Saspridzinātais tilts, valoda un mīlestība: 'Saskaņa' par partiju, varu un piedāvājumu vēlēšanās  (65)

Sarunā piedalījās partiju "Saskaņa" pārstāvošie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, kurš ir arī partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, Igors Pimenovs, kurš ir arī partijas valdes loceklis, un Jānis Ādamsons.

Urbanovičs solīja, ka "Saskaņa" līdz 13. Saeimas vēlēšanām piedāvās alternatīvu Ministru kabinetam jeb "ēnu kabinetu", un šoreiz tas "nebūs pa jokam".

"Saskaņa" iepriekšējās – 12. Saeimas – vēlēšanās guva lielāko vēlētāju, proti, 23% atbalstu. Tiesa gan, pirms tam parlamenta ārkārtas vēlēšanās partijas politiskais priekštecis apvienība "Saskaņas centrs" ieguva vēl lielāku vēlētāju atbalstu, sasniedzot 28%. Tradicionāli šis politiskais spēks pārstāv Latvijas krievvalodīgo un citu mazākumtautību intereses. Neraugoties uz uzvaru pēdējās divās Saeimas vēlēšanās un augstiem sasniegumiem, partija vienmēr strādājusi opozīcijā, lielāko varu iemantojot galvaspilsētas un Latgales pašvaldībās.

Kā ziņots, "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno diskusiju sēriju "Par ko balsot?". Pirmā šīs sērijas daļa tiešraidē skatāma divu nedēļu garumā, sākot ar 14. maiju. Šajās diskusijās katru darba dienu notiek sarunas ar partiju līderiem par Latvijas politiskajiem spēkiem, to līdzšinējo darbību, konkurenci un potenciāliem piedāvājumiem.

Ādamsons saņem Krievijas izmaksātu pensiju, kuras apmērs pagājušajā gadā kopumā veidoja 8232 eiro, liecina viņa amatpersonas ienākumu deklarācija. "Jautājums ir ļoti vienkāršs. Es esmu to pensiju nopelnījis vai neesmu nopelnījis? Tas ir pirmais jautājums. Otrais, vai man kāds var pārmest par manu darbu gan Tālajos Austrumos vai šeit, ko es esmu darījis, ieņemot dažādus amatus," uz raidījuma vadītāja repliku par pensiju, ko deputāts saņem par laiku, ko dienēja PSRS bruņotajos spēkos, saka Ādamsons.

Viņš uzsver, ka šo pensiju nesaņēma tad, kad darbojās izpildvarā. "Tad, kad es kļuvu par Saeimas deputātu, paskatījos, ka mūsu ārzemju latvieši no rietumiem saņem pensijas, saņem atalgojumu un nekādu problēmu nav. Tad rodas jautājumi vēl jo vairāk. Kad atgriezos Latvijā, man nez kāpēc pa tiem gadiem, ko es esmu nodienējis, arī neizmaksāja sertifikātus." Turklāt nodienētie gadi netiek ieskaitīti, aprēķinot Latvijas vecuma pensiju.

""Saskaņā" pašreiz norisinās iekšējā diskusija. Es uzskatu, ka mums neatkarīgi no augstajiem reitingiem ir ļoti jādomā par nosacīti jaunu "Saskaņu" – par "Saskaņas" jauno piedāvājumu un arī piedāvātājiem," pagājušajā nedēļā intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" teica Ušakovs.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" viņš skaidro, ka lielām partijām ar labu reitingu ir "visgrūtāk saņemties un meklēt iekšēju diskusiju par to, kas būtu jāmaina", jo ir daļa, kas uzskata, ka tāpat ir labi, jo "tauta mūs atbalsta".

Savukārt Urbanovičs uzskata, ka šāda pašapmierinātība ir kaitīga. "Tā var novest un jau ir novedusi daudzas partijas - gan no koalīcijas, gan opozīcijā esošas - līdz kraham, līdz kaunpilnam noslēgumam," viņš apgalvo.

Lai kritiski un analītiski raudzītos uz savu darbību, jārosina un jāprovocē diskusija. Tādēļ uz nākamnedēļ plānoto partijas kongresu aicināti arī kritisku viedokļu paudēji.

Ja jaunākie socioloģisko aptauju dati liecina, ka par "Saskaņu" plāno balstot ap 23% vēlētāju, kas ir augstākais reitings starp visiem politiskajiem spēkiem, tad Urbanovičs ir pārliecināts, ka partijas potenciālais elektorāts varot sasniegt pat 40% un vairāk.

Viņš teic, ka partijai būšot jauni cilvēki un jaunas idejas. "Iestājies nogurums no politikas kā tādas, bezcerība absolūta, neticība visu partiju vēlētāju vidū, ka principā kaut kas šajā valstī var mainīties uz labu. Bet vienlaicīgi tā kā gribētos pārmaiņas," uzskata Urbanovičs, piebilstot, ka jaunas būšot ne tikai idejas, bet arī personas.

Pimenovs, runājot par skolu reformu un izmaiņām, kas paredz, ka mazākumtautību skolās jāmācās latviešu valodā, atceras, ka Latvijas Tautas fronte esot solījusi "mazākumtautībām būs iespēja mācīt savus bērnus ģimenes valodā". Bilingvālā apmācība, viņaprāt, ir nepieciešamība. "Pozīcija ir šāda, ka mazākumtautību ģimenes valodai jādominē pusaudžu un bērnu vecumā. (..) Vairāk par 50% visās klasēs no pirmās līdz divpadsmitajai," saka deputāts.Urbanovičs papildina kolēģi, uzsverot, ka problēma nav reformā, bet dialoga trūkumā. Proti, latvieši krievu nevēlēšanos pāriet uz apmācībām latviešu valodā uztver kā necieņu, bet krievi uzskata, ka grib iznīdēt viņu krieviskumu. Risinājums esot izbeigt aizvainot vienam otru un uzsākt mierīgu dialogu. Pēc viņa domām, premjeram vajadzētu apturēt visu šo procesu un atsākt sarunas tikai pēc vēlēšanām, jo "Šadurskis taisa priekšvēlēšanu triku", savukārt Saskaņa necīnoties par vēlētāju, bet par "mieru Latvijā".
Tāpat saskaņieši norāda, ka viņi galvenokārt satraucas par izglītības kvalitāti. Esot skaidrs, ka katram, pabeidzot vidusskolu, jāzina latviešu valoda, taču nav pietiekami labi sagatavoti skolotāji, kas varētu mācīt latviski. Ādamsons, aizstāvot kolēģu teikto, citē Raini: "Latviskā Latvijā demokrātiju visiem. Tas nozīmē, ka nevienam neko neuzspiež. Jānis Rainis bija tas, kurš ieviesa mazākumtautību skolu izglītību Latvijā."

Šo jautājumu rezumējot, Urbanovičs saka, ka iestājas par kvalitatīvu izglītību un pret provokatīvām darbībām "tādā svarīgā jautājumā kā bērni".

Uz jautājumu par to, kas šobrīd ir lielāka Latvijas problēma, Urbanovičs atbild, ka tā ir "ierēdnieciskās valdības nemākulīga funkcionēšana". Ādamsons šo domu papildina ar vārdiem "absolūts neprofesionālisms no izpildvaras un stulbums".

Pimenovs gan redz citas problēmas Latvijā un uzskata, ka jārunā par sociālo nevienlīdzību, kas "izveidojusies tieši pēdējo divdesmit gadu laikā". Viņaprāt, lai atrisinātu šo jautājumu, aktīvāk jāstrādā pie progresīvā nodokļa ieviešanas un jāiegulda valsts līdzekļi ekonomikā.

Urbanovičs gan ir pārliecināts, ka visu atrisinātu vēlēšanu sistēmas maiņa. "Es, Jānis, gribu iniciēt, ka Latvijā mainās vēlēšanu sistēma. No profesionālās un mažoritāro. Es domāju, ka tā ir lielākā problēma, kāpēc valdības var atļauties būt kūtras un partijas bezatbildīgas, deputāti privatizē madātu, pāriet no partijai vai aizmirst solījumus. Es domāju, ka Latvija sadalāma simts vai mazākos apgabalos, un notiek partiju virzītu kandidātu sacensība. Un vēlētājam ir iespēja viņus vērtēt individuāli, (..)," pārliecināts Urbanovičs.

Runājot par Krimu un par to, vai Krievija ir pārkāpusi virkni starptautisko tiesību normu un tai pienākas sankcijas, Urbanovičs sākotnēji skaidru atbildi nesniedz. "Krima noteikti būs Ukrainas sastāvdaļa tāpat kā Donbasa," viņš saka. Lai tas notiktu, pasaules lielvarām esot jāveicina dialogs starp Ukrainu un Krieviju. Sankcijas esot neizbēgama šā procesa fāze, jo "tiek ekspluatēts konflikts". Taču, kad vēlreiz tiek pārjautāts, vai sankcijas ir pamatotas, deputāts atbild: "Es uzskatu, ka tā ir muļķība".

