Viņa šo notikumu aprakstījusi savā grāmatā "Mātes piens", kur "ļauns vīrs" iztaujā grāmatas varoni par to, vai kultūras pulciņa vadītājs skolēniem māca skolu programmās neiekļautu vielu.
"Arī "Mātes pienā" ir ļoti sāpīga epizode, kurā septiņpadsmitgadīgu meiteni iztaujā čekas aģents un viņa saprot to, ka, atbildot patiesību, viņa zemapziņā nojauš, ka viņa nodod skolotāju," intervijā saka Ikstena.
Rakstniece atzīst, ka ir izrunājusies ar savu skolotāju Egilu Blūmu. "Es domāju, ka tā ir situācija, kurā mēs tikām iemesti, tā ir arī situācija, kurā šis skolotājs, pats negribot tajā laikā, darot bērniem, saviem skolēniem - mūsu Blūma grupai - tikai labu, viņu skolas, protams, padzina, bet īstenībā tie bērni tika uzmesti uz sliedēm, bet ne jau viņš tur bija vainīgs, jo viņš jau mums mācīja tikai to labāko," skaidro Ikstena.
Savukārt par čekas pārstāvi, kas Ikstenu tolaik pratinājis, viņa atzīst, ka redzes atmiņa liek domāt, ka viņa ļoti labi zina šo cilvēku un viņš joprojām strādā tieslietu sistēmā. "Bet tā ir tikai mana redzes atmiņa, tāpēc es nevaru saukt vārdu," viņa saka.
Pilnu sarunu ar Noru Ikstenu iespējams redzēt šeit:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
