Ministru demisijas, Kaimiņa mīts un Liepiņa cilvēcīgums: LRA solījumi pirms vēlēšanām  (46)

Diskusijā piedalījās LRA valdes loceklis un Saeimas deputāts Edvards Smiltēns, LRA valdes loceklis un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis, kā arī LRA pārstāvju sapulces loceklis un Salacgrīvas novada mērs Dagnis Straubergs. Saruna ir daļa no diskusiju sērijas "Par ko balsot?".

Tajā Smiltēns atklāj, ka rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās startēs arī jaunas sejas. Dažas no tām kļūs zināmas nedēļas nogalē gaidāmajā LRA forumā "Reģionu spēks Latvijas izaugsmei", tostarp lauksaimnieks Jānis Uzulēns un jurists Jānis Ābols.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās politiskais spēks parlamentā ieguva astoņas deputātu vietas. Pirms gada pašvaldību vēlēšanās apvienība Rīgā veidoja kopīgu sarakstu ar partiju "Latvijas attīstībai", par galvaspilsētas mēra amata kandidātu izvirzot Mārtiņu Bondaru, kurš gan tagad šo politisko spēku ir pametis. Pērnā gada rudenī par LRA sadarbības partneri kļuva kustība "Sabiedrība Centriskai politikai", kuru vada bijušais "Vienotības" politiķis Smiltēns.

Kā ziņots, "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno diskusiju sēriju "Par ko balsot?". Pirmā šīs sērijas daļa tiešraidē skatāma divu nedēļu garumā, sākot ar 14. maiju. Šajās diskusijās katru darba dienu notiek sarunas ar partiju līderiem par Latvijas politiskajiem spēkiem, to līdzšinējo darbību, konkurenci un potenciāliem piedāvājumiem.

12. Saeimas vēlēšanās no Rīgas apgabala LRA saraksta ar pēdējo saraksta numuru kandidēja Artuss Kaimiņš, viņš bija viens no trim Rīgas apgabalā ievēlētajiem deputātiem no apvienības. Bijušais aktieris apsteidza pat apgabala pirmo numuru – Mārtiņu Šicu.

Tas, ka tieši Kaimiņš esot apvienību "ievilcis" Saeimā, esot mīts, ko pats politiķis radījis, uzskata Salacgrīvas novada mērs Straubergs.

"Es biju klāt saraksta veidošanā. Es atceros, ka Kaimiņa kungs bija sarakstā kaut kur pa vidu. Tas bija mans ierosinājums ielikt viņu kā pēdējo, lai viņš būtu viegli atrodams," atceras Straubergs.

Salacgrīvas mērs pieļauj, ka tieši Kaimiņa klātbūtne partijā atņēmusi potenciālās vēlētāju balsis. Viņš zina teikt, ka ļoti daudz cilvēku "skaidri un gaiši pateica, ja jūs pinaties ar tādu cilvēku, tad mēs neuzskatām jūs par nopietnu spēku".

"Laiks ir sēnalas atsijājis," par Kaimiņa nebūšanu vairs LRA sastāvā saka Straubergs.

Arī Smiltēns velta parlamentārietim Kaimiņam skarbus vārdus. Tieši Kaimiņš LRA marginalizējis, un viņš ar savu darba stilu nemaz nepiestāv apvienībai. Vilnītis tikmēr uzsver, ka katram partijā ir bijis savs nopelns. Īsajā LRA vēsturē spilgta personība noteikti ir partiju nesen pametušais Mārtiņš Bondars, kurš no LRA saraksta bija ievēlēts 12. Saeimā un no LRA un "Latvijas attīstībai" kopīgā saraksta ievēlēts Rīgas domē pērn.

Pērn decembrī LRA pievienojās divi parlamenta deputāti, kuri 12. Saeimā bija ievēlēti no partijas "No sirds Latvijai", – Arvīds Platpers un Silvija Šimfa. Savukārt šī gada sākumā apvienībai pievienojās ekspremjers un bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Guntars Krasts.

Vaicāti, vai LRA var pievienoties visi, apvienības pārstāvji norāda, ka nevar gan. Personu un apvienības pamatvērtībām jāsakrīt, uzsver Vilnītis. Tie, kuri domā atšķirīgi no LRA, pievienoties nevar. Kāda vērtība vieno Šimfu, Platperu un Krastu gan jājautā pašiem jaunpienācējiem, uzsver Liepājas domes deputāts.

"Latvijas Reģionu apvienība ir Latvijas Republikas Satversmes vērtībās balstīts politisks spēks, kas vienlaikus ir Latvijā otrs lielākais un spēcīgākais reģionālais spēks valstī, kurš ir sakņots reģionos un, manuprāt, ir vistuvāk vēlētājam," tā uz jautājumus, kas ir LRA, atbild Smiltēns.

Jautājumus Domburam raisīja arī citu personu atrašanās partijas rindās. Piemēram, pirms 12. Saeimas vēlēšanām LRA un Latvijas Atdzimšanas partija (LAP) parakstīja sadarbības līgumu. LAP viens no līderiem ir Andris Rubins, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja tā saucamo Zīgeristu partiju.

No kura reģiona nākot Rubins, neviens no politiķiem atbildēt nespēj. Smiltēns gan atrunājās, ka šobrīd notiek darbs pie kandidātu sarakstu un programmas veidošanas. "Šobrīd mēs skaidro nevaram skaidri definēt, kuri cilvēki būs un nebūs šajā komandā. Tas nav šodienas jautājums," uzsver Saeimas deputāts. Viņš piebilst, ka idejas, kas ir pretrunā LRA uzstādījumiem, netiks akceptētas.

Savukārt LRA valdē ir partijas "Ogres novadam" valdes loceklis Dmitrijs Usins. Politiķi arī par šīs personas iepriekšējām gaitām nav zinoši. Uzzinot, ka Usins savulaik kandidējis no partijas "Suverenitāte", Smiltēns aicina šīs partijas savstarpēji nesaistīt.

2016. gada vasarā Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments lēma atstāt negrozītu Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tā laika 12. Saeimas deputāts un Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš atzīts par vainīgu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā. Pēc lēmuma Liepiņš mandātu zaudēja.

Kamēr politiķis bija nodots kriminālvajāšanai, viņš saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas un parlamenta komisijas sēdēs piedalīties nevarēja. Lai gan sākotnēji sēdes nav apmeklējis, vienu politiķis izvēlējās apmeklēt. Liepiņš neņēma vērā sēdes vadītājas, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) norādījumus un vairākkārtīgi atteicās pamest Saeimas sēžu zāli. Šis gadījums izpelnījās plašu rezonansi medijos un sabiedrībā.

Atskatoties uz vairākus gadus veciem notikumiem, Vilnītis vērtē, ka cilvēciski varēja saprast Liepiņa reakciju. "Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka šobrīd viņš ir distancējies no Saeimas vēlēšanām, vismaz šobrīd. Svarīgi ir, ka viņš ir ieguvis cilvēku atbalstu savā Ozolnieku novadā," norāda Vilnītis.

Savukārt Straubergs uzsver: "Mēs uzskatām, ka cilvēciskums un politika, tomēr ir liekami blakus."

"Uz visiem attiecas vieni un to paši noteikumi. Viens likums, viena taisnība visiem," par Liepiņa gadījumu pauž Smiltēns.

Saeima ceturtdien lems, vai nodot komisijām izskatīšanai LRA rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredzētu atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu Saeimā.

Kā uzsver Smiltēns, tas ir fundamentāli svarīgs jautājums. Tieši pozīcija šajā jautājumā LRA pretnostata Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). "Viņi [ZZS], iespējams, būs vienīgie, kas rītdien paliks, cieti stāvot, ar balsojumu "pret"," paredz politiķis.

ZZS un LRA atšķirība, pirmkārt, ir izpratne par to, ko nozīmē godīga un atklāta politika. "ZZS ir skaidri definējusi, ka viņi neatbalsta atklātus politiskos procesus, kā piemēram, prezidenta ievelēšanu [atklāti]," iezīmē parlamentārietis. Otrkārt, tas, ka reģioni jāatbalsta nevis vārdos, bet realitātē, pārliecināts Smiltēns.

Pērnā gada 17. maijā, pirms pašvaldību vēlēšanām. Vilnītis jau viesojās "Delfi TV ar Jāni Domburu". Toreiz viņš papildus citām lietām uzsvēra, ka nedrīkst sēdēt uz diviem krēsliem, proti, uzņēmēja un politiķa amatus nevajadzētu savienot. "Sēžot uz diviem krēsliem tu īsti neesi ne tur, ne tur. Kādam tu kaut ko bišķi nokrāp. Vienā brīdī ir jāizšķiras. Man tas posms bijis astoņus gadus, pēc trešā jūnija man būs jāpieņem lēmums viennozīmīgi," viņš tolaik apgalvoja, taču joprojām nav pametis uzņēmumu.

Teikt, ka viņš meloja, neesot pareizi, jo lēmumu viņš pieņēma uzreiz pēc vēlēšanām, uzskata politiķis un uz''emējs. Sniegt atbildi, kāpēc tomēr nav sanācis pamest uzņēmumu, Vilnītis nesteidzas. Sākotnēji viņš saka, ka atstās to rudenī, kad kļūs par Liepājas mēru, pēc tam min, ka partija nepārsniedza 50% un tāpēc amats saglabāts. Galu galā domnieks gan apgalvo, ka "lēmumu esmu pieņēmis un eju prom," taču dara to lēnāk, lai nekaitētu uzņēmumam.

Jāatzīmē, ka šobrīd Vilnītis atrodas ne vien divos, bet pat trīs amatos, jo papildus pilda arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētāja pienākumus. Un, kā pats norāda, savienot amatus ir ļoti grūti. Savukārt rudenī viņš visticamāk kļūs par Liepājas mēru, jo starp līdzšinējā priekšsēža Ulda Seska partiju "Liepājas partija" un LRA pērn pēc pašvaldību vēlēšanām tika panākta politiska vienošanās par to, ka šī gada rudenī LRA virzīs savu kandidātu Liepājas mēra amatam.

Uz jautājumu par to, kas partijai šobrīd šķiet svarīgākais valsts problēmjautājums, Vilnītis atbild, ka tā ir reģionālā politika - pašvaldībām jādod vairāk varas un teikšanas. Šim punktam piekrīt arī Straubergs: "Lielākā funkciju daļa ir jāuztic reģioniem. Mēs šobrīd Latvijā attīstāmies pēc tāda principa - vidējais kājas izmērs ir 40, tātad pasūtam nepilnus divus miljonus 40. izmērā kurpes, un visiem cilvēkiem viņās jāstaigā." Proti, esot jādefinē, kas jādara katrā reģionā, un tam jāpiesaista līdzekļi, citādi šobrīd esot vien labi izstrādāti plānošanas dokumenti, bet naudas nav.

Arī Smiltēns turpina domu par to, ka dažādu dokumentu valstī ir daudz, taču atklāj citu problēmjautājumu: "Ja mēs lasām mūsu svarīgāko dokumentu Latvijas Republikas satversmi, kas ir tie pamatmērķi, kā mēs redzam Latviju, Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku, taisnīgu, sociāli atbildīgu. Vienlīdzīguma princips, vienlīdzīgas iespējas visiem visā Latvijā, kas netiek nodrošinātas. Un iespējas uz cilvēku cienīgu atalgojumu."

Salacgrīva iepriekš iebilda pret atsevišķiem "Rail Baltica" plāniem, ierosinot dzelzceļa līniju vest cauri dabas liegumam. Straubergs norāda, ka šī lieta esot jāskatās mazliet dziļāk: "Stāsts bija par to, ka bija neliels posmiņš ,kur pārbraukt varēja mierīgi ar tiltu, nepārbraucot nevienai vizbulītei. Tā vietā izdomāja braukt tur, kur ir cilvēkiem mājas, kur cilvēki var nākotnē dzīvot, piekrastes teritorijā, kas ir pietiekoši vērtīga. (..) Šeit ir jautājums par birokrātiju, kur pētnieki pateica, ka tur nekā nav, ka tā ir formāla teritorija, kas ir formāli savā laikā ieguvusi dabas lieguma statusu." Latvijas valsts neesot gribējusi "mazliet pakustēt, lai pierādītu, ka tur realitātē nav nekāda bioloģiskā vērtība".

Līdzīga pieredze ir arī Vilnītim: "Mums ir teritorija pie ostas, kur vēl pagaidām nosacīti pludmale. Mēs esam paredzējuši ļoti lielas investīcijas ar vienu ļoti lielu starptautisku kompāniju, sašķidrinātās gāzes terminālis. Taču ir apkārt ļoti daudz konkurentu, kas to ļoti labprāt redzētu pie sevis. Tās ir kaimiņu valstis, un šai gadījumos atrast dabas pētniekus, kas arī mūsu gadījumā notika, kas atrod vienu sūnu speciāli tur un no tā uztaisa mums dabas liegumu, ir ļoti reāla, savstarpēji konkurējot, izmantota metode."

Ar šiem vārdiem viņi negribot noniecināt dabas vērtības, tāpēc uzsver, ka LRA respektē dabas pētniekus, taču vajagot atrast balansu - ir teritorijas, kuras neaiztiek, un ir tādas par kurām jācīnās.
Arī Smiltēns grib meklēt līdzsvaru, jo "mums ir 600 tūkstoši hektāru dabas aizsargājamās teritorijas. Uz jautājumu par to, kāpēc šobrīd nav izdevies atrast balansu atsevišķos vides jautājumos, Straubergs atbild, ka esošā Saeima baidās to darīt. Viņam gan tiek atgādināts, ka Saeimas Agrārās, vides un reģionālas politikas komisijā strādā arī Smiltēns.

LRA īpaši izceļas ar biežo ministru demisiju pieprasīšanu. Līdz šim partija pieprasījusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS), labklājības ministra Jāņa Reira (V), zemkopības ministrs Jāņa Dūklava (ZZS), ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) un veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) demisiju.

Straubergs, lai gan nav Saeimas deputāts, šos pieprasījumus atbalsta un piebilst, ka jāprasa arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda un ministrijas valsts sekretāra Muciņa atkāpšanās no amata.

Smiltēns skaidro, ka šīm rīcībām ir pamats, jo demisijas pieprasījumu LRA kā opozīcijas partijai ir vienīgais instruments, lai celtu gaismā problēmjautājumus.

Partijas programmā teikts, ka tā ir eiropeiski orientēta, taču skaidras atbildes par to, ko tas nozīmē, deputātiem nav. Smiltēns saka, ka "tas ir jautājums par ES un NATO, tā ir skaidra līnija, kuru mēs nekad nepārkāpsim, ievērojot nacionālas intereses".

Stambulas konvencijas ratificēšanu, kas arī ir daļa no eiropeiskuma, partija gan neatbalsta. Vilnītis kā piemēru min Ungāriju - tā arī ir Eiropas valsts, kas nav ratificējusi konvenciju. "Mēs neesam gatavi virzīt jautājumus, kas dramatiski sašķeļ sabiedrību. Stambulas konvencijā ir daļa, kur sabiedrībā nav diskusiju, un ir daļa, kas izraisa milzu ažiotāžu un sašķeļ sabiedrību," paskaidro Smiltēns. Vilnītis vēl papildina kolēģa teikto, sacīdams, ka "aiz Stambulas konvencijas slēpjas daudz vairāk, nekā mēs šeit zinām".

Par ideālo Saeimas sastāvu un sadarbības partneriem pēc vēlēšanām partija spriež bikli, jo šobrīd nav zināmi citu politisko spēku uzstādījumi un programmas. Viens gan esot skaidrs, saka Smiltēns: "Mēs novelkam sarkano līniju pret Saskaņu, jo mēs uzskatām, ka šim politiskajam spēkam nav jābūt nākamajā koalīcijā."

Pēc Vilnīša domām, ideālais variants esot, ja Saeimā būtu pēc iespējas mazāk partiju. Tam piebalso arī Straubergs, sakot, ka vajag "mazāk aktieru" un "tukšais teātris jāatšķaida ar kaut ko racionāli piepildītu".