ASV iznīcinošajam paziņojumam par ABLV varētu sekot arī citi, ļauj noprast Rinkēvičs  (267)

Turklāt jau pērnā gada oktobrī un šī gada janvārī Latvija saņēmusi konkrētus ASV brīdinājumus, atklāja ministrs.

ASV pārstāvji Latvijas pusei ir nodevuši informāciju, kas nav "pietiekami patīkama". Ja Latvija nevēlas vēl kādu paziņojumu, tad tai jātiek ar šo situāciju galā. "Bet tā ir mūsu brīva izvēle. Varam nedarīt neko, pēc pāris nedēļām, mēnešiem varbūt būs paziņojums, un tad mēs atkal visi vaimanāsim," teica ministrs.

Šī gada februārī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls jeb FinCEN publiskoja ziņojumu par nopietniem pārkāpumiem Latvijas trešās lielākās bankas "ABLV Bank" darbā. Tā rezultātā no bankas aizplūda noguldītāju nauda, radās likviditātes problēmas un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noteica maksājumu ierobežojumus. Tikai desmit dienu laikā bankā iestājās noguldījumu nepieejamība un tās akcionāri lēma par bankas pašlikvidāciju, kas gan vēl jāapstiprina uzraugam.

Rinkēvičs arī norādīja uz šīs tēmas jūtīgumu, jo tajā ir gan esošas tiesvedības, gan jaunu tiesvedību riski.

Viena no nerezidentu bankām – "Norvik banka" – vērsusies starptautiskā šķīrējtiesā pret Latviju. Aizdomās par kukuļņemšanu aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram liegts pildīt amata pienākumus, marta beigās paziņoja, ka iesniegs pieteikumu Eiropas Savienības tiesā.

"Sākot no 2015. gada otrās puses, kad mēs stājāmies OECD un kad tika runāts arī par finanšu sektoru, bija pietiekami daudz sarunu par to, ka ar banku uzraudzību mums ir problēmas. Tika arī mainīts FKTK vadītājs, jūs labi atceraties, ka bija viena banka, kas arī tika aiztaisīta," intervijā teica Rinkēvičs. Jāatgādina, ka 2016. gada janvārī no amata atkāpās FKTK vadītājs Kristaps Zakulis. Savukārt martā Eiropas Centrālā banka anulēja "Trasta komercbankas" licenci.

Ministrs atzina, ka to, ka pastāv izmeklējamas problēmas ar zināmām bankām, ASV puse konkrēti uzsvērusi oktobrī, kad "parasti Vašingtonā atrodas arī mūsu banku uzraugi". Jau ziņots, ka šajā laikā Latvijas delegācija, kurā piedalījās arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Rimšēvičs un FKTK vadība ASV tikās ar FinCEN pārstāvi Māršalu Bilingsliju.

Vēl arī janvārī bijis vēl viens brīdinājums no ASV puses "ar konkrētām lietām". Tolaik ASV vēstniece viesojusies Ārlietu ministrijā un iesniegusi informāciju. "Šīs visas ziņas tika nodotas izmeklētājiem, bet es domāju, ka tas pagrieziena punkts vienas bankas liktenī bija lēmums par šīs bankas nesodīšanu, un es domāju, ka tas arī izraisīja ASV puses reakciju." Kā iepriekš ziņots, FKTK 2017. gada vasarā par sankciju pret Ziemeļkoreju pārkāpšanu sodīja piecas bankas, bet novembrī nolēma nesodīt "ABLV Bank", noslēdzot ar kredītiestādi administratīvu vienošanos.

Ārlietu ministrs skaidro, ka ASV iesniegtā informācija bija par 2016. un 2017. gadu. "Cik tā ir juridiski pierādāma tiesā - to es gan atstāšu komentēt atbildīgajām personām, tas nav tas, ko Ārlietu ministrija vai ārlietu ministrs spēj izvērtēt," teic Rinkēvičs. "Kopumā visa šī situācija, kurā vienu brīdi mums bija 55% nerezidentu [no kopējā tirgus], kur mums bija zināma transakciju vēsture Moldovas, Ukrainas un citos gadījumos."

Vēsturiskie pārkāpumi veido nopietnu fonu, kas kopā ar ziņām par sankciju pārkāpumiem, kas ir "pietiekami svaigi", liek uzdot jautājumu, "vai tie paškontroles mehānismi, kas eksistēja bankās, bija pietiekami".

Ministrs uzsver, ka 2016. gadā daudz kas tika izdarīts, lai sakārtotu nozari, tomēr, iespējams, daudziem šķita, ka Latvijai ir vairāk laika, lai to darītu pakāpeniskāk. "Mēs stabili esam daļa no Rietumu pasaules – ar visiem principiem –, un mēs vairs nevaram nosēdēt uz diviem krēsliem arī finanšu sektorā, kā mums pat likās pirms pieciem gadiem."

"Amerikāņi, pēc būtības, mums īsti daudz neko neprasa, jo amerikāņi, aizsargājot savu finanšu sistēmu, var nākt klajā ar paziņojumu – un te Latvijas valdībai īsti nekādas teikšanas nav, viņi neuzbrūk Latvijai, viņi aizsargā sevi," skaidro Rinkēvičs.

"Nevis lielā, briesmīgā Amerika ir metusies mazo nabaga Latviju - sērdienīti, kā mums ik pa brītiņam gribās teikt –, bet viņi ir vienkārši pateikuši: ir sankcijas, ir transakcijas, kur mēs jūtam, ka pat jūs ar savu ir kā uz pasaules fona nelielo sektoru apdraudat mūs," viņš uzsver.

Pilnu interviju ar ministru iespējams redzēt šeit: