Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ANO atbalstīja ASV rezolūciju, kas aicināja neatkarīgi izmeklēt iespējamo ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā. Šīs rezolūcijas noraidīšana demonstrē to, ka Sīrijas un Ukrainas jautājumā ANO ir bezspēcīga.
"Es uzskatu, ka šobrīd ir jādara divas lietas. Pirmā lieta: ir jāturpina strādāt starptautisko organizāciju formātā. Patīk vai nē, ANO ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas ir īstās organizācijas, kurām ir jāstrādā un jāizmeklē, jo šie gadījumi ir jāizmeklē un jādokumentē. Atbildīgie agrāk vai vēlāk tiks saukti pie atbildības. Otra lieta: jā, mēs redzam - ja režīms pēc gada izdarīja tieši to pašu, ko tas darīja 2017. gadā, tad trieciens pa šī režīma militārajiem objektiem ir pilnīgi leģitīms. To es teicu pirms gada, to es varu atkārtot arī šobrīd."
Šie objekti ir tādi, par kuriem "ir pietiekamas aizdomas, ka tur glabājas ķīmiskie ieroči vai ka tie militārie instrumenti, ar kuriem šos ieročus var izšaut vai nogādāt".
Rinkēvičs noraida salīdzinājumus ar 2003. gada Irākas konflikta sākumu, uzsverot, ka tās ir "absolūti dažādas situācijas".
"Irākā jūs neredzējāt nevienu cilvēku tiešraidē, kur bija pietiekami daudz safilmēts, kā cilvēki mirst no ķīmisko ieroču lietošanas, un tur ekspertiem bija pietiekami daudz pazīmju, ka tiešām ķīmiskie ieroči ir lietoti. Par Irāku bija tikai aizdomas un viena maza meitenīte, ko demonstrēja [ANO] Drošības padomē," skaidro ministrs.
Viņš uzsver: "Ja tur nekas nav noticis, ja ANO Drošības padomē ir diskusija par neatkarīgu izmeklēšanu, ko varētu veikt starptautiskie eksperti, kas būtu tas labākais, ko šajā brīdī darīt, un tam tiek uzlikts veto, tad šīs aizdomas tikai pastiprinās, nevis samazinās."
Ministrs atzīst, ka nevar izslēgt, ka uzbrukuma veikšana var būt provokācija, ko īstenojis kāds cits konfliktā iesaistīts spēks, nevis Asada režīms. Tomēr tādā gadījumā nav saprotama Krievijas rīcība, uzliekot veto ANO rezolūcijai, kas dotu mandātu neatkarīgai izmeklēšanai.
"Ja mēs redzam, ka iet bojā cilvēki, pie tam daudz, pie tam civiliedzīvotāji, nevis militāri spēki, ja mēs redzam, ka faktiski ir paralizēta situācija, ja mēs redzam, ka tiek izmantoti masu iznīcināšanas ieroči - un šajā gadījumā ķīmiskie ieroči, kodolieroči un bioloģiskie ieroči ir viena kategorija - un ja mēs redzam, ka šie ieroči var nonākt vēl kādās citās rokās, tad es uzskatu, ak tas ir leģitīms pamats dot nepieciešamos triecienus," saka ministrs.
Viņš netic, ka šis konflikts varētu būt par pamatu plašākai militārai sadursmei un pat 3. Pasaules karam, ar ko baida Krievijas propagandas kanāli. Tomēr "2015. gadā, kad Krievija iegāja Sīrijā, trīs reizes paziņoja, ka tā no Sīrijas savus spēkus ir atvilkusi, bet, kā mēs redzam, tur karavīri ir, šeit ir radies vēl viens ļoti nopietns starptautiskā saspīlējuma perēklis, kurš tik ātri nepazudīs".
Ministra vērtējumā tas, ka neizdodas sākt miera sarunas starp konfliktā iesaistītajām pusēm, daļēji pamatojams, ka "joprojām gan Sīrijā iekšienē, gan ārpus Sīrijas ir spēki, kas domā, ka viņi var uzvarēt".
Pilnu interviju ar ārlietu ministru iespējams redzēt šeit:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
