'Mīcāmies pelēkā miglā': Ikstena par čekas virsnieku publiskošanu un Rimšēviča neatkāpšanos  (117)

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" viņa arī ieskicē sava nākamā romāna aprises, kā arī informē, ka Lielbritānijā, Itālijā un vairākās Austrumeiropas valstīs jau izdotā romāna "Mātes piens" izdošanas tiesības pēdējās nedēļās iegādājušās "ļoti daudzas" valstis, tostarp Vācija, Francija un Sīrija.

Tāpat Ikstena intervijā teic, ka PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks, kurš savulaik iztaujāja Ikstenu, kas tolaik vēl mācījās skolā, vēl aizvien strādā Latvijas tieslietu sistēmā. Viņas vienīgais pierādījums gan ir tikai redzes atmiņa, tādēļ rakstniece neatklāj šīs personas vārdu.

Savukārt, runājot par kultūras un mecenātu attiecībām, kā arī sponsoru naudas izcelsmi, Ikstena uzsver, ka tādi privātie sponsori kā Valērijs Belokoņs, Valērijs Maligins un Teterevu ģimene glābuši Latvijas kultūru.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Dzejnieka Jāņa Rokpeļņa atzīšanās sadarbībā ar čeku bija šokējoša, atzīst Ikstena. Viņa ir pārliecināta, ka jāpublisko vismaz to cilvēku vārdi, kas strādāja VDK, bija profesionāļi, vervēja ziņotājus, saņēma par to naudu.

Rokpelnis, atzīstot sadarbību ar čeku, informēja, ka viņu vervējušais VDK virsnieks bija Juris Miļevskis, kam dzejnieks arī nodeva savus ziņojumus. "Tas ir pirmais solis ceļā uz kaut ko. Tas nav tas, ka mēs mīcāmies kaut kādā pelēkā miglā un nesaprotam vispār, kur tālāk iet," uzskata Ikstena.

Vidusskolas gados Ikstenu par viņas skolotāja aktivitātēm iztaujāja kāds VDK darbinieks. Balstoties savā redzes atmiņā, rakstniece ir pārliecināta, ka šobrīd šis cilvēks strādā Latvijas tieslietu sistēmā. Tādiem cilvēkiem gan nebūtu vieta un nebija vieta mūsu redzamos amatos – politiskos, tiesu sistēmā un visur citur, viņa ir pārliecināta.

Rakstniece norāda, ka būtu jāpublisko arī ne tikai čekas virsnieku, bet arī aģentu vārdi, tomēr ar kaut ko ir jāsāk. Viņa gan piekrīt, ka arī pēc Rokpeļņa atzīšanās nav bijis gana daudz informācijas par to, ko un par ko viņš ziņojis un kādas tam bijušas sekas.

2003. gadā pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā raidījumā "Kas notiek Latvijā" Ikstena pauda skepsi par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, norādot, ka tobrīd gaidāmā tautas nobalsošana nav "par kopīgām idejām un pārliecībām Eiropā, šis ir balsojums par kopīgu tirgu, kopīgu politisku sistēmu un kopīgu birokrātiju". Tolaik Ikstena teica, ka saskata ļoti daudz trūkumu un nepilnību.

Viņa gan atzīst, ka iznākums ir izrādījies labāks nekā tolaik valdošās bažas. 2003. gada raidījumā rakstniece teica: "Es tomēr ceru, ka, pievienojot Austrumeiropas valstis, arī Baltijas valstis, ļoti drīz šī esošā Eiropas Savienības sistēma sairs, pārveidosies un izveidosies kaut kāda cita - jauna forma." Viņa tolaik apstiprināja, ka cer uz Eiropas Savienības sabrukumu.

Tagad rakstniece gan teic, ka "laiki ir ļoti mainījušies", un kopš laika pirms 15 gadiem nākuši klāt citi apsvērumi, tostarp drošība, tādēļ viņa vairs nevēlas ES sabrukumu.

"Tas, ka mēs visi esam vienā laivā, runājot par drošību, runājot par terorisma draudiem, bēgļu straumēm, tas ir liels arguments tam, ka es nepieturēšos pie saviem vārdiem, es ceru, ka Eiropas Savienība nesabruks," skaidro Ikstena.

Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas rakstniece "Facebook" rakstīja: "Britu mediji vēl pirms nedēļas ziņoja tik daudz labu vārdu pār Latvijas kultūru, 100 gadi, literatūru. Tagad melna migla. Vai kāds spēs ''aprēķināt'' šo milzīgo zaudējumu? Nepietiek ar simtiem tūkstošiem, vajag vēl. Tas nekas, ka mūsu sportisti, mākslinieki, mūziķi, rakstnieki, mūsu valsts cilvēki, kuri godīgi strādā un maksā nodokļus joprojām ar pēdējiem spēkiem mīl šo valsti. Tur ''augšā'' viss ir citādi – bez komentāriem, mašīnās ar melniem stikliem, advokātiem, kuri atļaujas smaidīt kamerās šādā Latvijas posta reizē un ''draugiem'', kuriem atrodas ķīlas nauda. Es esmu turējusies pretī ilgi , bet – man ir kauns par cilvēkiem, kuri gatavi pārdot savu valsti un likt mums, bez vainas vainīgiem, kaunēties par to."

Intervijā viņa saka: "Tā sajūta bija tajā vakarā, kad mēs redzējām, kā no apcietinājuma iznāk Latvijas Bankas prezidents un atsakās dot komentārus žurnālistiem."

Viņa ir pārliecināta, ka Rimšēvičam vajadzēja atkāpties no amata un turpināt cīņu pret sava vārda nomelnošanu, nemetot aizdomu ēnu uz centrālo banku.

"Es domāju, ka ir jāiet aizvien vairāk emocionalitātes un cilvēciskuma dziļumā, jo laiks pats par sevi pieprasa to virspusējo sajūtu," uzskata Ikstena.

Viņa atklāj, ka iecerējusi rakstīt psiholoģisku trilleri ar nosaukumu "Dzilvēks" "par slikto dzīvnieku cilvēkā un labo cilvēku dzīvniekā".

Romāna notikumi risināsies ne tikai Latvijā, bet arī citās vietās pasaulē, plāno rakstniece.