ES dalībvalstu skaits var sarukt – Rinkēviča prognozes un skaidrojumi par Latvijas ārpolitiku  (185)

Pēdējā gada laikā no vadošajām valstīm dzirdama uztraucoša retorika, kas, kā noprotams, vērsta pret Ungāriju un Poliju. "Tas ir bīstami," uzskata ministrs.

Intervijā viņš atklāja savus plānus kandidēt šogad paredzētajās Saeimas vēlēšanās "Vienotības" sastāvā, komentēja ASV, Francijas un Lielbritānijas raķešu triecienus Sīrijas militārajiem objektiem, kā arī "baņķieru drāmu", ļaujot noprast, ka "ABLV bank" varētu sekot arī citas Latvijas kredītiestādes.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Ministrs raksturo aprīļa sākumā Vašingtonā notikušo Baltijas valstu un ASV samitu, uzsverot, ka viens no tā pamatuzdevumiem bija "absolūts politiskais simbolisms" saistībā ar Baltijas valstu simtgadi un Aukstā kara laikā ASV piekopto Baltijas valstu pievienošanas PSRS neatzīšanas politiku. "Joprojām arī 21. gadsimta tviterpolitikā simbolismam ir nozīme," teica Rinkēvičs.

Tāpat tā bija iespēja Baltijas valstu prezidentiem runāt tieši ar ASV prezidentu Donaldu Trampu "par lietām, kas mūs uztrauc - drošība, aizsardzība, enerģētika". Kā jaunu iezīmi sadarbībā ar ASV ministrs raksturo to, ka "mēs līdz šim bijām ļoti, ļoti koncentrējušies uz tradicionālo aizsardzību militārā izpratnē", bet tagad "mēs šobrīd pietiekami daudz sākam attīstīt sadarbību tajā, ko mēs saucam par hibrīdkaru, sociālajiem tīkliem, politiskajām kampaņām [šādā vidē], kur amerikāņiem ir pieredze, mums ir interese".

Rinkēvičs atsaucās uz "kandidātu izteikumiem pirms vēlēšanām", visticamāk, ar to domājot Trampa mājienus, ka ASV nevajadzētu NATO ietvaros aizsargāt valstis, kas aizsardzībai netērē pietiekami lielus līdzekļus. "Šī samita virsmērķis bija vēlreiz apstiprināt to, kas ir, attīstīt zināmu progresu lēmumos, kas būs jāpieņem jūlijā NATO samita laikā," viņš teica.

Jūlijā gaidāmajā NATO samitā Briselē Latvija vēlas panākt, lai tiktu uzlabota organizācijas komandas struktūra - lēmumu pieņemšanai ir jābūt ātrākai un militārās vadības centriem jāatrodas tuvāk.

"Tas praksē nozīmē to, ka brīdī, kad mums ir problēma, tad nevis vēstnieki diskutē 48 stundas, bet militārais komandieris var rīkoties brīvāk," skaidro Rinkēvičs.

Tāpat nākotnes plāni saistās ar pretgaisa aizsardzību, kas "nozīmē pietiekamus spēkus un pietiekamu instrumentāriju, lai Baltijas gaisa telpas aizsardzība no Baltijas gaisa telpas patrulēšanas pārveidotos par pilnvērtīgu pretgaisa aizsardzību".

Trešā Latvijas vēlme ir papildu NATO spēku elementi Baltijas jūrā.

Rinkēvičs apgalvo, ka ir "lielas lietas" kā drošības politika un daudzi jautājumi Eiropas kontekstā, kur Baltijas valstis ir vienotas.

"Bet tas nenozīmē, ka mums vienmēr būs ansamblis, kurā būs trīs dziedātāji. Mums ir arī solo izpildītāji," ministrs raksturo Baltijas valstu vienotību.

Divu Baltijas valstu - Latvijas un Igaunijas - prezidenti apsveica Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ar atkārtotu ievēlēšanu amatā, kamēr Lietuva to nedarīja. Rinkēvičs atklāj, ka Ārlietu ministrija Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim rekomendēja šādi rīkoties. "Mēs uzskatām, ka ir zināmas protokolārās normas. Lietuva pieņēma savu suverēnu lēmumu," viņš skaidro, norādot, ka šādas lietas Baltijas valstis savā starpā nekoordinē. "Tur ir arī zināms personības jautājums," ministrs piebilst.

Rinkēvičs atgādināja, ka decembrī "divas valstis nobalsoja ANO Ģenerālajā asamblejā par rezolūciju saistībā ar Jeruzalemi kā Izraēlas galvaspilsētu, ko tagad atzīst ASV, un viena valsts - Latvija - atturējās". "Atturējās tāpēc, ka mums bija sava racionālā loģika. Mēs diskutējām ar saviem kolēģiem, mēs zinām kādi iemesli bija Lietuvas un Igaunijas lēmumam, bet mums ir savi lēmumi," viņš stāsta.

Jāatgādina, ka tolaik ANO Drošības padome noraidīja ASV lēmumu atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu. Tam sekoja Ģenerālās asamblejas balsojums, kurā 128 valsts, ieskaitot Lietuvu un Igauniju, atbalstīja šādu Drošības padomes lēmumu, bet 35 valsts, ieskaitot Latviju, atturējās. To atbalstīja ASV, Izraēla un vēl septiņas valstis.

Tuvo Austrumu miera procesa jautājumos Latvijas nostāja esot konsekventa: "Tajā brīdī, kad mēs redzam, ka nav Eiropas Savienības vienotības, kad mēs redzam, ka visa šī diskusija Ģenerālajā asamblejā pārvērtās nevis vairs par starptautiskām tiesībām, bet lielā mērā par mūsu stratēģiskā sabiedrotā lamāšanu, mūsu lēmums bija pieturēties pie mūsu konsekventās rīcības [- atturēšanās]."

Savukārt Igaunija cer uz kļūšanu par ANO Drošības padomes dalībvalsti 2019. gada vēlēšanās, kur ir būtisks daudzu ANO valstu atbalsts. "Lietuva varētu komentēt savu rīcību pati, jo šeit ir zināms stāsts, ko es rakstīšu memuāros," saka Rinkēvičs.

Ministrs intervijā arī komentēja epizodi preses konferencē Vašingtonā, kurā kopīgā Baltijas valstu un ASV prezidentu konferencē Tramps aicināja Vējoni izvēlēties no žurnālistiem nākamo jautājuma uzdevēju, piebilstot, ka, vēlams, lai žurnālists būtu no Baltijas, kur "ir īstas, nevis viltus ziņas". Latvijas prezidents saminstinājās, par ko izteikti minējumi, ka viņš Trampa teikto nav sapratis.

Vējonis gan noraidījis to, ka šis būtu bijis misēklis. Tā bijusi apzināta viņa rīcība, jo viņš negrasījās iesaistīties diskusijās par to, kurš ir vai nav īsts medijs.

"Es domāju, ka prezidents reaģēja adekvāti," uzskata Rinkēvičs, piekrītot Vējoņa skaidrojumam. Jautāts par to, ko viņš darītu prezidenta vietā, Rinkēvičs atbildēja: "Visticamāk, es teiktu: "Tā kā mums nav Baltijas valstu žurnālistu rokas, tad es, prezidenta kungs, jums nododu atpakaļ iespēju vadīt preses konferenci.""

Pirms trim gadiem Rinkēvičs pauda viedokli, ka nepastāv Aukstais karš, bet gan zināms "ledus laikmets" attiecībās ar Krieviju.

Tagad viņš atzīst: "Situācijas pa šiem trīs gadiem nebūt nav mainījusies. Es domāju, mums joprojām ir ledus laikmets mūsu attiecībās, šajā gadījumā ne tikai Latvijas - Krievijas, bet plašākā kontekstā."

Krievija no vienas puses cenšas atjaunot savu varenību un zināmu kontroli pār teritoriju, bet no otras puses tas nav pieņemams Eiroatlantiskajai kopienai. "Vai pie tām visām pretrunām, kas mums ir, pie tā, ko mēs esam veikuši - gan sankciju politika, gan NATO spēki šeit reģionā -, mums ir jāatmet dialogs? Nē, nav. Pat vissliktākās sarunas ir labākas par vienu raķešu triecienu."

"Jā, mēs gribam uzturēt labu, es teiktu, cilvēcīgu sadarbību ar krievu sabiedrību. Jā, mēs redzam, ka Latviju par savu mītnes vietu izvēlas ne tikai cilvēki, kuri nopērk te īpašumus un varbūt tā nauda būtu īpaši papētāma, bet kaut vai "Meduza" redakcija," jautāts par Latvijas attiecībām ar Krievijas opozīciju un sabiedrību, saka ārlietu ministrs.

2014. gadā bijušie Krievijas medija "Lenta.ru" žurnālisti dzimtenē esošās cenzūras dēļ Rīgā atklāja portāla "Meduza" redakciju.

Šī gada martā pēc tam, kad, atbildot uz 23 krievu diplomātu izraidīšanu no Lielbritānijas, Krievija izraidīja tikpat britu diplomātu un apturēja Britu padomes darbību Krievijā, Latvijas Ārlietu ministrija piedāvāja uzņemt savā teritorijā Britu padomi un raidorganizācijas BBC Krievijas redakciju. Krievijas un Lielbritānijas attiecības saasinājušās pēc marta sākumā notikušā uzbrukuma ar nervus paralizējošu vielu bijušajam krievu dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai.

BBC Krievijas redakcijā un Britu padomē strādā arī Krievijas pilsoņi, piebilst Rinkēvičs.

"Es redzu, ka ir daudzi cilvēki, kas tiešām strādā Latvijā, mācās valodu un grib būt daļa no mūsu sabiedrības. Manuprāt, šeit mums ir jābūt pietiekami atvērtiem," viņš skaidro.

"Bet es to nesauktu par kaut kādu paralēlo pasauli, es teiktu, ka tas ir tas, kur mēs nedrīkstam pazaudēt saikni ar cilvēkiem," viņš piebilst.

"Ir atsevišķi iekšpolitiski jautājumi, kuri mums ir ārpolitiski jāskaidro," atzīst Rinkēvičš. "Šobrīd mūsu vēstnieki cīnās visās iespējamās starptautiskajās organizācijās ar Krievijas pārstāvjiem par Izglītības reformu."

Jautāts par "Saskaņas" aktivitātēm aiz Latvijas robežām, ministrs ir pārliecināts, ka "tā nav problēma". "Es to drīzāk saucu par selfijpolitiku, nevis ārpolitiku. Ir trīs lietas. Pirmā lieta: ir pilnīgi leģitīma pašvaldību sadarbība starptautiskā līmenī, sevišķi galvaspilsētu sadarbība. Otra lieta: Rīgas pilsētas mērs ir arī Eiropas partiju grupas attiecīgi Latvijas partijas vadītājs, līdz ar ko viņš dodas uz Eiropas sociālistu kongresiem, viņš, protams, tiekas un runā tieši tāpat kā Eiropas tautas partijas, liberāļi un citi gan valdībā esošu, gan ārpus valdības esošu partiju vadītāji."

"Tad ir tas trešais stāsts, ka ir mēģinājumi radīt iespaidu, ka, redz, mums Maskavā vai Minskā izdevās atvērt to vai citu stendu. Tas, ka pēc kāda laika mēs dzirdam, ka tas stends ir smuki aiztaisīts ciet, jo tam nav bijis nekādas jēgas, par to, protams, nav tik skaļi stāsti," intervijā teic Rinkēvičs.

Tomēr viņš uzsver: "Bet būsim arī reālisti. Gan mēs šeit Latvijā, Ārlietu ministrijā, labi zinām, kurš pārstāv citas valstis oficiāli un diplomātiski, tāpat arī citās valstīs zina, kas ir kas."

"Es redzu Eiropas Savienību pēc desmit gadiem, es redzu to kā dinamisku, bet es neesmu pārliecināts, ka tajā būs - pagaidām gan - 28, bet būs 27 valstis, jo var gadīties, ka viena otra valsts uzskata, ka tā atradīsies pilnīgi citā līgā," pauž ministrs.

Latvijai jāatrodas Eiropas Savienības kodolā attiecībā uz Eirozonu, aizsardzību, enerģētiku un transportu.

"Mani ļoti uztrauc tas, ko es dzirdu pēdējā gada laikā," par iespējamu dalībvalstu skaita samazinājumu saka Rinkēvičs. "Tā ir diskusija, ka Eiropas Savienība ir vērtību savienība, un es dzirdu, ka ir vesela rinda tiešām vadošu Eiropas valstu, kas uz vienu otru valsti - dažas mēs te minējām - skatās ar lielu skepsi. Tas ir bīstami," viņš apgalvo. Iepriekš intervijā ministrs atsaucās uz procesiem Ungārijā un Polijā.

Par Saeimā nesen noraidīto Kopdzīves likuma iniciatīvu Rinkēvičs saka: "Es arī šobrīd uzskatu, ka tas ir nožēlojami, ka šāda likuma nav. Tas ir nožēlojami, ka mēs diskutējam par absolūti nebūtiskām lietām un ir ļoti liela daļa politiķu, kas sēj pilnīgi bezjēdzīgas bailes par to, kas tik nu notiks ar bērniem un visu pārējo."

"Es domāju, ka diemžēl pašlaik nav pietiekami balsu, un to varbūt kādu laiku nebūs, bet par šo tēmu es esmu diezgan daudz runājis un esmu gatavs turpināt runāt un skaidrot sabiedrībai, kāpēc tas nekādi neapdraud sabiedrības pamatus - ne morālos, ne juridiskos, ne kādus citus, un kāpēc tas nav pretrunā ar Satversmi, bet tikai papildina Satversmes normu," uzsver ministrs.

Viņaprāt, tas daļai sabiedrības būtu arī motivācija palikt Latvijā: "Es zinu diezgan daudz cilvēku, kas ir aizbraukuši nevis tāpēc, ka viņiem te ir maza alga, bet tāpēc, ka viņi jūtas atstumti."