvidācija.