Provokatori vai miera cīnītāji: Latvijas Krievu savienības piedāvājums vēlēšanās  (195)

Pēdējo reizi Saeimas vēlēšanās LKS – toreiz ar nosaukumu "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" –5% barjeru pārvarēja 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā. 2010. gadā un turpmākajās divās vēlēšanās tas vairs neizdevās. Tagad politiskais spēks sācis gatavošanos nākamajam mēģinājumam ar jaunu sparu – tā līdere Ždanoka, kura bijusi Eiropas Parlamenta deputāte kopš 2004. gada, atgriezusies Latvijā un Satversmes Tiesā mēģina panākt, ka tiek atcelta norma, kas viņai kā bijušajai Komunistiskās partijas biedrei liedz kandidēt uz Latvijas parlamenta deputātes vietu.

Tiesa gan, partijas pret valodas reformu mazākumtautību skolās vērstās aktivitātes piesaistījušas arī Drošības policijas uzmanību. Tā sākusi kriminālprocesu pret vairākām personām, tostarp Ždanoku. Savukārt Aleksandrs Gapoņenko, kurš nesen ievēlēts partijas valdē, apcietināts.

Kā ziņots, "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno diskusiju sēriju "Par ko balsot?". Pirmā šīs sērijas daļa tiešraidē skatāma divu nedēļu garumā, sākot ar 14. maiju. Šajās diskusijās katru darba dienu notiek sarunas ar partiju līderiem par Latvijas politiskajiem spēkiem, to līdzšinējo darbību, konkurenci un potenciāliem piedāvājumiem.

LKS ar augstiem partiju reitingiem lepoties nevar, 1% robežu savienība sasniegusi vien martā, bet jau reitingos par aprīli tā ir zem 1% robežas. Ždanoka gan SKDS reitingiem netic.

"Ja ir vienas aģentūras monopols uz reitingiem, tad neko nevar neko gaidīt," uzsver LKS līdere. Neuzticību tiem raisa partijas "Saskaņa" augošais reitings. Kā skaidro politiķe, "Saskaņai" reitings nevar augt, ja partijas politiķi atsakās aizstāvēt savus vēlētājus.

Stājoties deputātu amatā, politiķi sniedz svinīgo solījumu: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."

Vaicāts, kā LKS var stiprināt latviešu valodu, nokļūstot parlamentā, Mitrofanovs atbild, ka latviešu valodas stiprināšana neizslēdz to, ka krievu valodai var tikt piešķirts reģionālās valodas statuss. "Valodas un kultūras savā starpā nekaro, karo slikti politiķi," pārliecināts politiķis. "Tur ir tāda loģika: ja cilvēki būs vairāk apmierināti un nebrauks uz ārzemēm, tad mums būs lielākas izredzes stiprināt ekonomiku."

"Nav mums izvēles starp latviešu un krievu valodu. Ir izvēle starp izolāciju, kur tagad atrodas Latvija. Latvija attīstās kā etnogrāfiskais rezervāts. Tas ir nepareizi. Tas ir ceļš uz elli," skarbs ir Mitrofonovs. Viņš aicina atgriezties pie situācijas, kāda Latvijā bija pirms Pirmā pasaules kara, kad tika izmantotas vismaz trīs valodas. Tāpat politiķis piedāvā Latvijai attīstīties pēc Luksemburgas modeļa.

"Projekts – "Atjaunota neatkarīga Latvija" – attīstās kā etnogrāfiskais rezervāts. Viena valoda, viena kultūra, viena domāšana," sašutis ir Mitrofonovs.

Aprīļa sākumā norisinājās Ždanokas vadītās partijas LKS kārtējā protesta akcijā pret Saeimā pieņemto regulējumu par pakāpenisko pāreju uz mācībām latviski vidusskolās. Mītiņā valsts prezidentu Raimonds Vējonis tika aicināts neizsludināt grozījumus likumā par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviski vidusskolās.

Protesta laikā pie Rīgas pils tika izklāts melns auduma gabals, uz kura ar baltiem burtiem bija rakstīts: "Melnā zīme." LKS pārstāvji noliedz, ka šī "zīme" būtu kalpojusi kā pieteikums par fizisku izrēķināšanos, kāda gan nereti ir "melnās zīmes" nozīme daiļliteratūrā.

"Kad notiks balsojums Saeimā par nākamo prezidentu, tad mēs nebalsosim par Vējoni," tā zīmi tulko Mitrofonovs. "Mēs nodarbojamies ar politiku, nevis ar noziegumiem."

"Tā ir politiska provokācija, protams, bet tā ir pieņemama demokrātiskā sabiedrībā," uzsver politiķis.

Prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans 8. maijā tika aizturēts saistībā ar uzrunu 31. martā notikušajā LKS un "Krievu skolu atbalsta štāba" rīkotajā pasākumā ar nosaukumu "Vislatvijas vecāku sapulce", kurā viņš uzstājās pret izglītības krievu valodā likvidēšanu.

Kā iepriekš skaidroja Drošības policijā (DP), kriminālprocess sākts pēc noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma desmitajā nodaļā "Par noziegumiem pret valsti", kā arī citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm. DP kriminālprocess sākts, "lai novērstu iespējamu mēģinājumu šķietami leģitīmu darbību aizsegā veikt prettiesiskas darbības vai sasniegt prettiesisku mērķi, kā arī ievērojot apstākli, ka DP iegūtās ziņas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm".

"Vislatvijas vecāku sapulcē" Lindermans krieviski aicināja radīt draudus latviešu tautai, liecina viņa publicētā runa.

Mitrofonovs, noklausoties runas fragmentu, secina, ka pret varu un latviešu partijām radīt draudus "ir normāli", taču ne pret "latviešu vairākumu".

Savukārt Ždanoka skaidro, ka Lindermans runājis par "nacionālistiski politiski noskaņotiem cilvēkiem", un aicina nenodarboties ēterā "filoloģisku analīzi". Jāatgādina, ka Ždanoka šonedēļ kopā ar domubiedriem pie Rīgas Centrālcietuma protestēja pret prokrievisko aktīvistu Lindermana un Aleksandra Gapoņenko apcietināšanu.

15. maijā, viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu" "Saskaņas" pārstāvji norādīja, ka no LKS atšķiras "ar politiku, retoriku, ar mūsu vēlmi attīstīt un panākt vienošanos ar valsti nevis karot ar to". Mitrofanovs par "Saskaņu" gan nav gatavs runāt, jo "viņi ir sliņķi un nodevēji". Ždanoka vēl piebilst, ka "mēs ar viņiem nerunājam vispār".

Tomēr pēc jautājuma, ar ko LKS atšķiras no "Saskaņas", Ždanoka paskaidro, ka "viņi negrib padarīt sevi par pilnvērtīgu valsts sastāvdaļu." Tāpat politiķi nepiekrīt "Saskaņas" izteikumam, kurā viņi apgalvo, ka krieviski runājošo bailes par krieviskuma iznīdēšanu viņos ir iracionālas. "Nepiekrītam, ka tās ir iracionālas bailes. Ir ļoti daudz racionālu argumentu, kāpēc mēs nepiekrītam, lai mums nebūtu iespējas mācīties dzimtajā valodā. Tas ir dabiski mācīties dzimtajā valodā," paskaidro Mitrofanovs.

Ždanoka pēc diskusijas par citu tautu pieredzi okupācijas jautājumos, saka, ka Latvija nebija okupēta. Mazliet apdomājoties, viņa gan pasakidro: "Nebija okupācija, bija aneksija."

Kad politiķiem tiek parādīts IZM piedāvātais dalījums, kurš paredz, ka no pirmās līdz sestajai klasei 50% mācību būs dizmtajā valodā, viņi ir skeptiski. "Tas ir pagaidu variants, pēc desmit gadiem arī tā nebūs," ir pārliecināts Mitrofanovs.Ždanoka vēl zina teikt, ka zinātniski pareizi esot līdz sestajai klasei simtprocentīgi mācīties dzimtajā valodā. Šo apgalvojumu dzirdējis arī Petrapavlovskis: "Ja cilvēks neiegūst izglītību dzimtajā valodā, viņam netiek attīstīta domāšana."

Pārēju uz mācībām latviešu valodā Ždanoka sauc par "lingvistisko genocīdu". "Es esmu gatava," saka Ždanoka uz Dombura repliku par to, ka izskatās, ka politiķe gribētu, lai DP viņu apcietina.

16. Maijā LKS līdere kopā ar domubiedriem pie Rīgas Centrālcietuma protestēja pret prokrievisko aktīvistu Lindermana un Gapoņenko apcietināšanu. LKS tiek atgādināts un jautāts vērtējums par faktu, ka Gapoņenko 2016. gadā bija apsūdzēts par nacionāla naida izraisīšanu. Viņš bija publiskojis savus apgalvojumus par notiekošajiem procesiem Baltijā, tostarp minot, ka tuvākajā laikā tiek plānots atkārtot ebreju, čigānu, slāvu iznīcināšanu. "Tas ir viņa vērtējums, viņam ir tiesības izteikt šādu vērtējumu," paskaidro Ždanoka.

LKS organizētajā "Vislatvijas vecāku sapulcē" 31. martā Mitrofanovs pauda, ka no Krievijas Valsts Domes NVS un tautiešu saikņu lietu komitejas vadītāja Leonīda Kalašņikova saņemts apstiprinājums, ka uz Valsts Domi tiks virzīts jautājums par sankciju noteikšanu pret atsevišķiem Latvijas politiķiem un uzņēmumiem, tādējādi tos sodot par mazākumtautību skolu valodas reformu.

"Ieviest sankcijas pret tiem neliešiem, kuri nobalsoja par krievu skolu likvidāciju? Kāpēc nē? Viņi ir to nopelnījuši," raidījumā apgalvo Mitrofanovs.

Viņš gan atzīst, ka "daudzus mēnešus" nav notikusi komunikācija ar Krievijas Valsts Domi, bet "joprojām mēs ceram, ka atradīsies kāds drosmīgs cilvēks, kurš virzīs šo sankciju lietu uz priekšu".

Petropavlovskis kritiski izsakās par Eiropas vienotību. Viņaprāt, "[Vācijas kanclere Angela] Merkeles kundze tagad knapi turas pie varas", savukārt "[Francijas prezidents Emanuels] Makrons ir nulle", "[ASV prezidents Donalds] Tramps ir riktīgs kovbojs un šovmens, bet viņš ir absolūts neprofesionālis, viņš nestādās priekšā, ko viņš dara".

"Nav jēdzīgu politiķu," piekrīt Ždanoka. Jautāta par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, viņa atbild: "Es ļoti kritiski attiecos pret to valdību, kuru viņš tagad piedāvāja, un es uzskatu, ka tā ir ļoti liela nelaime - Krievijai šī valdība."

"Latvija attīstās nepareizi. Mēs esam pārliecināti, ka jāmaina politiskā elite, jo ir pārāk daudz stulbu un negodīgu cilvēku," pauž Mitrofanovs.

Tas, ka tieši izglītības joma, proti, mazākumtautību skolu valodas reforma ir LKS aktivitāšu centrā, skaidrojams ar to, ka "tas ir karš, [izglītības ministrs Kārlis Šadurskis] pieteica visiem krieviem karu", saka Petropavlovskis.

Uz jautājumu, vai LKS veicina mieru, visi trīs viesi atbild: "Jā." "Miers ir līdzāspastāvēšana," paskaidro Petropavlovskis.

Mitrofanovs, kurš bijis deputāts divās Saeimās, uzskata, ka Latvijas parlamentam ir ļoti mazas iespējas iejaukties valsts politikā. "Ideālajai Saeimai būtu vairāk funkciju un vairāk iespēju. Teiksim, noņemt atsevišķus ministrus, nevis visu valdību," viņš pauž. Tāpat ir jāstiprina Saeimas Analītiskais dienests.

Savukārt Ždanokas vērtējumā ideāls parlaments bija Latvijas 1. Saeima. "Ļoti nopietni jāpaskatās tieši šajā 2018. gadā, kas notika pirms 100 gadiem. Tur bija likums par pavalstniecību nulles variantā - visi, kas dzīvo Latvijā, ir pilsoņi, bet tie, kas atbrauc, pieci gadi, nekādu eksāmenu un tad pilsoņi. Tur bija likums par autonomiju, tur bija četras valodas Saeimā, tur bija ļoti stipri pārstāvēti sociāldemokrāti, kas ir kreisā spārna deputāti," viņa skaidro.

Saeimai vajadzētu kļūt par arēnu, kur varētu sacensties dažādas idejas, spēki un pozīcijas, kas pārstāvētu sabiedrisko telpu.