Jau ziņots, ka, sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm

"Runājot par valodas referendumu, tā bija atsevišķu partijas biedru kļūda. Partija nekad nav atbalstījusi šo te divvalodības noteikšanu Latvijā. (..) Tā bija Nila Ušakova personīga rīcība, un šajā gadījumā tā nebija saistīta nekādā veidā ne ar partijas, ne frakcijas darbu," uzsver Ādamsons.

Izrādās gan, ka šai jautājumā saskaņas partijā nav, jo Urbanovičs kolēģim nepiekrīt: "Tas bija traks laiks, bija veikta masīva provokācija, kurā partija, tai skaitā es, es gan neparakstīju, bet es atbalstu Nila soli un uzskatu, ka viņš rīkojās pareizi, jo mēs izdarījām pašu galveno - mēs saglabājām savu vēlētāju."

Pirms mēneša ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka pēdējo septiņu līdz desmit gadu laikā pasaule ir radikāli mainījusies, un Latvija vairs nav tilts starp Austrumiem un Rietumiem. "Mēs vairs neesam ne tilts, ne vārti, nekas," viņš teica.

Diskusijā otrdien Ādamsons norāda, ka "mēs to tiltu uzspridzinājām", precizējot, ka šie spridzinātāji ir valdošo partiju politiķi.

Viņš iepriekš kritizējis valdību par "ABLV Bank" neglābšanu un nerezidentu banku biznesa, viņaprāt, iznīcināšanu. "Viena no Latvijas problēmām pēdējo desmit, piecpadsmit gadu laikā ir absolūta bezatbildība par pieņemtajiem lēmumiem," uzskata Ādamsons. Tam piemērs arī esot elektrības obligātā iepirkuma komponentes sistēma, kur "nav atbildīgo".

Arī attiecībā uz nerezidentu bankām, kas ir pelnošs bizness, ar normatīvo bāzi viss esot kārtībā, bet jautājums esot par tās ievērošanas kontroli.

Urbanovičs piebilst, ka Latvija brauc no visatļautības grāvja pilnīga aizlieguma grāvī. "Es domāju, ka ar bankām ir cauri. Rinkēviču var apsveikt, es saprotu viņa sajūsmu. Tiešām banku sektors Latvijā neeksistē - tikai zviedri un Valsts kase. Es domāju, ka var apsveikt arī Kučinski, jo viņš arī par to priecājās, ka izsapņots ir arī [sapnis par] tilta funkciju," saka politiķis.

Pēc viņa teiktā, arī tranzīts nevar pastāvēt bez banku sektora. Uz iebildi, ka Lietuvā tranzīts pastāv, bet bankās tik liels nerezidentu sektors nav bijis gadiem ilgi, Urbanovičs atbildēja, sakot, ka zina, kāda situācija ir Lietuvā.

Viņš uzsver, ka valdībai ir jācīnās par kravām, jo tā ir nevis palīdzība kravu īpašniekiem, bet darbs Latvijas dokeriem un dzelzceļniekiem. Valdībai būtu jādefinē savas intereses, ko būtu respektēt arī starptautiskās organizācijas.

"Mums vajag panākt, lai Latvijā nebūtu neviena svešā. Arī tāds, kurš man nepatīk un kuru es esmu gatavs saplēst gabalos. Man jāatzīst, ka viņš ir Latvijai piederīgs un kā ar tādu man vajag strīdēties vai kopā kaut ko darīt Latvijas labā," uzsver Urbanovičs. Jautāts, vai arī bēgļi ir "savējie", "Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītājs atbild: "Viņi ir nelaimīgi cilvēki, viņiem ir jāpalīdz."

Sarunas gaitā Urbanovičs atzīst, ka bēgļiem ir jābūt savējiem, arī Pimenovs piekrīt.

"Ja jau reiz mēs esam Eiropas Savienībā, mums vajadzētu nedemonstrēt nesolidaritāti, starp cilvēku nīdējiem sevi pierakstīt. Ja šie nelaimīgie cilvēki nāk klāt, protams, drošībniekiem jāskatās, kas tie par cilvēkiem un tā tālāk, bet, ja viņi ir šeit, mums nevajadzētu viņus nicināt un demonstrēt viņu svešumu," aicina Urbanovičs.

Jaunākajā seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvju organizācijas "ILGA Europe" pētījumu "Rainbow Europe 2018" par LGBTI tiesību stāvokli Eiropā konstatēts, ka lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (0LGBT) tiesību ievērošanas jomā Latvijā ir sliktākā situācija visā Eiropas Savienībā (ES), vēsta ziņu aģentūra LETA.

Seksuālo minoritāšu tiesību situāciju Latvijā organizācija novērtējusi ar 16,1%, kas ir mazāk par pērn sasniegtajiem 17%, turklāt tendence bijusi pretēja vairumam citu ES valstu, kur "ILGA Europe" saskatījusi situācijas uzlabojumus. Latvija ieguvusi zemāko vērtējumu starp ES valstīm.

Saeimas frakcijas "Saskaņa" vadītājām ir situācijas skaidrojums: "Tas nāk no mūsu vispārējās neiecietības uz dažādību.

"Kas es tāds, lai viņus sodītu, lai viņus tiesātu? Es jums atbildu: kas es tāds?" aizdomājas politiķis.

"Vieta [pētījuma "Rainbow Europe 2018" novērtējums] ir pelnīta. Un es paskaidroju, kāpēc: mums ir neiecietība ne tikai pret seksuālām minoritātēm, bet minoritātēm vispār un dažādību. Mums ir ļoti liels gradus naida. Mums vēl drusku un mēs kausimies, mums vajag vairāk mīlestības vienam pret otru!" pārliecināts politiķis.

"Sākot ar deviņdesmito gadu, mēs visu laiku meklējam ienaidnieku, kāpēc mums neiet viena, otra, trešā joma. Tad padomju savienības mantojums, tad komunistu mantojums, tad čekistu mantojums, tad krievu valoda, tad geji un lesbietes un tieši tāpēc mēs dzīvojam slikti!" atskārst Ādamsons. "Mēs visu laiku meklējam iemeslu tā vietā, lai paskatītos spogulī un padomātu, vai tie cilvēki, kas tiešām ir spējīgi pieņemt lēmumu, ieņem atbilstošu amatu."

Pērn Pimenovs rosināja atļaut publiskos pasākumos sludināt komunisma ideoloģiju un gājienos izmantot Padomju Savienības simboliku. Šobrīd to likums aizliedz. Priekšlikumi likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" grozījumiem iesniegti otrajā lasījumā, Saeimas plenārsēdē tie vēl nav skatīti. Tie izraisīja lielu sabiedrības, kā arī Nacionālās apvienības deputātu kritiku.

Deputāta ieskatā komunisma ideoloģija šobrīd ir nepamatoti pielīdzināta nacionālsociālismam. Viņa skatījumā šī pielīdzināšana maldina jauno paaudzi. Deputāts intervijā uzsvēra, ka komunisma ideoloģijas pielīdzināšana nacionālsociālismam nozīmētu neatzīt "faktu, ka Padomju Savienība kopā ar sabiedrotājiem vinnēja Otrajā pasaules karā un ļoti sāpīgi aizvainotu kara veterānus, kuri izdarīja visu, lai viņu uzvara, tomēr notiktu".

Jautāts, vai vienu režīmu nosoda vairāk nekā otru, Pimenovs atbild: "Par režīmu salīdzināšanu esmu gatavas runāt, te ir atsevišķs stāsts. Es negribētu ar divām replikām dot šeit vērtējumu."

Sarunā iesaistās arī Urbanovičs, paskaidrojot, ka Pimenovs savus priekšlikumus sniedza, "nevis, lai kaut ko attaisnoto, bet lai mīkstinātu sodus par to, ja kāds veterāns iet ar savu godam nopelnīto ordeni".

"Tas ir vienkārši cilvēku cieņas jautājums, nevis tik izvērsti, kuram ūsas bija sliktākas – Hitleram vai Staļinam," rezumē Saeimas frakcijas "Saskaņa" vadītājs.

2009. gadā partija "Saskaņa" parakstīja sadarbības līgumu ar Krievijas politisko partiju "Vienotā Krievija", taču pērn sadarbības līgums tika pārtraukts.

Komentējot līguma pārtraukšanu, Urbanovičs norāda: "Būs Eiropas Savienībai dialogs ar Krieviju vai Krievijas politiķiem, mēs būsim klāt. Mēs no viņiem nedistancēsimies. Tā nav necieņas demonstrēšanu pret Krieviju un tā tālāk. Tie vienkārši ir jauni uzstādījumi, mēs esam kļuvuši eiropeiskāki."

Vaicāts, vai ir kāda kategoriski nosodāma lieta no valsts interešu viedokļa, ko dara Krievijas prezidents Vladimirs Putins un partija "Vienotā Krievija", politiķis nosaka: "Ir kategoriski muļķīgi mēģināt mācīt lielas valsts valdītājus, dzīvojot viņiem kaimiņos, īpaši tādā nervozā stāvoklī, kāds viņš ir [..]."

Urbanoviča skatījumā tādai jaunai demokrātijai kā Latvijai nevajadzētu riskēt "ar citu valstu pamācīšanu". Vienlaikus politiķis atklāj, ka ir ļoti satraukts, kas notiek un var notikt Krievijā.